īpašs
īpašs -ais; s. -a, -ā
īpaši apst.
1.Atsevišķs1.
PiemēriZirgiem īpašs gans, puišiem pa piegulām nav jānīkst.
- Zirgiem īpašs gans, puišiem pa piegulām nav jānīkst.
- ..viņam bija uzlikts tas pats ēdiens uz īpaša galdiņa..
1.1.Atsevišķi izteikts, arī par sevišķu uzsvaru izteikts.
PiemēriVārda dienā jau mēdz ierasties bez īpašas aicināšanas!
- Vārda dienā jau mēdz ierasties bez īpašas aicināšanas!
2.Liels, sevišķs.
PiemēriPievērst īpašu uzmanību.
- Pievērst īpašu uzmanību.
- Forma mākslas darbā ir tikpat nozīmīga kā saturs. Tāpēc nepareiza.. ir satura vai formas īpaša izcelšana.
- Vai Leinasars jau kaut ko bija saodis? Vai kaut kas īpašs noticis?
- Viņa strādāja labi, ar īpašu dedzību.
- ..šī bija īpaša diena: kombaini gatavojās iziet darbā.
3.Īpatnējs, savdabīgs.
PiemēriKatram revolūcijas cīnītājam bijis savs īpatns uzdevums dzīvē, arī sava īpaša raksturīga dzīva cilvēka fiziskā seja..
- Katram revolūcijas cīnītājam bijis savs īpatns uzdevums dzīvē, arī sava īpaša raksturīga dzīva cilvēka fiziskā seja..
- Katra laikmeta dzīve atklājas īpašos konfliktos, īpašos sižetos un tēlos..
- Jau notāļus plūst pretim īpaša rijas smarža.
- ..Ārija parausta plecus tādā īpašā manierē, citas meitenes to neprot.
3.1.Atsevišķs un īpatnējs.
Piemēri..tulkojumi ir īpašs literatūras žanrs ar savu specifiku..
- ..tulkojumi ir īpašs literatūras žanrs ar savu specifiku..
4.apst. Tieši, ar nolūku.
PiemēriJuzītis pats tikko esot te bijis, īpaši braucis no Rīgas, lai viņu apciemotu!
- Juzītis pats tikko esot te bijis, īpaši braucis no Rīgas, lai viņu apciemotu!
Avoti: 3. sējums