Paplašinātā meklēšana
Meklējam īpatnība.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (43):
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats. Arī īpatnība.
- Ekonomiskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
- petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).
- krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
- Pārejas izloksne Izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības.
- leksikosemantika Leksikas semantiskās īpatnības.
- leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- apcirpt Mazināt īpatnības.
- laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības. Mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības. Mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
- mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- psiholoģisms Parādība (mākslā), kad tēlojumu balsta uz tēlu psihes analīzi un ievēro psihes īpatnības.
- pazemināt Radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā).
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
- noskaņa Skanējuma īpatnības, skaņas īpašību kopums.
- pieskaņa Skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela).
- leksikostilistika Stilistikas nozare, kas pētī leksikas stilistiskās īpatnības.
- pāršķirisks Tāds, kas attiecas uz visām šķirām. Tāds, kas neatspoguļo atsevišķu šķiru īpatnības.
- savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības. Arī savdabīgs.
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, ar cilvēku darbību saistītas pazīmes, īpatnības.
- zona Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (piemēram, ģeogrāfiskas, ekonomiskas, klimatiskas) pazīmes, īpatnības.
- princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
- nomanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī izjust.
- manīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
- samanīt Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības).
- dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam (vai dialektiem).
- žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam. Arī žargonvārdi.
- leksikosemantika Valodniecības nozare, kas pētī leksikas semantiskās īpatnības.
- kolorīts Vispārīgā (mākslas darba) struktūra, formas raksturīgas īpatnības.
- dendrohronoloģija Zinātnes nozare, kas pētī koku vecumu un to augšanas īpatnības, nosacījumus.
īpatnība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV