aizklausīties
aizklausīties parasti nenoteiksmē; refl.; savienojumā ar verba "nevarēt" formām
Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
Piemēri"Vai tas ir taisnība, ka jūsmājās esot daudz circeņu?.." – "Taisnība vien jau būs.. Vakaros nevar ne aizklausīties."
Avoti: 1. sējums