Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
īpašnieks
īpašnieks -a, v.
īpašniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
PiemēriAutomobiļa īpašnieks.
1.1.sar. Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
Piemēri«Bet sviedru tomēr nav!» pilnīgā auguma īpašnieks nu jau diezgan skaudīgi konstatēja.
Avoti: 3. sējums