īpatnējs
īpatnējs -ais; s. -a, -ā
īpatnēji apst.
1.Tāds, kas nav līdzīgs citam. Savdabīgs.
PiemēriĪpatnējs cilvēks.
- Īpatnējs cilvēks.
- Jaunības gadi - īpatnēji. Jaunībā nekas neliekas nesasniedzams..
1.1.Tāds, kurā izpaužas (kā) savdabīgums, atšķirība no citiem.
PiemēriĪpatnēja rīcība.
- Īpatnēja rīcība.
- Īpatnēja izturēšanās.
- ..autoriem jāmeklē īpatnējāki sižeti, vide, tēli..
- Viņi tobrīd ēda mājasmātes īpatnēji pagatavotu pildītu līdaku.
Stabili vārdu savienojumiĪpatnējais siltums. Īpatnējais svars.
- Īpatnējais siltums — Īpatnējā siltumietilpība.
- Īpatnējais svars — 1. Īpastnējā masa.2. Īpatsvars (1).
- Īpatnējais tilpums — fiz. Tilpums, kuru aizņem vielas viena masas vienība.
- Īpatnējā masa — fiz. Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu, īpatnējā siltumietilpība.
- Īpatnējā siltumietilpība — fiz. Ķermeņa masas vienības siltumietilpība.
Avoti: 3. sējums