Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
murgi
murgi -u, vsk. murgs, -a, v.
1.Mokoši, nomācoši sapņi.
PiemēriRedzēt murgus.
1.1.Tas (piemēram, notikums), kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim. Mokošs, nomācošs psihisks stāvoklis, ko izraisa, piemēram, kāds notikums.
PiemēriIkvienam jānotic viņas aklajai mīlai uz Mateju, ar tādu iekšēju pārliecību aktrise pauž šīs jūtas. Un ne mazāk iespaidīgi viņa parāda Irinas atmodu pēc šā murga.
1.2.Rēgaini, fantastiski izdomājumi.
PiemēriStarp mašīnām, motoriem, meitenēm, uz ielu stūriem kas salst, starp rēcieniem, rūcieniem, svilpieniem - murgs vai sveiciens? - dzeguzes balss.
2.Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
PiemēriMani iztraucē Makša balss. Runā viņš skaļi un nesakarīgi, un tikai pēc laba brīža es aptveru, ka tie ir murgi.
2.1.Runāšana miegā.
PiemēriLai ar savu murgu klaigāšanu netraucētu saimniekiem jau tā īso vasaras nakts miegu, pārcēlos gulēt sienā uz kūtsaugšas.
3.Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
PiemēriReliģiski murgi.
4.dsk.; med. Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
PiemēriPsihiska slimnieka murgi.
Avoti: 5. sējums