murgi
murgi -u, vsk. murgs, -a, v.
1.Mokoši, nomācoši sapņi.
PiemēriRedzēt murgus.
- Redzēt murgus.
- Rādās murgi.
- Pamosties no murgiem.
- Bet atspirdzinoša miega vietā Maiju sāka mocīt murgi. Izsvaidītas tējkarotes, veļas gabali, aizkari, puķu podi un ķieģeļu kaudzes viņai gāzās virsū un draudēja noslāpēt...
- Kasparam kļūst smagi un baisi. Kad viņš ieslīgst murgu pilnā miegā, ap viņu pulcējās visi šais divās grūtajās dienās satiktie cilvēki.
- Mani biedri guļ, bet grūtā miegā. Bieži te vienu, te otru murgos rausta, locekļi kustas, sejas viebjas.
- sal. Sastapšanās ar tēvu neizgāja no prāta kā nelādzīgs murgs. Gļēvs un nožēlojams, bet šis cilvēks tomēr bija tēvs.
- sal. Ne ezera, ne krasta - viss putu šļakās rakts. Ne vakara, ne rīta - viss jūk kā murgu nakts.
1.1.Tas (piemēram, notikums), kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim. Mokošs, nomācošs psihisks stāvoklis, ko izraisa, piemēram, kāds notikums.
PiemēriIkvienam jānotic viņas aklajai mīlai uz Mateju, ar tādu iekšēju pārliecību aktrise pauž šīs jūtas. Un ne mazāk iespaidīgi viņa parāda Irinas atmodu pēc šā murga.
- Ikvienam jānotic viņas aklajai mīlai uz Mateju, ar tādu iekšēju pārliecību aktrise pauž šīs jūtas. Un ne mazāk iespaidīgi viņa parāda Irinas atmodu pēc šā murga.
1.2.Rēgaini, fantastiski izdomājumi.
PiemēriStarp mašīnām, motoriem, meitenēm, uz ielu stūriem kas salst, starp rēcieniem, rūcieniem, svilpieniem - murgs vai sveiciens? - dzeguzes balss.
- Starp mašīnām, motoriem, meitenēm, uz ielu stūriem kas salst, starp rēcieniem, rūcieniem, svilpieniem - murgs vai sveiciens? - dzeguzes balss.
- Ja smiltīs starp diviem plienakmeņiem nebūtu saredzams Gregora noplīsušo kurpju nospiedums, varētu domāt, ka viss, kas notika, bijis sakarsēto smadzeņu murgs.
- Kas tad tur runā? Vai nav Jancis? Māte skatās un skatās, bet acīs tāda migla, ka nevar nekā saredzēt. Vai tad tie patiešām būtu tikai uztraukuma murgi?
- sal. Manam Vācijas nometņu biedram infarkts. Tas viss reizēm liekas kā vecuma murgi, Sens kino vai teika..
2.Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
PiemēriMani iztraucē Makša balss. Runā viņš skaļi un nesakarīgi, un tikai pēc laba brīža es aptveru, ka tie ir murgi.
- Mani iztraucē Makša balss. Runā viņš skaļi un nesakarīgi, un tikai pēc laba brīža es aptveru, ka tie ir murgi.
- Māra iekrīt gultā, un vecā māte visu nakti sēd viņai blakus. Pa murgiem Māra ko runā, bet vai tad murgus kāds ir sapratis!
- Sākās murgi. Valeriju saldēja ledū un dedzināja pekles svelmē, žņaudza un slāpēja.
2.1.Runāšana miegā.
PiemēriLai ar savu murgu klaigāšanu netraucētu saimniekiem jau tā īso vasaras nakts miegu, pārcēlos gulēt sienā uz kūtsaugšas.
- Lai ar savu murgu klaigāšanu netraucētu saimniekiem jau tā īso vasaras nakts miegu, pārcēlos gulēt sienā uz kūtsaugšas.
- sal. Savādi viņš runā - kā murgā, kā pusmiegā vai bezsamanīgā izmisumā un nogurumā.
3.Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
PiemēriReliģiski murgi.
- Reliģiski murgi.
- Varbūt sava daļa taisnības bija bībeles murgam, ka tēvu grēki piemeklē bērnus līdz septītajam augumam..
4.dsk.; med. Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
PiemēriPsihiska slimnieka murgi.
- Psihiska slimnieka murgi.
- Psihiatrijā ar terminu «murgi».. apzīmē noteiktu domāšanas patoloģijas formu, un tiem nav nekāda sakara ar miegu un gulēšanu..
Avoti: 5. sējums