riebt1
riebt riebju, rieb, riebj, pag. riebu; intrans.
1.Riebties.
PiemēriSkrīverim Noriņām rieba, ka skolotājs Miesnieks pastāvīgi un pastāvīgi gribēja būt pats gudrākais cilvēks visā pagastā.
2.Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
PiemēriOtram riebdams, pats sev sariebsi.
Avoti: 6-2. sējums