rīdīt
rīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
PiemēriAndrs: Čigānus viņi [saimnieki] ar suņiem rīda un ar nūjām dzen projām.
2.Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas. Izraisīt naidu, dusmas (pret kādu). Censties sanaidot.
PiemēriRīdīt kaimiņus.
2.1.intrans.
Piemēri..latviešu avīzes.. musina un rīda pret augsto muižniecību, pret baznīcu un visām vācu iestādēm...
Avoti: 6-2. sējums