mūris
mūris -ra, v.
1.Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
PiemēriAkmeņu mūris.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.ģen.: mūra, adj. nozīmē Tāds, kas ir celts šādā veidā.
PiemēriMūra siena.
1.2.vēst. Šādā veidā celta aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni).
PiemēriPils mūris.
Stabili vārdu savienojumiĶīnas mūris.
1.3.pārn. Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Piemēri..abas kaimiņienes jau ilgus gadus pat nesasveicinās, tik liels un nepārkāpjams uzcelts nesaticības un naida mūris.
1.4.pārn. Ciešs, blīvs (kā) kopums.
Piemēri..skats un asfalts turpu skrien, Kur gar tumši zaļo priežu mūri Šorīt tomēr nerādās neviens.
Avoti: 5. sējums