Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rīdziņa
rīdziņa -as, s.
rīdzīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; retāk
Neliels strauts, grāvis. Neliela kanalizācijas noteka.
PiemēriŪdens [pēc lietus] vēl nez kad nekritīsies.. Pēc brīža viņš stāv bezmaz līdz potītēm rīdziņa.
Avoti: 6-2. sējums