Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
artikulēts
artikulēts -ais; s. -a, -ā
artikulēti apst.
1.Divd. → artikulēt.
2.Sadalīts sastāvdaļās (par cilvēka runu).
PiemēriVispirms darbs, bet pēc tā un reizē ar to artikulēta valoda - tie ir divi galvenie dzinuļi, kuru ietekmē pērtiķa smadzenes pakāpeniski pārveidojās..
Avoti: 1. sējums