īpašums
īpašums -a, v.
1.Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
PiemēriValsts īpašums.
Stabili vārdu savienojumiIegūt īpašumā, īpašuma tiesības.
1.1.Manta vai cits objekts, uz kuru ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
Piemēri..mans tēvs bij godīgs cilvēks, kurš savu īpašumu ne ar kapeiku no svešas mantas nav pavairojis.
2.Piederums (nemateriāla rakstura).
PiemēriZinātne kļuvusi par visas tautas īpašumu.
Avoti: 3. sējums