riebeklis
riebeklis -ļa, v.
riebekle -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
1.Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
PiemēriLeopardam [puisim] ir izskats, iznesība, stāvs, balss - tiešām bilde. Bet riebeklis.
2.Tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.).
Piemēri..Maruta.. parāda saujā sēdošu krupi. Ir gan tam skuķim drosme ņemt rokā tādu riebekli!
Avoti: 6-2. sējums