atklāsme
atklāsme -es, s.; parasti vsk.
2.Jauns, nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, kas atklājas.
PiemēriMākslai jānāk kā atklāsmei, tikai tad tā varēs izpildīt savu pasaules izziņas lomu..
3.Pēkšņa domas noskaidrošanās, nezināmā, pilnīgi jaunā un būtiskā apzināšanās, atklāšana.
Piemēri..atklāsmes ekstāzes.. pārņem pētnieku, kad beidzot uztverts kāds svarīgs, vienreizīgs, bet būtībā ģeniāli vienkāršs atrisinājums.
3.1.filoz. Reliģiski ideālistiskajā filozofijā — pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
Avoti: 1. sējums