epigonis
epigonis -ņa, v.
epigone -es, dsk. ģen. -ņu, s.; iron.
Neievērojams, ne talantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas sekotājs.
Piemēri..nevar ievirzīt jautājumu tādā plāksnē, ka jādzejo tikai līdzīgi Majakovskim, tas radītu vienīgi epigoņus..
Avoti: 2. sējums