monogāms
monogāms -ais; s. -a, -ā
monogāmi apst.
1.Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
PiemēriMonogāma ģimene.
- Monogāma ģimene.
2.zool. Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
PiemēriMonogāmās mizgraužu sugas.
- Monogāmās mizgraužu sugas.
- Mežirbe ir nometniece, nekur neceļo. Tā ir monogāma.
Avoti: 5. sējums