apsvilt
apsvilt -svilstu, -svilsti, -svilst, pag. -svilu; intrans.
1.Viegli apdegt (liesmās vai lielā karstumā).
PiemēriApsvilis stumbrs.
- Apsvilis stumbrs.
- Apsvilis celms.
- Apsvilušas priežu skujas.
- Meža ugunsgrēkā apsvilst koki.
- Ugunskura liesmās apsvilušas uzacis un skropstas.
- Viņas mati apsvila, uz muguras bija aizdegusies blūze, bet viņa nemanīja sāpes.
- Putni bēgdami pacēlās gaisā, daži apsvildami iekrita ugunī..
- Tad vanags ar zemnieku.. vēja ātrumā izcirtās ugunij cauri, drusku, drusku tikai apsvildami.
1.1.Iegūt (ādas) apdegumu.
PiemēriEksplozijā apsvilusi seja un rokas.
- Eksplozijā apsvilusi seja un rokas.
Stabili vārdu savienojumiKā apsvilis (arī aizsvilis).
- Kā apsvilis (arī aizsvilis) idioma — Saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
1.2.Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
PiemēriPīrāgi apsviluši.
- Pīrāgi apsviluši.
- Gaļa uz pannas apsvilusi.
- Cepetis krāsnī apsvilis.
- ..viena panna cepumu bija mazliet apsvilusi..
- ..piecas sešas pankūkas apsvila melnas. Kur tās lai liek? Mēģināju ogļu kārtiņu kaut kā nokasīt, bet neizdevās.
2.sar. Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
PiemēriSeja saulē stipri apsvilusi.
- Seja saulē stipri apsvilusi.
- Šķiet, ka pati saule sēž uz maniem sarkani apsvilušajiem pleciem un dedzina neizturami.
- Saule tai dienā dedzināja bez jēgas. Mikiņam skausts apsvila sarkans kā noplaucēts..
Avoti: 1. sējums