kolorīts1
kolorīts -a, v.
1.Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
PiemēriAuksts kolorīts.
1.1.Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
PiemēriPati telpa, sienas, kas apdarinātas ar gludajiem koka paneļiem, to siltais tonējums, kā arī telpas iekārtojums rada formās un kolorītā saskaņotu ansambli..
2.mūz. Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
Piemēri..dziesmas veidotas izteiktā spāņu mūzikas kolorītā..
3.Vispārīgā (mākslas darba) struktūra, formas raksturīgas īpatnības.
PiemēriKolorīts - tā ir estētiska kategorija, ar mākslas līdzekļiem rādāmā tautas, šķiras.. raksturīgā sociālā un psihiskā nokrāsa īpašos saimnieciskos apstākļos, īpašā politiskā situācijā..
4.Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
PiemēriErevānas ainavā reizē skarbu un gleznainu kolorītu iezīmē kalnu masīvi un sniegotās virsotnes.
Stabili vārdu savienojumiNacionālais kolorīts.
Avoti: 4. sējums