siena
siena -as, s.
1.Telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums.
PiemēriMājas siena.
Stabili vārdu savienojumi(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu).
1.1.ģen.: sienas, adj. nozīmē Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šāda norobežojuma vai iebūvēšanai tajā.
PiemēriSienas šķīvis.
Stabili vārdu savienojumiSienas avīze.
1.2.pārn Telpa, telpu kopums (parasti iestādē, dzīvoklī).
PiemēriTrešajā kursā vieglāk strādāt, tad viņi redz mācību beigas.. Protams, netrūkst arī tādu, kuri vienkārši pēc iespējas ātrāk grib tikt laukā no skolas sienām.
1.3.pārn. Veidojums (apkārtnē, vidē), kas aizsedz, norobežo (ko).
PiemēriPalūkojoties atpakaļ, vēl ilgu laiku varēja redzēt Gaiziņa gigantisko sienu, kas jau atgādināja īstu kalnu grēdu..
1.4.pareti Vertikāla, samērā šaura aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni); mūris.
PiemēriPilsētas siena.
2.Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
PiemēriViņš aptaustīja bedres sienas un uz vienas samanīja uzmestu drēbes gabalu. Tas bija šinelis.
Stabili vārdu savienojumiKanjona siena.
3.Vertikālā sānu daļa (dobām traukam, priekšmetam u. tml.).
PiemēriUz loga stāvēja tāda kā krūze un viņā kāds šķidrums, kuru gaiši varēja izšķirt caur trauka stikla sienām.
4.Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
PiemēriKuņģa siena.
Avoti: 7-1. sējums