optiķis
optiķis -ķa, v.; optiķe, -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Optikas (1) speciālists.
2.Speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus.
PiemēriArī optiķu darbam, izrādās, piemīt zināms sezonas raksturs. Vasarā pieprasījums lielāks, jo jāizgatavo arī saules brilles.
Avoti: 6-1. sējums