Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
riebīgs
riebīgs -ais; s. -a, -ā
riebīgi apst.
1.Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
PiemēriTur jau viņš stāvēja - visas nelaimes cēlējs, riebīgais Spāksts ar savu līko degunu, īso kaklu, nekaunīgajām acīm un smīnu!
1.1.Tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
PiemēriRiebīgs egoisms.
1.2.Par darbību, apstākļiem, parādībām.
PiemēriViņa [Ērika] ieraudzīja sava vīra asinīm pārplūdušo galvu un šausmas sagrāba to, jo Ērika nebija domājusi, ka slepkavība var būt tik riebīga.
1.3.Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmi.
Piemēri..nebija [gūstekņiem] cerību izrauties no šī maisa: sargāja sienas, sargāja sargi.. Domās jau atteicām dzīvei ardievas. Apņēma nejēdzīgi riebīga sajūta, bet baiļu nebija.
1.4.Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, izturēšanos).
PiemēriRiebīgs kukainis.
2.Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
PiemēriRiebīga smaka.
3.Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
PiemēriLaiks metās aizvien riebīgāks.
3.1.Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
PiemēriRiebīgs rudens.
Avoti: 6-2. sējums