sevišķs
sevišķs -ais; s. -a, -ā
sevišķi apst.
1.Tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras (no citiem, līdzīgiem priekšmetiem, parādībām u. tml.).
PiemēriSevišķi apstākļi.
1.1.Tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras no citiem, līdzīgiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPie tam viņš nebija nekas sevišķs - tikai Limbažu pagasta «Branču» mājas saimnieka.. dēls.
1.2.lietv. nozīmē: sevišķais, -ā, v. Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml. vienību.
2.Tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu iedarbīgumu, nozīmīgumu. Arī īpašs2.
PiemēriSevišķs uztraukums.
2.1.Tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu skaitlisko vērtību, arī ar intensitāti.
PiemēriSevišķs spiediens.
2.2.ar not. galotni. Savienojumā ar, parasti pārtikas, produkta nosaukumu, lieto, lai norādītu uz kādu produkta šķirni.
PiemēriSevišķā desa.
3.pareti Atsevišķs1.
PiemēriGalerta sivēns nošķirts sevišķā aizgaldiņā, pirmajā dienā gan kvieca nežēlīgi, kad tos citus izlaida aplokā..
4.apst. Ļoti.
PiemēriDīvajiešos neviens sevišķi nebrīnījās par to, ka Brīviņu kungs atteicās no pagastvecākā amata.
4.1.Visbiežāk. Arī galvenokārt.
PiemēriVisā ķermenī Andris juta nespēku... bieži viņš svīda, sevišķi naktīs mokoši, lipīgi sviedri pārklāja ādu.
Avoti: 7-1. sējums