Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rīdīt
rīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
PiemēriAndrs: Čigānus viņi [saimnieki] ar suņiem rīda un ar nūjām dzen projām.
  • Andrs: Čigānus viņi [saimnieki] ar suņiem rīda un ar nūjām dzen projām.
  • Un kas to suni uz mums rīdīja? Tikko nākam pagalmā, saimniece pa durvīm laukā un pie suņa klāt. «Puc, puc, paņem tos!»
2.Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas. Izraisīt naidu, dusmas (pret kādu). Censties sanaidot.
PiemēriRīdīt kaimiņus.
  • Rīdīt kaimiņus.
  • ..vecais robežstabs jūs [kaimiņus] rīdīja vienu pret otru. No vectēviem, no muižas mantotā negausīgā skaudība un maziskums jums lika plēsties kā diviem suņiem...
2.1.intrans.
Piemēri..latviešu avīzes.. musina un rīda pret augsto muižniecību, pret baznīcu un visām vācu iestādēm...
  • ..latviešu avīzes.. musina un rīda pret augsto muižniecību, pret baznīcu un visām vācu iestādēm...
Avoti: 6-2. sējums