īpatnība
īpatnība -as, s.
1.Vispārināta īpašība → īpatns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMākslas īpatnība.
1.1.Īpatnēja iezīme (cilvēkam).
PiemēriKatram [ātrslidotājam] ir savas īpatnības, savi Ahila papēži, katram ir savs uzdevums treniņos.
1.2.Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai).
PiemēriJaunie lauki bija sadalīti aptuveni pa četrsimt hektāru katrā.., raugoties pēc apkārtnes īpatnībām.
Avoti: 3. sējums