monogramma
monogramma -as, s.
1.Vārda un uzvārda pirmo burtu, parasti ornamentāls, atveids.
PiemēriIegravēt monogrammu.
2.reti Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
Avoti: 5. sējums