vien1
vien part.
1.Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1), vienīgi.
Piemēri«Nauda ir nepieciešama. Es rudenī gribu pirkt jaunu uzvalku. Ar tavu algu vien grūti iztikt.»
- «Nauda ir nepieciešama. Es rudenī gribu pirkt jaunu uzvalku. Ar tavu algu vien grūti iztikt.»
- Frančesko: Meistar, varat neliegties. Madonna Fiora jums patīk. Es to tūlīt ievēroju. - Lionardo: Frančesko! - Frančesko: Arī madonna uz jums vien skatījās.
- Bet šodien debesīs spoguļojas vien mūsu pašu prieki un bēdas, un asaras nevaldāmās pār zemi nolīst kā lietus..
1.1.Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
PiemēriSkatīties pāri vien.
- Skatīties pāri vien.
- Un tad sākās smēdes celšana... pamazām vien pacēlās viens baļķītis pēc otra.
- Kad Milcei sanāk liels prieks vai prāvas dusmas, nekāda grūtā vārdu meklēšana nav vajadzīga. Tie rodas paši no sevis un nāk rindā vien, tā kā dancodami.
- Tauriņš ar zīda spārniem, vilciens ar vēja spārniem, zeme ar ērgļa spārniem - visi pret uguni vien.
1.2.Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
PiemēriUn tā - janvāra otrajā ceturtdienā - mēs ar māšeli sākām dzīvot divi vien.
- Un tā - janvāra otrajā ceturtdienā - mēs ar māšeli sākām dzīvot divi vien.
- Kur nu cilvēkam būs diezgan! Lai skatās un griežas, kurp grib, - visur tik puspasaules vien stāv viņa priekšā.
1.3.savienojumā ar «ne» Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
PiemēriLiepas mūsu mežos auga ne viena vien.
- Liepas mūsu mežos auga ne viena vien.
- Ne viens vien varasvīrs papildināja savu mantu krājumus un pacēla vēl augstāk savu šķirisko apziņu.
2.Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
PiemēriJau šis piemērs vien pietiekami labi parāda ezera vardes kaitīgumu zivsaimniecībā.
- Jau šis piemērs vien pietiekami labi parāda ezera vardes kaitīgumu zivsaimniecībā.
- Ira: Vai drīkstu aiziet pie tevis, meistar Valdemār? Pie tevis tomēr drošāk. - Valdemārs: Nāc vien!
- Kad Klāvs ar meistara mēteli mugurā iegāja darbnīcā, zeļļi mutes vien ieplēta.
Stabili vārdu savienojumiTā vien.
- Tā vien — Lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
2.1.savienojumā «ne vien» Norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
PiemēriMan sauli dāvā ne vien liepu ziedu, klēpji. Pat brūnā velēnā var viņas spēku gūt..
- Man sauli dāvā ne vien liepu ziedu, klēpji. Pat brūnā velēnā var viņas spēku gūt..
- ..Līdz galam izturēt, līdz galam - Vienalga, tuvs vai tāls šis gals, Jo ne vien zālei, ne vien zālei Zem rudens miglas pēļiem salst.
3.saikļa nozīmē Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu. Tik [4] (3), tikai3.
PiemēriTu sen vairs neesi, kas kādreiz biji, Vien mīlestība vēl tā pati ir..
- Tu sen vairs neesi, kas kādreiz biji, Vien mīlestība vēl tā pati ir..
- ..Un draugi tie paši, kas senāk, Man skatās acīs, spiež roku, Vien nava [nav] savas māmuliņas, Kas iecēla saulītē...
- Pret launaga stundu Vēl negura rokas, Vien klusumā svešādi dunēja sirds.
3.1.Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
PiemēriAtjoņo vēji. Vien brītiņu šūpojas zaros..
- Atjoņo vēji. Vien brītiņu šūpojas zaros..
- Ir citreiz laiva, tu līdzās esi; kur mana jūra?! Vien klajums sauss.
4.savienojumā «kur (tik) vien»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
PiemēriKur vien Liena parādījās, tur skumjas bēga kā nakts no dienas..
- Kur vien Liena parādījās, tur skumjas bēga kā nakts no dienas..
- Jaunais buršs izskatā ir brašs puisis... Bet darbā neapķērīgs un lempīgi neveikls. Kur tik vien tas pieķeras, visur notiek klizma.
Stabili vārdu savienojumiDroši vien. Ne vienreiz vien. Tāpat vien. Tik vien.
- Droši vien — Iespējams, laikam gan.
- Ne vienreiz vien idioma — Daudzreiz.
- Tāpat vien idioma — 1. Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.2. Parasti (2).3. Tā, ka nav ne ar ko saistījumā.
- Tik vien idioma — 1. Norāda uz (kā) daudzuma, arī īpašības ierobežojumu, samazinājumu.2.novec. Tikai.
Avoti: 8. sējums