maize
maize -es, s.; parasti vsk.
1.Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma. Šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
PiemēriMaizes mīkla.
- Maizes mīkla.
- Kviešu maize.
- Cieta maize.
- Mīksta maize.
- Maizes klaips.
- Maizes dona.
- Maizes šķēle.
- Maizes rika.
- Maizes kumoss.
- Maizes mīkstums.
- Maizes garoza.
- Neraudzēta maize.
- Maizes raugs.
- Maizes kvass.
- Maizes zupa.
- Maizes krāsns.
- Maizes ceptuve.
- Maizes veikals.
- Maizes izstrādājumi.
- Apziest maizi ar sviestu.
- Uzziest maizei medu.
- Ēst maizi ar desu.
- Uz apaļā laukakmens galda līdzās sulu krūzei, skābputras podam un siera šķīvim stāvēja vēl paplāte ar pašceptas rudzu maizes riecieniem..
- Vēl visi pīrādziņi nav sataisīti, bet no cepeškrāsns jau sāk plūst patīkama maizes smarža..
- Tikko viņš ieraudzīja uz galda rupjo, saziedējušo rudzu maizi, sviestu un gaļu, tā visas domas atmeta un sāka ēst.
- Jēkabs cepa jauno maizi.
- Sveša maize rūgta.
Stabili vārdu savienojumi(No)griezt maizi. Biezpiena maize. Bišu maize.
- (No)griezt maizi — (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
- Biezpiena maize — Ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize.
- Bišu maize — Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
- Kaunu maizē apēdis sar. — Saka par nekaunīgu cilvēku.
- Klona maize — Rudzu maize, ko cep tieši uz krāsns klona virsmas.
- Maize bez garozas idioma — Darbs bez grūtuma. Labums bez sliktuma.
- Maizes augs — Augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai.
- Maizes lāpsta — Lize.
- Ogu maize sar. — Salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
- Otrā maize — Kartupeļi.
- Par velti (arī velti) maizi ēd idioma — Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- Pērtiķu maizes koks — Tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem. Baobabs.
- Prātu maizē apēdis sar. — Saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- Saldskābā maize — Saldskābmaize.
1.1.Mīkla.
PiemēriMīcīt maizi.
- Mīcīt maizi.
- Maize rūgst.
- Uz plīts sila ūdens maizes iejavai..
- «Ūdens nemaksā neko. Bet vai tu tādēļ maizi kādreiz par šķidru būtu iejāvusi?»
- Rudzu maize abrā - malām pāri...
Stabili vārdu savienojumiJaukt maizi.
- Jaukt maizi — Jaut maizi.
1.2.pārn. Visnozīmīgākais, būtiski nepieciešamais (kādā nozarē).
PiemēriLai teātris varētu eksistēt, augt un veidoties, nepieciešama oriģināldramaturģija. Tā ir teātra maize.
- Lai teātris varētu eksistēt, augt un veidoties, nepieciešama oriģināldramaturģija. Tā ir teātra maize.
- Metāls ir rūpniecības maize..
2.poēt. Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
PiemēriUn priecīgākā diena klētnieka darba gadā ir tā, kad klētī sāk smaržot jaunā maize...
- Un priecīgākā diena klētnieka darba gadā ir tā, kad klētī sāk smaržot jaunā maize...
- Zemkopja darbs - tas nozīmē kopt zemi, audzēt maizi visai tautai, visiem darba darītājiem.
3.Uzturs, pārtika.
PiemēriKalnakrodzinieks papliķē Andrim pa vaigu. «Redz, kāds apaļš. Laikam laba maize.»
- Kalnakrodzinieks papliķē Andrim pa vaigu. «Redz, kāds apaļš. Laikam laba maize.»
- Reizēm Dauķim rādās, ka tēvam nav taisnība. Bet kāpēc gan viņam par to jālauza galva, ja viņš var ēst tēva maizi bez kādām rūpēm un izbaudīt jaunību.
4.Eksistences līdzekļi.
PiemēriJ. Vītols bija atradis darbu un maizi Pēterpilī..
- J. Vītols bija atradis darbu un maizi Pēterpilī..
- Esmu iemanījusies šo darbu, un tas man tagad dod maizi.
4.1.Darbs.
PiemēriPar dažiem amatiem tiku bērnībā sapņojis, tikai ne par «skolmeistara» maizi.
- Par dažiem amatiem tiku bērnībā sapņojis, tikai ne par «skolmeistara» maizi.
- ..ja kāds aiziet citā maizē: zinātnieka vai inženiera, vai mākslinieka maizē, lai.. pastāsta, kāpēc viņš tā dara..
Stabili vārdu savienojumiAtdot pēdējo maizes kumosu. Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo maizes kumosu. Bada maize.
- Atdot pēdējo maizes kumosu idioma — Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo maizes kumosu idioma — Panākt, ka kāds zaudē eksistences līdzekļus.
- Bada maize idioma — 1. Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem).2. Trūcīga barība, iztika.
- Bez kumosa maizes (arī pārtikas) — Pilnīgi bez maizes, pārtikas.
- Ceļa maize — Ceļamaize.
- Dienišķā maize — Nepieciešamais uzturs, arī eksistences līdzekļi katrai dienai.
- Dot maizi idioma — Apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
- Dzīvot (arī būt) (svešā) maizē — Pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem.
- Dzīvot savā maizē — Gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda).
- Gara (arī garīgā) maize idioma — Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- Grauzt sausu maizi (arī garozu) idioma — Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
- Kroņa maizevēst. — Valsts uzturs (bruņotajos spēkos, arī cietumā).
- Maizes darbs idioma — Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
- Maizes devējs — 1. Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).2.neakt. Darba devējs.
- Maizes klēts — poēt. Apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
- Maizes kule — novec. Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
- Maizes kumoss idioma — Iztika, pārtika (parasti pieticīga).
- Maizes māte — Apgādniece.
- Maizes naids — Naids, kas radies eksistences cīņā.
- Maizes tēvs — Apgādnieks.
- Mūža maize — Mūžamaize.
- Pelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu) — Gādāt eksistences līdzekļus.
- Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīssar. — Saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
- Vecuma maize — Nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
- Viegla (arī salda) maize — Viegli iegūstami eksistences līdzekļi. Viegls darbs.
- Žēlastības maizeniev. — Trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
Avoti: 5. sējums