negribīgs
negribīgs -ais; s. -a, -ā
negribīgi apst.
1.Tāds, ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
Piemēri«Un ko tad Stemberģu Karlīne?» beidzot ierunājos, jo ēšana kļūst aizvien negribīgāka..
- «Un ko tad Stemberģu Karlīne?» beidzot ierunājos, jo ēšana kļūst aizvien negribīgāka..
- Visi piecēlās, cits labprātīgi, cits negribīgi... Sviķis redzēja, ka pavēle izpildīta..
- Viņš palūdza glāzi vīnogu sulas un, slēpdams nepatiku, negribīgi izdzēra salkano, neveldzējošo šķidrumu.
- Negribīgi, baltiem apsiekalotiem zobiem suns saķer kundzes salauzītos šokolādes gabaliņus.
1.1.Tāds, kas ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
PiemēriĪgns un negribīgs cilvēks.
- Īgns un negribīgs cilvēks.
- Tādas.. dienas... padara cilvēku drūmu un ne uz ko negribīgu, nespējīgu.
1.2.pārn. Tāds, kas iestājas lēnām, ar kavēšanos (par parādībām dabā).
PiemēriVentspils, mīļā pilsēta.. Tavs pavasaris atnāk vējains un negribīgs un varbūt tieši tāpēc.. tūkstoškārt vairāk gaidīts.
- Ventspils, mīļā pilsēta.. Tavs pavasaris atnāk vējains un negribīgs un varbūt tieši tāpēc.. tūkstoškārt vairāk gaidīts.
- Nakts bija pagājusi, bet jaunā diena ausa gausi un negribīgi..
Avoti: 5. sējums