Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neķītrs
neķītrs -ais; s. -a, -ā
neķītri apst.
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Arī ļoti netikumisks, amorāls.
PiemēriNeķītrs vīrietis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSavādi, bet vienmēr, kad pabeidzu kādu neķītru sakaru, es tūlīt iedomājos mājas. Es pēkšņi sajūtu maigas rūpes par sievu un bērniem.
1.2.Tāds, kura saturs ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Ļoti rupjš, piedauzīgs.
PiemēriNeķītra anekdote.
Avoti: 5. sējums