piebarot
piebarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Pilnīgi pabarot (dzīvnieku).
PiemēriDēls pārved sunīti mājā, bet mātei nemaz pa prātam - pašiem neesot ko ēst, kur nu vēl suņus piebarosi.
- Dēls pārved sunīti mājā, bet mātei nemaz pa prātam - pašiem neesot ko ēst, kur nu vēl suņus piebarosi.
- ..viņas [cielaviņas] ligzdā bija iedējusi olu dzeguze. Dzeguzēns auga liels un nepiebarojams, izstūma no ligzdas pašas bērnus..
1.1.Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
Piemēri«Piebarot jūs [bērnus] visus es, nabaga atraitne, nespēju, un tu vēl gaidi no manis jaunas kleitas?»
- «Piebarot jūs [bērnus] visus es, nabaga atraitne, nespēju, un tu vēl gaidi no manis jaunas kleitas?»
- «Saimniece nav slikta, bet viņai grūti. Četri bērni - viens iet skolā... Četrus vēderus vienai pašai paslimai sievietei piebarot!»
2.Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
PiemēriJa mātes piena nepietiek, zīdainis jāpiebaro..
- Ja mātes piena nepietiek, zīdainis jāpiebaro..
- Rīgā [fašistiskās okupācijas laikā] tikpat kā nevarēja dabūt piena, bet Olgai drīz pēc iznākšanas no slimnīcas vairs nebija ar ko zīdīt mazo Augustu. Viņu katrā ziņā vajadzēja piebarot. Ar ko?
2.1.Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
Piemēri..pēc skanīga taures signāla sumbri nāca uz vietām, kur viņus piebaro.
- ..pēc skanīga taures signāla sumbri nāca uz vietām, kur viņus piebaro.
- Ziemā zīlītes var piebarot ar speķi..
- Gandrīz visi dravnieki pavasarī bišu saimes piebaro.
2.2.pārn. Mēslot (augus, augsni) ar virsmēslojumu.
PiemēriTiklīdz parādās asni, gladiolas piebaro ar slāpekļa mēsliem.
- Tiklīdz parādās asni, gladiolas piebaro ar slāpekļa mēsliem.
- Pa vasaru zemi ap dēstiem vairākas reizes irdina, ravē, laista, piebaro.
Avoti: 6-2. sējums