riebums
riebums -a, v.; parasti vsk.
Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
PiemēriViņa [Mālnieka] lūpas bija bālganas, zobi gari, melnīgsnēji un sagriezušies. Riebums sagrāba Lienes dvēseli. Šī veča sieva! Nekad!...
- Viņa [Mālnieka] lūpas bija bālganas, zobi gari, melnīgsnēji un sagriezušies. Riebums sagrāba Lienes dvēseli. Šī veča sieva! Nekad!...
- Viņš aizspieda malumedniekam degunu un, riebumā saviebies, pūta elpu mutē. Tad spieda uz krūtīm, izdzīdams gaisu.
- Profilaktorijā ārsti cenšas iedvest riebumu pret alkoholu..
Avoti: 6-2. sējums