īpatnība
īpatnība -as, s.
1.Vispārināta īpašība → īpatns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMākslas īpatnība.
- Mākslas īpatnība.
1.1.Īpatnēja iezīme (cilvēkam).
PiemēriKatram [ātrslidotājam] ir savas īpatnības, savi Ahila papēži, katram ir savs uzdevums treniņos.
- Katram [ātrslidotājam] ir savas īpatnības, savi Ahila papēži, katram ir savs uzdevums treniņos.
- ..ikviens rakstnieks dzīves parādības uztvers savādāk, atbilstoši savai īpatnībai un interesēm..
1.2.Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai).
PiemēriJaunie lauki bija sadalīti aptuveni pa četrsimt hektāru katrā.., raugoties pēc apkārtnes īpatnībām.
- Jaunie lauki bija sadalīti aptuveni pa četrsimt hektāru katrā.., raugoties pēc apkārtnes īpatnībām.
- Viena no raksturīgākajām Gaujas īpatnībām ir tās nesaskaitāmie līkumi.
- Kompozīcijas īpatnības lielā mērā atkarīgas no žanra..
- ..Elza piebilda: «Man liekas, ka katrai tautai sava īpatnība.»
Avoti: 3. sējums