gribēt
gribēt gribu, gribi, grib, pag. gribēju; trans.
1.Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties.
PiemēriGribēt ēst.
- Gribēt ēst.
- Gribēt dzert.
- Gribēt strādāt.
- Gribēt mācīties.
- Visas tautas grib mieru, grib celt jaunus namus, dēstīt dārzus..
- Mēs gribam aukas, kas brāž, kas viļņus kā vaļņus gāž - Pāri, pāri!
- ..viņš labprāt būtu devies draugiem līdzi jūras braucienos, bet vecāki par to negribēja ne dzirdēt.
- Normunds: Ej, dari, ko tu gribi, precini Vai neprecini - man vienalga..
Stabili vārdu savienojumiDara, ko grib (arī kā patīk).
- Dara, ko grib (arī kā patīk) — Saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
- Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib — Saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
- Gribēt kā ēst sar. — Ļoti gribēt.
- Negribēt (ne) dzirdēt — 1. Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.2. Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
1.1.intrans.
Piemēri«..kad es pa savas meitas kāzām nevarēšu ēst, cik tik grib, ko tad man tā lieta ir vērta?»
- «..kad es pa savas meitas kāzām nevarēšu ēst, cik tik grib, ko tad man tā lieta ir vērta?»
- Ja noklausījās sedlinieku Preimani, gribot negribot jātic, ka pats viņš cēlies no ļoti augstas kārtas..
Stabili vārdu savienojumiGribot negribot.
- Gribot negribot — Neatkarīgi no paša vēlēšanās.
1.2.Iecerēt, arī gatavoties (ko darīt).
PiemēriLiene gribēja pacelties un no istabas bēgt laukā, bet kājas neklausīja, un viņa palika sēdam.
- Liene gribēja pacelties un no istabas bēgt laukā, bet kājas neklausīja, un viņa palika sēdam.
- Ievedis viesus istabā, Ozols gribēja Vili iepazīstināt ar meitu..
- Viņam bijusi līgava. Trīs gadus ik svētdienas viņš gribējis atklāt savas jūtas. Bet nevarējis.
2.sar. Varēt, spēt.
PiemēriValodu uzsākdams, Andrejs pastāstīja, ka tikko gribējis pazīt - Mārtiņš nodedzis pavisam melns..
- Valodu uzsākdams, Andrejs pastāstīja, ka tikko gribējis pazīt - Mārtiņš nodedzis pavisam melns..
- Tik liels un pieaudzis viņš ilgos gados bija kļuvis, ka Pelašķiene to pirmajā mirklī lāgā pazīt negribēja.
2.1.Būt kādā norisē, stāvoklī, būt ar noslieci uz kādu norisi, stāvokli.
PiemēriNegribēja un negribēja tā [krāsns] sildīt, kā vajadzēja.
- Negribēja un negribēja tā [krāsns] sildīt, kā vajadzēja.
- Mitrā malka negribēja degt..
- ..piecēlās Suntužu kungs, tikai mazliet piespieda plecu durvju stenderei, kas neizprotamā kārtā gribēja šķiebties.
Avoti: 3. sējums