atklāsme
atklāsme -es, s.; parasti vsk.
1.Process, darbība → atklāt4. Atklāšana.
PiemēriRomāna idejas atklāsme.
- Romāna idejas atklāsme.
- Jaunu pakāpi Šekspīra filozofiskās domas atklāsmē Ģirts Vilks sasniedz ar monumentālu skatuves kompozīciju lugai «Hamlets».
- Rahmaņinova mūzikas stila un satura pareiza un emocionāla atklāsme ir šo [operas un baleta] uzvedumu vērtīgākā īpašība.
2.Jauns, nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, kas atklājas.
PiemēriMākslai jānāk kā atklāsmei, tikai tad tā varēs izpildīt savu pasaules izziņas lomu..
- Mākslai jānāk kā atklāsmei, tikai tad tā varēs izpildīt savu pasaules izziņas lomu..
- Un, lai gan nekā sevišķa un neparasta nebija viņa stāstā, Millija klausījās ar.. uzmanību, it kā katrs viņa vārds būtu atklāsme.
3.Pēkšņa domas noskaidrošanās, nezināmā, pilnīgi jaunā un būtiskā apzināšanās, atklāšana.
Piemēri..atklāsmes ekstāzes.. pārņem pētnieku, kad beidzot uztverts kāds svarīgs, vienreizīgs, bet būtībā ģeniāli vienkāršs atrisinājums.
- ..atklāsmes ekstāzes.. pārņem pētnieku, kad beidzot uztverts kāds svarīgs, vienreizīgs, bet būtībā ģeniāli vienkāršs atrisinājums.
3.1.filoz. Reliģiski ideālistiskajā filozofijā – pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
Avoti: 1. sējums