artikulācija
artikulācija -as, s.; parasti vsk.; val.
Valodas skaņu veidošana, izruna.
PiemēriSkaidra artikulācija.
- Skaidra artikulācija.
- Neskaidra artikulācija.
- Artikulācijas veids.
- Skaņu veidošanā sava īpaša nozīme arī artikulācijas, t. i., izrunas orgāniem - mutei, mēlei, apakšžoklim un mīkstajām aukslējām. Dziedātās vai runātās skaņas ar šo orgānu palīdzību iegūst konkrētu - patskaņu vai līdzskaņu formu..
- Kad vienas valodas runātājs (ar savu artikulācijas bāzi) sāk runāt citā valodā,.. tad katra šā runātāja skaņa mazliet atšķirsies no vajadzīgās skaņas.
Stabili vārdu savienojumiArtikulācijas bāze.
- Artikulācijas bāze — Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
Avoti: 1. sējums