Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
monokarps
monokarps -ais; s. -a, -ā; bot.
monokarpi apst.
Tāds, kas ražo augļus tikai vienu reizi mūžā un pēc tam iznīkst (par augiem).
PiemēriMonokarpie augi savā mūžā ražo tikai vienu reizi, piemēram, burkāni, rāceņi, kaņepes.
Avoti: 5. sējums