riebties
riebties riebjos, riebies, riebjas, pag. riebos; refl.
Būt riebīgam.
PiemēriKristīne piecēlās, lai gan viņas tase vēl nebija tukša. Viņai riebās šai sarunā tālāk noklausīties, un viņa aizgāja pa ķēķi uz kungu istabām.
- Kristīne piecēlās, lai gan viņas tase vēl nebija tukša. Viņai riebās šai sarunā tālāk noklausīties, un viņa aizgāja pa ķēķi uz kungu istabām.
- Kurtam fon Brimmeram riebās skatīties māsīcā, bet visvairāk rieba šis piedzērušais jauneklis, pļāpa un lielībnieks.
- ..bieži man riebās apkārtējā dzīve, viss šķita tajā rupjš, nejēdzīgs un garlaicīgs.
- Trauku mazgājamajā bļodā tā arī stāvēja netīrie šķīvji, kas viņam riebās. Viņš pabrīnījās, kā ar tiem bez pretīguma varēja noņemties sieva.
Avoti: 6-2. sējums