negribīgs
negribīgs -ais; s. -a, -ā
negribīgi apst.
1.Tāds, ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
Piemēri«Un ko tad Stemberģu Karlīne?» beidzot ierunājos, jo ēšana kļūst aizvien negribīgāka..
1.1.Tāds, kas ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
PiemēriĪgns un negribīgs cilvēks.
1.2.pārn. Tāds, kas iestājas lēnām, ar kavēšanos (par parādībām dabā).
PiemēriVentspils, mīļā pilsēta.. Tavs pavasaris atnāk vējains un negribīgs un varbūt tieši tāpēc.. tūkstoškārt vairāk gaidīts.
Avoti: 5. sējums