negribot
negribot
1.Nol. divd. → gribēt.
2.apst. Bez paša gribas, vēlēšanās.
PiemēriDurvis uz istabu un logs bija vaļā, un.. negribot sadzirdēju mežsarga un viņa sievas sarunu.
- Durvis uz istabu un logs bija vaļā, un.. negribot sadzirdēju mežsarga un viņa sievas sarunu.
- ..pavisam negribot uzkliedziens Ķirškalnam iznāk skaļš un ass.
- «Jūs, šķiet, sauca par Mellaci?» - «Jā!» Zigis negribot piecēlās.
- ..šodienas vidusskolēni ir rītdienas darba cilvēki. Kad gatavības apliecība saņemta, gribot negribot jāsāk domāt par patstāvību.
Stabili vārdu savienojumiGribot negribot.
- Gribot negribot — Neatkarīgi no paša vēlēšanās.
Avoti: 5. sējums