artava
artava -as, s.
ārtava -as, s.
1.Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
1.1.pārn. Samērā neliels naudas ziedojums (parasti baznīcai).
Piemēri«Mēs esam pestīšanas armijas kareivji... Mūsu mērķis - pabarot izsalkušos. Ziedojiet savu artavu karotei zupas.»
2.parasti savienojumā ar «savs». Ieguldījums, devums.
PiemēriAr sarkanā kaklauta elpu cīņā pret fašistiem devās mazais partizāns pionieris Volodja Dubiņins un deva savu artavu lielajā kaujā par uzvaru.
Avoti: 1. sējums