sliktums
sliktums -a, v.
1.Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
Piemēri«Tad jūsu priekšā, mamm, esmu gan tāds slikts..?» Edgars sacīja. - «Ak, Edgar, es tagad nedomāju par tavu sliktumu. Es tikai domāju par to, ka jūs abi tiksiet nelaimīgi un Kristīne vairāk par tevi.»
- «Tad jūsu priekšā, mamm, esmu gan tāds slikts..?» Edgars sacīja. - «Ak, Edgar, es tagad nedomāju par tavu sliktumu. Es tikai domāju par to, ka jūs abi tiksiet nelaimīgi un Kristīne vairāk par tevi.»
- «Tā nevar zemi ķēzīt, kā pērn bija. Tur mums visiem sliktums vien ceļas.»
- ..Vaskis sāka žēloties, ka šim piepalīga no viņa neesot nekāda, esot tik vairāk bēdas un sliktuma..
1.1.Bēdas, nepatikšanas.
PiemēriBriesmīgi, ja sliktums atgadās cilvēkam, kurš ir viens.
- Briesmīgi, ja sliktums atgadās cilvēkam, kurš ir viens.
2.sar. Slikta pašsajūta. Nelabums.
PiemēriAi, kā reibst galva, un sliktums žņaudz pakrūti!
- Ai, kā reibst galva, un sliktums žņaudz pakrūti!
Avoti: 7-1. sējums