Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
negribot
negribot
1.Nol. divd. → gribēt.
2.apst. Bez paša gribas, vēlēšanās.
PiemēriDurvis uz istabu un logs bija vaļā, un.. negribot sadzirdēju mežsarga un viņa sievas sarunu.
Stabili vārdu savienojumiGribot negribot.
Avoti: 5. sējums