īpašs
īpašs -ais; s. -a, -ā
īpaši apst.
1.Atsevišķs1.
PiemēriZirgiem īpašs gans, puišiem pa piegulām nav jānīkst.
1.1.Atsevišķi izteikts, arī par sevišķu uzsvaru izteikts.
PiemēriVārda dienā jau mēdz ierasties bez īpašas aicināšanas!
2.Liels, sevišķs.
PiemēriPievērst īpašu uzmanību.
3.Īpatnējs, savdabīgs.
PiemēriKatram revolūcijas cīnītājam bijis savs īpatns uzdevums dzīvē, arī sava īpaša raksturīga dzīva cilvēka fiziskā seja..
3.1.Atsevišķs un īpatnējs.
Piemēri..tulkojumi ir īpašs literatūras žanrs ar savu specifiku..
4.apst. Tieši, ar nolūku.
PiemēriJuzītis pats tikko esot te bijis, īpaši braucis no Rīgas, lai viņu apciemotu!
Avoti: 3. sējums