materiālisms
materiālisms -a, v.; parasti vsk.
1.filoz. Filozofijas virziens, kas atzīst dabu, esamību, matēriju par primāru, bet ideju, apziņu, garu par sekundāru.
PiemēriTiklab humanitāro, kā dabas zinātņu un matemātikas cikla priekšmetos pedagogi izmanto plašās iespējas atklāt nesamierināmo, gadsimtiem ilgo zinātnes un reliģijas cīņas būtību, parādīt materiālisma un ideālisma sociālās un gnozeoloģiskās saknes.
- Tiklab humanitāro, kā dabas zinātņu un matemātikas cikla priekšmetos pedagogi izmanto plašās iespējas atklāt nesamierināmo, gadsimtiem ilgo zinātnes un reliģijas cīņas būtību, parādīt materiālisma un ideālisma sociālās un gnozeoloģiskās saknes.
- Apziņa ir esamības atspoguļojums - tā ir materiālisma pamatpatiesība.
- Engelss atteicās no vecā, metafiziskā materiālisma dialektiskā materiālisma labā un nevis relatīvisma labā, kas ieslīd subjektīvismā.
Stabili vārdu savienojumiDialektiskais un vēsturiskais materiālisms.
- Dialektiskais un vēsturiskais materiālisms — Vispārīga mācība par dabas un sabiedrības attīstības likumsakarībām.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms — Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Naivais materiālisms — Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
2.Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
Avoti: 5. sējums