Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
monoftongs
monoftongs -a, v.; val.
Valodas skaņa, kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs. Patskanis.
Avoti: 5. sējums