Paplašinātā meklēšana
Meklējam vien.
Atrasts vārdos (419):
- vien:1
- vien:2
- vien-:1
- viens:1
- vienād:1
- vienis:1
- vienot:1
- vienup:1
- arvien:1
- vienādi:1
- vienāds:1
- vienass:1
- vienatā:1
- vienats:1
- vienēji:1
- viengad:1
- vienība:1
- vienīgi:1
- vienīgs:1
- vienkop:1
- vienmēr:1
- vienots:1
- vienpus:1
- vienrīt:1
- vienums:1
- aizvien:1
- tikvien:1
- ikviens:1
- kāviens:1
- māviens:1
- neviens:1
- rāviens:1
- rāviens:2
- šāviens:1
- tuviene:1
- vienacis:1
- vienādiņ:1
- vienādot:1
- vienaira:1
- vienalga:1
- vienatne:1
- vienbrīd:1
- viencīņa:1
- viendēls:1
- viendien:1
- viengada:1
- vienjūgs:1
- vienkārt:1
- vienkoce:1
- vienkoča:1
- vienkoka:1
- vienkopu:1
- vienlaik:1
- vienlape:1
- vienlīdz:1
- vienmuļš:1
- viennakt:1
- viennīca:1
- vienotrs:1
- vienpola:1
- vienreiz:1
- vienroču:1
- vienruna:1
- viensēta:1
- vienšūņi:1
- vientipa:1
- vientuļš:1
- vienugad:1
- vienulis:1
- vienumēr:1
- vienurīt:1
- vienviet:1
- vienziem:1
- apvienot:1
- atvienot:1
- bļāviens:1
- grāviens:1
- pļāviens:1
- pusviens:1
- savienot:1
- skāviens:1
- visviens:1
- vienādība:1
- vienādīgs:1
- vienādums:1
- vienatoma:1
- vienbērna:1
- vienēdāji:1
- vienēdājs:1
- vienējāds:1
- vienfāzes:1
- vienīgais:1
- vienkājas:1
- vienkājis:1
- vienkārši:1
- vienkāršs:1
- vienkausa:1
- vienklāja:1
- vienkocis:1
- vienkopas:1
- vienkopus:1
- vienkupra:1
- vienlaida:1
- vienlaidā:1
- vienlaidu:1
- vienliels:1
- vienmājas:1
- vienmasta:1
- vienotība:1
- vienoties:1
- vienpatis:1
- vienpatne:1
- vienrocis:1
- vienrokas:1
- vienslāņa:1
- vienslīps:1
- vienspēle:1
- vienstāva:1
- vienšūnas:1
- vientakts:1
- vientulis:1
- vienubrīd:1
- vienudien:1
- vienunakt:1
- vienureiz:1
- vienuviet:1
- vienvakar:1
- vienvārda:1
- vienvasar:1
- vienveida:1
- vienviras:1
- vienzieda:1
- vienzīmes:1
- vienzirga:1
- apvienība:1
- izrāviens:1
- izšāviens:1
- nevienāds:1
- padeviens:1
- pievienot:1
- savienība:1
- savienots:1
- spļāviens:1
- uzrāviens:1
- vienacains:1
- vienādkāji:1
- vienādlapu:1
- vienādmalu:1
- vienādsānu:1
- vienādvien:1
- vienasmens:1
- vienatnība:1
- vienatnīgs:1
- vienaudzis:1
- viencipara:1
- viencirkņa:1
- viendabība:1
- viendabīgs:1
- viendaļīgs:1
- viendienas:1
- viendienis:1
- viendurvju:1
- viengabala:1
- viengadējs:1
- viengadīgs:1
- viengultas:1
- vienguļams:1
- vieninieks:1
- vienkāršot:1
- vienkārtas:1
- vienkocene:1
- vienkrāsas:1
- vienlaidus:1
- vienlaikus:1
- vienlemeša:1
- vienmērība:1
- vienmērīgs:1
- vienmotora:1
- vienmulība:1
- vienmulīgs:1
- vienmuļība:1
- vienmuļīgs:1
- vienmuļums:1
- vienošanās:1
- vienpatība:1
- vienpatīgs:1
- vienpatnis:1
- vienpusējs:1
- vienpusība:1
- vienpusīgs:1
- vienrindas:1
- vienrocīgs:1
- viensējuma:1
- viensēklas:1
- vienslīpes:1
- vienstīgas:1
- vienstobra:1
- vientelpas:1
- vientiesis:1
- vientulība:1
- vientulīgs:1
- vienvadība:1
- vienveidot:1
- vienzilbes:1
- vienžubura:1
- apskāviens:1
- iebļāviens:1
- mērvienība:1
- uzbļāviens:1
- vienādleņķu:1
- vienādojums:1
- vienādoties:1
- vienādplecu:1
- vienādsporu:1
- vienaldzība:1
- vienaldzīgs:1
- vienbalsība:1
- vienbalsīgs:1
- viencēliens:1
- viendienīgs:1
- viendievība:1
- viendzimuma:1
- viengājiena:1
- viengrambas:1
- vienistabas:1
- vienkājains:1
- vienkapeika:1
- vienkāršība:1
- vienkāršots:1
- vienkāršums:1
- vienkārtējs:1
- vienkārtīgs:1
- vienkārtnis:1
- vienlaicība:1
- vienlaicīgs:1
- vienlaiduma:1
- vienlaulība:1
- vienlīdzība:1
- vienlīdzīgs:1
- viennozīmes:1
- vienpadsmit:1
- vienpakāpes:1
- vienpalātas:1
- vienpatnība:1
- vienpatnīgs:1
- vienprātība:1
- vienprātīgs:1
- vienreizējs:1
- vienreizība:1
- vienreizīgs:1
- viensantīms:1
- viensērijas:1
- viensievība:1
- viensliedes:1
- vienslīpnes:1
- vienslīpuma:1
- vienstāvīgs:1
- vienstīdzis:1
- vienšūnains:1
- vientiesība:1
- vientiesīgs:1
- vientipisks:1
- vientonnīgs:1
- vienvaldība:1
- vienvalodas:1
- vienvārdīgs:1
- vienvasaras:1
- vienveidība:1
- vienveidīgs:1
- vienvērtība:1
- vienvērtīgs:1
- vienvērtnes:1
- vienvienīgi:1
- vienvienīgs:1
- vienvietīgs:1
- vienvirzīgs:1
- vienzilbīgs:1
- vienžuburis:1
- apvienojums:1
- apvienoties:1
- atvienoties:1
- nevienādība:1
- nevienādums:1
- rāvienveida:1
- savienojums:1
- savienotāj-:1
- savienotājs:1
- savienoties:1
- trīsvienība:1
- trīsvienīgs:1
- vēlvienreiz:1
- vienādspārņi:1
- vienādvecuma:1
- viencilindra:1
- viendabīgums:1
- viendienītes:1
- viendienītis:1
- viendzīvokļa:1
- viengabalīgs:1
- viengadnieks:1
- vienisprātis:1
- vienkāršruna:1
- vienkārtains:1
- vienkrāsains:1
- vienkuprains:1
- vienmājnieki:1
- vienmērīgums:1
- vienmotorīgs:1
- vienmulīgums:1
- vienmuļīgums:1
- viennozīmība:1
- viennozīmīgs:1
- vienpartijas:1
- vienpatīgums:1
- vienpersonas:1
- vienplāksnis:1
- vienpusīgums:1
- viensētnieks:1
- vienskaitlis:1
- vienslāņains:1
- vienstobrene:1
- vientulīgums:1
- vientuļnieks:1
- vienvalodība:1
- vienvalodīgs:1
- vienvirziena:1
- vienziedains:1
- apakšvienība:1
- kubikvienība:1
- pamatvienība:1
- pievienojums:1
- pievienoties:1
- vienādkājvēži:1
- vienādspēcīgs:1
- vienaldzīgums:1
- vienbalsīgums:1
- viendiapazona:1
- viendīgļlapji:1
- viengabalains:1
- vienkāršojums:1
- vienkāršotība:1
- vienkāršoties:1
- vienlaicīgums:1
- vienmastnieks:1
- vienpatnīgums:1
- vienpersonīgs:1
- vienprātīgums:1
- vienreizējība:1
- vienreizīgums:1
- vienreizviens:1
- vientiesīgums:1
- vienvaldnieks:1
- vienveidīgums:1
- vienvērtīgums:1
- vienzilbīgums:1
- vienžuburains:1
- divvientulība:1
- dubultšāviens:1
- īssavienojums:1
- nesavienojams:1
- nevienlīdzība:1
- nevienlīdzīgs:1
- rāvienveidīgs:1
- savienojamība:1
- vissavienības:1
- viendimensijas:1
- vienkrāsainība:1
- viennozīmīgums:1
- vienpadsmitais:1
- vienpersonisks:1
- vienprocentīgs:1
- kvadrātvienība:1
- ķīļsavienojums:1
- meistarvienība:1
- nepievienojies:1
- pusvienaldzīgs:1
- pusvienpadsmit:1
- savienotājaudi:1
- tapsavienojums:1
- zobsavienojums:1
- vienādgraudains:1
- vienādspiediena:1
- viengabalainība:1
- viengabalainums:1
- vienpagastnieks:1
- viensētniecisks:1
- nepievienošanās:1
- nesavienojamība:1
- pilsētsavienība:1
- posmsavienojums:1
- pressavienojums:1
- rievsavienojums:1
- savienotājposms:1
- spīļsavienojums:1
- struktūrvienība:1
- vārdsavienojums:1
- viendimensionāls:1
- vienpadsmitstāvu:1
- vienpersoniskums:1
- vienpiedzimušais:1
- vienskaitlinieks:1
- atkalapvienošana:1
- monopolapvienība:1
- savienotājdetaļa:1
- savienotājuzmava:1
- skrūvsavienojums:1
- spiedsavienojums:1
- starpsavienojums:1
- vienpadsmitgadīgs:1
- viensētnieciskums:1
- atkalapvienošanās:1
- kardānsavienojums:1
- piedursavienojums:1
- kvadrātvienādojums:1
- pārlaidsavienojums:1
- transportapvienība:1
- bikvadrātvienādojums:1
- savienotājmaģistrāle:1
- diferenciālvienādojums:1
Atrasts vārdu savienojumos (85):
- Cik (tik, arī vien) patīk
- Cik (vien) (ir) iespējams
- Cik (vien) jaudas
- Cik (vien) sirds vēlas
- Cik (vien) sirds vēlas
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedz (arī sniedzas)
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz)
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda
- Čupu čupām, arī čupām vien
- Dieviņš (arī dievs) (vien) (to) zina
- Dievs (arī Dieviņš) (vien, arī vien to, arī to) zin(a)
- Dievs (arī dieviņš) (vien) (to) zina
- Droši vien
- Dzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst
- Dzirksteles (vien) gar acīm nošķīst
- Gaidi (vien)! arī Gaidi vesels!
- Gaidi vesels! arī Gaidi (vien)!
- Ka nokūp vien
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet)
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet)
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet)
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru)
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru)
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) muguru (arī kauliem)
- Karsts (vien) pārskrien pār kauliem (arī pār muguru)
- Kauli (vien) grab
- Kauli (vien) grab
- Ko (vien) sirds vēlas
- Kur vien kāju sper
- Ne vienreiz vien
- Ne vienreiz vien
- Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena
- Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena
- Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst
- Nevarēt vien beigt
- Nu saki (viens) cilvēks!
- Nu saki (viens) cilvēks!
- Nu saki viens cilvēks!
- Numur viens
- Numur viens, arī numurs viens
- Pirmā numura, arī uz pirmo numuru, arī numurs viens
- Simt (arī simts) un viens
- Simt (arī simts) un viens
- Simts (arī simt) un viens
- Spalvas vien pajūk
- Spalvas vien pajūk
- Tā vien
- Tāpat vien
- Tāpat vien
- Tik vien
- Tik vien
- Tik vien
- Viens (kuiļa) rūciens
- Viens daudzums
- Viens daudzums
- Viens divi, arī viens un divi
- Viens divi, arī viens un divi
- Viens kā koks
- Viens kā koks (arī pirksts)
- Viens kā pirksts
- Viens kas tiesa
- Viens kas tiesa
- Viens no diviem
- Viens no diviem
- Viens otram (kā) radīti
- Viens pakaļ otram
- Viens pats
- Viens pīpis
- Viens pīpis
- Viens pūtiens
- Viens pūtiens
- Viens rāviens
- Viens rāviens, arī viena vīle
- Viens redzējiens (arī redzējums)
- Viens redzējiens (retāk redzējums)
- Viens redzējums (biežāk redzējiens)
- Viens un tas pats
- Viens un tas pats
- Viens un tas pats
- Viens vesels
- Viss viens
- Viss viens (arī viss vienalga)
- Zobi vaļā vien stāv
- Zobi vaļā vien stāv
- Zobi vaļā vien stāv
Atrasts skaidrojumos (7111):
- Abi (arī visi) vienā maisā bāžami, arī abi labi, bāz (tik) maisā Abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
- Abi (arī visi) vienā maisā bāžami Abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
- Abi (arī visi) vienā maisā bāžami Abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
- ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos. Attiecīgā teritorija.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
- departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē). Arī stārasta (1) muiža.
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vaivadija (2).
- vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vojevodiste (2).
- pagasts Administratīvi teritoriāla vienība apriņķī (Latvijā no 1866. gada līdz 1949. gadam).
- mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs). Celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
- saadīt Adot savienot.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- dublēties Aizstāt vienam otru. Arī atkārtoties.
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
- Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
- Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
- saāķēt Āķējot savienot.
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
- medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu. Dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
- amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
- pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
- Mazā ģilde Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- Mazā ģilde Amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji.
- kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
- Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
- jards Angļu garuma mērvienība - aptuveni 914 milimetri.
- Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
- Runas koris Ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
- videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
- pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
- radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
- radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām dzimumšūnām.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
- iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas.
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- fots Apgaismojuma mērvienība.
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
- apkampties Apkampt vienam otru. Apskauties.
- cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
- centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
- aplīgoties Aplīgot vienam otru, citam citu.
- (Visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
- Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
- Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
- saprecināt Apprecināt (vienu ar otru).
- pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme, vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- apskauties Apskaut vienam otru.
- spīļapskava Apskāva, kam ir spīļsavienojums (ar ko).
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
- kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u.tml. un vienlaicīgi žāvējot.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
- mērens Apvaldīts, arī vienkāršs (par kā izpausmi).
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
- līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
- konfederācija Apvienība, asociācija (ko veido organizācijas, biedrības).
- federācija Apvienība, kurā ietilpst biedrības, organizācijas.
- brālība Apvienība, kurā ietilpst vienas konfesijas ticīgie.
- sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
- grupēties Apvienojiesgrupās, dalīties grupās.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
- (Ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
- (Ar) kopu (biežāk kopējiem) spēkiem Apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
- kopā Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu. Apvienojumā, savienojumā.
- saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
- kopojums Apvienojums, grupējums.
- grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasifikācija.
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- federalizācija Apvienošana, savienības veidošana.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- miksēt Apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
- kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasificēt.
- sakomplektēt Apvienot kolektīvā (cilvēkus).
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
- sindicēt Apvienot sindikātā.
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
- kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
- kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2).
- satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
- sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
- Salikties kopā Apvienoties kopīgai darbībai.
- rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
- kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
- satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
- satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam. Pielīdzināties.
- Mesties kopā Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
- Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
- Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
- biedroties Apvienoties, organizēties.
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
- Samesties (retāk sasisties) kopā Apvienoties.
- Samesties (arī sasisties) kopā Apvienoties.
- vienoties Apvienoties. Sasaistīties (2).
- Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
- Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
- Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
- saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot (3).
- sabalsot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot.
- atskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
- premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
- (Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- motocikls Ar iekšdedzes motoru darbināms (parasti viengrambas) sauszemes transportlīdzeklis.
- motorollers Ar iekšdedzes motoru darbināms, motociklam līdzīgs viengrambas sauszemes transportlīdzeklis.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
- maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
- šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
- biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
- saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
- grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā savienot (orgānu daļas).
- monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
- plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
- atraut Ar rāvienu attīt, izplest.
- atraut Ar rāvienu atvērt.
- atraut Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
- grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
- saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
- spiedsavienojums Ar spiedienu izveidots (kā) savienojums. Pressavienojums.
- saspiest Ar spiedienu savienot, sastiprināt.
- aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
- atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
- iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, gar (ko).
- pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
- noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
- nošauties Ar šāvienu nonāvēt sevi.
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
- Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
- Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
- viendurvju Ar vienām durvīm.
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
- vienpadsmitstāvu Ar vienpadsmit stāviem.
- monokulārs Ar vienu aci.
- vienass Ar vienu asi.
- vienasmens Ar vienu asmeni.
- viencilindra Ar vienu cilindru (par motoru).
- vienfāzes Ar vienu fāzi.
- vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
- vienklāja Ar vienu klāju (par kuģi).
- vienlemeša Ar vienu lemesi.
- vienmasta Ar vienu mastu.
- vienmotora Ar vienu motoru.
- vienpakāpes Ar vienu pakāpi. Ar vienu posmu.
- vienrindas Ar vienu rindu. Tāds, kas veido vienu rindu.
- viensēklas Ar vienu sēklu (par augļiem).
- vienslīpuma Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīps.
- vienslīps Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīpuma.
- vienslīpes Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpuma. Vienslīpnes. Vienslīps.
- vienslīpnes Ar vienu slīpni (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpuma. Vienslīps.
- vienstāva Ar vienu stāvu.
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
- vienvērtnes Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- vienviras Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu (par augiem).
- vienžubura Ar vienu žuburu.
- sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
- Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
- Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru.
- Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
- motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- pieart Arot (kādu platību), pievienot (to blakus esošajai platībai).
- Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
- baterija Artilērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
- aizvien Arvien (1).
- aizvien Arvien (2).
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
- platgalve Asarveidīgo kārtas līdz 15 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām.
- raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
- Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
- raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
- Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
- kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
- dehidratizēt Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma).
- dehidrēt Atdalīt ūdeņradi (no kāda savienojuma).
- izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- grozīties Atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem.
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
- Atoma masas vienība Atoma masas mērvienība.
- Atoma masas vienība Atoma masas mērvienība.
- Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
- Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
- nitrogrupa Atomu grupa, kas sastāv no viena slāpekļa atoma un diviem skābekļa atomiem.
- metilēngrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi.
- metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi. Metilēngrupa.
- metilgrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi.
- metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi. Metilgrupa.
- magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība.
- atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
- Izvilkt sakni Atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
- atņemt Atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais.
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā.
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
- nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
- mezgls Ātruma mērvienība - aptuveni 1852,2 metri stundā.
- posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- loceklis Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- daļa Atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā).
- loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Posms (3).
- nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
- Čemura stari Atsevišķie ziedu kāti vienkāršā čemurā.
- Čemura stari Atsevišķie ziedu kāti vienkāršā čemurā.
- sastāvs Atsevišķo (administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
- gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
- komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
- gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
- paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
- integrācija Atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā, sistēmā.
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
- Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
- atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- garums Attālums no viena gala līdz otram.
- šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
- Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
- Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
- solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
- atkailināt Attēlot tieši, arī vienkāršoti (mākslas darbā).
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
- atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
- Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- apstiprināt Atzīt par pareizu. Pievienoties (kādam izteikumam).
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
- pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- autoplastika Audu transplantācija vienā un tai pašā organismā.
- homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
- panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu.
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
- Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto.
- somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
- pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
- saaugt Augot savienoties.
- remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
- gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
- Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
- zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
- vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
- kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa (Padomju Savienības Eiropas daļā).
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
- lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
- Acs kaktiņš Augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta. Sejas, acu daļa ap šo vietu.
- gundega Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, arī krūmi.
- doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
- olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
- rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
- nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
- lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
- rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
- sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
- ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
- ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
- magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
- biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- saaust Aužot savienot.
- pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā. Baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
- biete Balandu dzimtas viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi.
- variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
- terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
- draudze Baznīcas administratīvi teritoriālā pamatvienība. Kristīgo kopa.
- virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
- diecēze Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- mazbērns Bērns no viena gada līdz trīs gadu vecumam.
- pirmgadnieks Bērns vai dzīvnieks viena gada vecumā.
- pusbārenis Bērns, kas ir zaudējis vienu no vecākiem.
- bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
- piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
- Dinamiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
- Slīdes berze Berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
- Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
- Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
- saberzt Beržot sasmalcināt. Beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
- Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
- atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- izdzist Bez dzīvības, ARĪ bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
- nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
- cietsirdīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs (pret citiem). Arī nežēlīgs.
- amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku.
- Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
- lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
- nereti Bieži vien, samērā bieži.
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
- drava Biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
- spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
- sastāvs Braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
- reiss Brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram.
- gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- kūleņot Brāzties (parasti par vēju). Strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
- gadumija Brīdis, kad viens gads beidzas un nākamais sākas.
- Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- sabiedrība Brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs).
- kooperatīvs Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs). Kooperācija (2).
- kooperācija Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs). Kooperatīvs [1] (1).
- V.I. Ļeņina pionieru organizācija Brīvprātīga bērnu komunistiskā masu organizācija, kas apvieno savās rindās PSRS skolu audzēkņus no 10 līdz 15 gadu vecumam un vada to morāli politisko audzināšanu.
- kolektivizēt Brīvprātīgi apvienot (individuālo zemnieku saimniecības) kolektīvas (kooperatīvās) saimniecībās.
- Komunistiskie bataljoni Brīvprātīgi militāri grupējumi, viena no zemessardzes formām Lielā Tēvijas kara laikā (no 1941. gada līdz 1945. gadam).
- oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
- bromūdeņradis Broma savienojums ar ūdeņradi.
- sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
- Militārā diktatūra Buržuāziskā diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
- kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
- plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
- Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
- robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
- Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
- vilkt Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
- Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- Būt no viena kaula un miesas, biežāk būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
- Būt (arī atrasties) uz riteņiem Būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
- ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
- mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
- ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā. Mudžēt.
- maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
- sasaistīt Būt lādam, kas savieno, sastiprina (ko).
- saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
- viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
- valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
- noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
- šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
- rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
- metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
- pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
- rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
- cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
- spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
- grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu). Dārdēt (5).
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
- slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
- saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
- dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
- saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
- sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
- raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
- laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
- atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
- Būt vienos gados Būt vienādā vecumā.
- Būt vienos gados Būt vienādā vecumā.
- identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
- solidarizēties Būt vienisprātis (ar ko, kādu).
- iztaisīt Būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu).
- Ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml. no kāda) Būt vienmēr kopā (ar kādu).
- dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
- saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- sakrist Būt, norisināties vienā un tai paši laikā (ar ko).
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
- kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
- kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
- pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
- zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
- iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
- fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
- uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml. Arī uzmaucama detaļa.
- Barības vads Cauruļveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
- Policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība.
- Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
- ceļmala Ceļa malēja daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
- šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno.. lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
- sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt. Cementējot izveidot.
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
- Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt).
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
- Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
- Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
- biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma, ko pievieno personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā.
- sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
- asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
- saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
- saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
- kopība Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
- kopā Cieši saistīti (piemēram, vienos un tais pašos apstākļos, vienā un tai pašā dzīvesvietā).
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums.
- kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
- kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
- kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
- Cik (vien) jaudas Cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
- Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
- Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
- garums Cik garumā arī vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
- platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
- Cik rīkle nes Cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
- Cik rīkle nes Cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
- Pēc (sirds) patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- Pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- Cik (vien) sirds vēlas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- Cik (vien) sirds vēlas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- Cik ādā lien Cik vien gribas.
- Cik ādā lien Cik vien gribas.
- Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
- Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
- Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
- Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
- Uz pēdējo tūkstoti Cik vien ir iespējams.
- Uz pēdējo tūkstoti Cik vien ir iespējams.
- Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
- Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
- iespējams Cik vien spēj, var.
- Cik (vien) (ir) iespējams Cik vien spēj, var.
- pārvarēm Cik vien spēj, var. Arī ļoti (2).
- Pēc iespējas Cik vien spēj, var. Iespējami.
- Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
- Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
- No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- Amata brāļi Cilvēki ar vienādu profesiju.
- Amata brāļi Cilvēki ar vienādu profesiju.
- mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
- mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
- Vārda brāļi Cilvēki, kam ir vienāds vaids.
- iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
- asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- galva Cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
- dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
- pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
- līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klases biedrs.
- Klases biedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klasesbiedrs.
- solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
- Nelaimes biedrs Cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
- vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
- vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
- vienrocis Cilvēks, kam ir viena roka.
- domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
- nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
- Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
- loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
- askēts Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
- laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
- klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
- vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
- nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
- žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
- vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
- izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (fašistiskās Vācijas armijā).
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- Sarunas (arī sarunu) biedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem. Sarunbiedrs.
- pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas. Gaudulīgs cilvēks.
- robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
- miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
- padsmitgadnieks Cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- Linča tiesa Cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
- kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
- bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
- izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
- ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- kompānija Cilvēku grupa, kurt kopā pavada laiku vai kurus apvieno kopīgas intereses.
- Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
- sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide.
- rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- Cīnīties plecu pie pleca Cīnīties ciešā vienotībā (ar ko).
- konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
- Cīņa plecu pie pleca Cīņa ciešā vienotībā (ar ko).
- konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Māņkājiņa.
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Pseidopodija.
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- patrona Čaulā savienota lode (šāviņš), pulvera lādiņš un kapsula.
- Vienkāršs čemurs Čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
- Vienkāršs čemurs Čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
- noraga Čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām, baltiem ziediem.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
- suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm.
- horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
- faktoriāls Dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim.
- dzīt Dabūt vienkopus (vedot, stumjot u. tml.).
- liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu. Kliedēt (2).
- Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis. Vidusposms (1).
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- pusvienaldzīgs Daļēji vienaldzīgs.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums. Šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
- Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
- Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju. vai lielāks par to.
- Daļskaitļa saīsināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli.
- Daļskaitļa paplašināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
- Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
- ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
- cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
- cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
- šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru. Grieznes.
- Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
- Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
- vatsekunde Darba un enerģijas mērvienība. Džouls.
- Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
- Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
- ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai.
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
- ergs Darba, enerģijas mērvienība.
- kilogrammetrs Darba, enerģijas mērvienība.
- džouls Darba, enerģijas, siltuma daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona. Atskanēt šādām skaņām.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
- raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
- ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
- berils Dārgakmens - viens no šī minerāla paveidiem.
- karāts Dārgakmeņu masas mērvienība - 0,2 grami.
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
- savienotājs Darītājs --> savienot.
- garšsaknes Dārzeņi, ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
- žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
- homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
- cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- doņi Daudzgadīgi, arī viengadīgi lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug slapjās vai mitrās vietās).
- grīšļi Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
- kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
- zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
- pīpene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- mazpurenīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem.
- paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
- prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
- tulpe Daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā. Šī auga zieds ar stublāju.
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Maijpuķīte.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
- piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- nātre Daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
- pūķgalve Daudzgadīgs vai viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
- smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
- gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- kumulācija Daudzkārtēju kairinājumu efekta apvienošanās.
- lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
- lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu. Lāsmojums.
- lielākoties Daudzos gadījumos, gandrīz vienmēr. Parasti.
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
- prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
- klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
- Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- Meteorītu lietus Daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
- tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti).
- nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē.
- vediens Daudzums, ko ved vienā reizē.
- miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000. Kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
- miljons Daudzums, skaits 1 000 000. Kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
- tūkstotis Daudzums, skaits 1000. Kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
- padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā).
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
- atšķirīgs Dažāds (kvantitatīvajā salīdzinājumā, parasti vienas sugas robežās).
- raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
- politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- Kompleksā ārstēšana Dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību.
- Kompleksā ārstēšana Dažādu metožu vienlaicīga lietošana, lai likvidētu slimību.
- polimetrija Dažādu metru vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
- doktors Dažās valstīs - viens no zinātniskajiem grādiem. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds.
- cits Dažs, viens, kāds (no pārējiem).
- spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
- ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
- kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
- komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
- librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
- lāktīt Degt, spīdēt, liesmot. Degt nevienmērīgi.
- solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
- lauvmutīte Dekoratīvs viengadīgs vīrceļu dzimtas augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem.
- trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
- autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara. Patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
- savienotājdetaļa Detaļa (kā) savienošanai.
- apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
- savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml. (kā) savienošanai.
- piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
- ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu).
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
- mezgls Detaļu, elementu salikšanas, montēšanas vienība.
- sērot Dezinficēt ar sēru, tā savienojumiem.
- gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.).
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
- radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
- ekvinokcija Dienas un nakts garuma vienādums.
- pārdienas Dienas, starp kurām ir vienu dienu ilgs laikposms.
- admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
- puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
- Sist takti Diriģēt ar vienveidīgiem, smagnējiem žestiem.
- Stūra dīvāns Dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī.
- dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- Galvas smadzeņu lielās puslodes (arī lielās puslodes, arī smadzeņu puslodes) Divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- Galvas smadzeņu lielās puslodes (arī smadzeņu puslodes, arī lielās puslodes) Divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- dvīņserde Divas serdes vienā koka stumbrā.
- Uz pusēm Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
- Uz pusēm Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
- savienots Divd. --> savienot.
- vienkāršots Divd. --> vienkāršot.
- vienots Divd. --> vienot.
- duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās daļās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
- Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem.
- suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
- burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
- dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča. Šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā.
- dubultlogi Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
- slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Poleris.
- poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
- vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
- spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
- dubultšāviens Divi šāvieni viens pēc otra no viena un tā paša stobra.
- diptihs Divi tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas) uz vienotas pamatnes, divi, saturā savstarpēji saistīti, tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas).
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru.
- divspēle Divu aktieru savstarpēji vienota spēle.
- proporcija Divu attiecību vienādība.
- sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
- moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
- dialogs Divu frāžu mija, kad tās it kā atbild viena otrai.
- piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- kopulācija Divu indivīdu savienošanās dzimumaktā.
- ūnija Divu monarhiju apvienība, kurā vara pieder vienam monarham.
- divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
- diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē. Divskanis.
- kontrakcija Divu patskaņu apvienošana, apvienošanās runas plūsmā vienā patskanī vai divskanī.
- dipodija Divu pēdu apvienojums ritmiskā vienībā.
- Mierīga līdzāspastāvēšana Divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
- Mierīga līdzāspastāvēšana Divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
- duets Divu skaņu vienlaicīgs skanējums. Skaņu kopums, ko rada divi skaņu avoti.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
- summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts. Izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums.
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
- kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
- polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai).
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- pilsētsavienība Divu vai vairāku pilsētu savienība.
- konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
- skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
- Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem.
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
- dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
- karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.).
- pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam.
- pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
- Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
- Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
- Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
- Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
- Bāzt visus vienā maisā Domāt, spriest par visiem vienādi.
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
- izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
- izklīst Doties prom (pa vienam vai nelielās grupās no kurienes).
- varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
- monodrāma Dramaturģisks darbs, kurā darbojas viena persona.
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
- brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
- brālīgs Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
- ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
- acīmredzot Droši vien. Iespējams.
- piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- dunkāties Dunkāt vienam otru vai citam citu.
- durstīties Durstīt vienam otru vai citam citu.
- Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
- Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
- monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
- pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu.
- siderīts Dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām).
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas.
- pikets Dzelzceļa līnijas garuma mērvienība (Padomju Savienībā - 100 metri).
- Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
- mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā. Dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
- sadzert Dzert alkoholisku dzērienu kopā, vienlaicīgi (ar kādu).
- sadziedāt Dziedāt kopā, vienlaicīgi (ar kādu).
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
- piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
- piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai).
- Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa.
- apakšdzimta Dzimtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- maksts Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
- vagina Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem. Maksts.
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
- bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens).
- tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- vienšūņi Dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas.
- metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
- līnija Dzīvnieku grupa, pasuga, kas cēlusies no viena ciltstēva.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
- Komunālais dzīvoklis Dzīvoklis, kurā dzīvo vairāk nekā viens īrnieks.
- sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu.
- līdzdzīvošana Dzīvošana kopā, vienlaikus (kur).
- Dzīvot kā mūkam Dzīvot askētiski, vientuļi.
- sublimāts Dzīvsudraba un hlora savienojums - balts, indīgs pulveris.
- regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
- simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
- sānause Ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē.
- galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
- pastēte Ēdiens - maltu (parasti gaļas, zivju) produktu masa, kam parasti ir pievienotas piedevas.
- vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
- sacepums Ēdiens - vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums.
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldais ēdiens.
- Saldais ēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldēdiens.
- omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
- piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
- piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
- starpeja Eja, kas savieno, parasti divus, objektus.
- šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
- Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
- klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- ampērstunda Elektrības daudzuma mērvienība.
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību. Atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
- kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
- ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
- neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
- zīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Sīmenss.
- sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Zīmenss.
- ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu svara daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
- triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
- Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā (vārds vai vārdu savienojums).
- Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā.
- kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
- klanis Elements (mašīnā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
- tapnis Elements tapsavienojumu veidošanai.
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa enerģija.
- elektronvolts Enerģijas mērvienība atomfizikā, kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
- klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
- nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
- nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā. Šis etniskās vienības piederīgie.
- garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
- jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
- Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- notekezers Ezers, no kura iztek viena upe vai vairākas upes.
- Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
- Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
- kantons Federatīva administratīvi teritoriāla vienība (Šveicē).
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
- parentēze Figūriekava, kas savieno vairākus vārdus vai rindas.
- sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml. vienību.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors) veic vienā laika vienībā.
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
- blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski ir vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- disimilācija Fonētiska parādība, kad viena no vienādām vai līdzīgām skaņām vārdā pārvēršas par citu, atšķirīgu.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- nīčisms Fridriha Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums (viens no fašisma ideoloģijas avotiem).
- Vienkāršā fūga Fūga ar vienu tēmu.
- Vienkāršā fūga Fūga ar vienu tēmu.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss. Vieta, kur atrodas šāds komplekss.
- aizsardzība Futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - viena no komandas dalībnieku funkcijām.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru vai nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
- eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
- eskadra Gaisa kara spēku vienība dažās ārzemju armijās.
- vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
- caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
- meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- nits Gaismas spožuma mērvienība.
- stilbs Gaismas spožuma mērvienība.
- kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- svece Gaismas stipruma mērvienība.
- markazīts Gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu - sēra un dzelzs savienojums.
- maršs Gājiens ierindā (parasti ritmiskā, vienmērīgā solī).
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits. Slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas.
- pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā).
- varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
- tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
- rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
- pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
- gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
- galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
- sērija Garas kinofilmas daļa viena kinoseansa ilgumā.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
- nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
- rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
- konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
- ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
- angstrēms Garuma mērvienība - 1 desmitmiljardā daļa metra.
- Iks vienība Garuma mērvienība - 10-13 metru.
- Iks vienība Garuma mērvienība - 10⁻¹¹ centimetru.
- kabeļtauva Garuma mērvienība - 185,2 metri.
- Jūras jūdze Garuma mērvienība - 1852,2 metri.
- Jūras jūdze Garuma mērvienība - 1852,2 metri.
- parseks Garuma mērvienība - 3,26 gaismas gadi.
- aršīna Garuma mērvienība - aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- Jūras ass Garuma mērvienība - aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
- Jūras ass Garuma mērvienība - aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
- versts Garuma mērvienība - aptuveni 1067 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
- ass Garuma mērvienība - aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- colla Garuma mērvienība - aptuveni 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā).
- pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- olekts Garuma mērvienība - aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- jūdze Garuma mērvienība - aptuveni 7476 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā), aptuveni 1609 metri (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
- Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
- Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
- Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149600000 kilometru).
- metrs Garuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- adīt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašām adatām saistot to ciešos valdziņos.
- tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu saistot to ciešos valdziņos.
- Kā aizsnaudies (biežāk aizmidzis) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, neka neredzot, nepamanot.
- Kā aizmidzis (retāk aizsnaudies) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, nekā neredzot, nepamanot.
- cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
- spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
- Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
- Pēc labākās sirdsapziņas Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- Pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu Godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
- piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
- ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas.
- rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
- poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
- lapsaste Graudzāļu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
- šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi.
- sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
- līdzināt Griežot panākt, ka (kas, piemēram, mati) kļūst vienāds, līdzens.
- piegriezt Griežot pievienot (pie kā, kam klāt).
- izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
- pameldrs Grīšļu dzimtas augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu.
- iegrozīt Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī.
- iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
- apakšgrupa Grupas sadalījuma vienība (klasifikācijā).
- sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
- rubrika Grupējuma vienība (piemēram, parādībai).
- iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
- apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Valstīties.
- valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
- viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
- peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
- transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
- laikmets Ģeohronoloģiskā vienība - epohas daļa.
- periods Ģeohronoloģiskā vienība - ēras daļa.
- laiks Ģeohronoloģiskā vienība - laikmeta daļa.
- epoha Ģeohronoloģiskā vienība - perioda daļa.
- Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
- Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
- planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
- izklājums Ģeometriska ķermeņa virsmas speciāls attēlojums vienā plaknē.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- Nepilna ģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem (parasti māte).
- pusģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem. Nepilna ģimene.
- Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
- triba Ģinšu un cilšu savienība (senajā Romā).
- Vienrindas harmonikas Harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
- Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
- hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
- pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
- siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
- svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
- rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
- klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā).
- plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
- intuitīvisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas par vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
- pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
- skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- Skatiena (arī skata) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- Skata (arī skatiena) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
- dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
- Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
- ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
- ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam).
- integrēt Iekļaut kādā vienībā. Papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
- ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko). Pievienoties.
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- līnija Iela, arī ielas viena puse, retāk ceļš.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- noslēpums Iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem.
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību).
- samīlēties Iemīlēties (vienam otrā).
- izplesties Ieņemt arvien lielāku telpu, laukumu, (piemēram, par uguni).
- nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
- pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai. Nomainīties (1).
- derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām.
- preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas. Pagaidu lēmumi.
- apciemoties Ierasties vienam pie otra ciemos.
- steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
- multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
- aizsargs Ierīce (šaujamierocī) patvaļīga šāviena novēršanai.
- aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
- drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
- rāvējslēdzējs Ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
- mūrdzītne Ierīce detaļu pievienošanai pie mūra.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
- meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
- Elektriskais krēsls Ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
- Mezglu sējējs Ierīce pavedienu galu savienošanai mezglos.
- kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
- noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai.
- translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
- sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti transportlīdzekļu savienošanai).
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai. Komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- kontakts Ierīce, kas nodrošina šādu vadu saskaršanos, savienojumu.
- komutators Ierīce, ko izmanto telefonijā līniju savienošanai.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
- kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus.
- artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
- pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
- nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
- iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem). Īsu brīdi dārdēt.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu bridi radīt šāvienu troksni.
- ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības). Dot iesauku.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot vārdu.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot nosaukumu.
- iesaukāt Iesākt saukt, saukāt kādā vārdā vai vārdu savienojumā. Dot iesauku.
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
- izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
- iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
- merkurogrāfija Iespiedums no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu.
- Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta, kas savieno telefona līnijas.
- nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
- Resoru arhīvi Iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli.
- korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
- sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras. Sastiprināt, savienot ar stiegrām.
- maršēt Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā. Arī iet, staigāt.
- delverēt Iet, nevienādi soļojot, klūpot.
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas).
- nitrēt Ievadīt (organiskā savienojumā) nitrogrupu.
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai.
- pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās).
- iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
- iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
- horizonts Iežu stratigrāfiskā iedalījuma vienība.
- paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
- vēsture Ikviens attīstības process dabā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
- klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- izmīlēties Ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa. Bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
- atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- izgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
- kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
- Piekladzināt (pilnas) ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- Piekladzināt pilnas ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- skolopendra Indīgs, līdz 30 centimetriem garš daudzkāju klases dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
- kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību brīvprātīga apvienošanās kolektīvās (kooperatīvās) saimniecībās.
- henrijs Induktivitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- bits Informācijas daudzuma mērvienība.
- Atgriezeniskā saite Informācijas saite, kura savieno sistēmas izeju ar ieeju un pa kuru sistēma saņem signālus par savas darbības rezultātiem.
- Atgriezeniskā saite Informācijas saite, kura savieno sistēmas izeju ar ieeju un pa kuru sistēma saņem signālus par savas darbības rezultātiem.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- kamertonis Instruments - divi vienā galā savienoti metāla stieņi, kuru brīvie gali vibrējot rada nemainīga augstuma skaņu.
- pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
- prīma Intervāls - nulle pustoņu vai viens pustonis.
- Lielā septima Intervāls - vienpadsmit pustoņu.
- septima Intervāls - vienpadsmit vai desmit pustoņu.
- Palielinātā prīma Intervāls - viens pustonis.
- Mazā sekunda Intervāls - viens pustonis.
- sekunda Intervāls - viens, divi vai trīs pustoņi.
- Harmoniskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi.
- Harmoniskais intervāls Intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
- Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
- dārzs Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.
- tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
- spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sāpinot virvju vai trošu galus.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem. Vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība (2).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
- lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- atšķirīgs Īpatnais, savdabīgais, tikai vienam raksturīgais.
- nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
- Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
- Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
- korners Īslaicīga kapitālistu vienošanās, lai spekulētu, uzpērkot preču krājumus un paaugstinot cenu.
- rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
- blējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt.
- čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
- čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
- dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
- dīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt.
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
- duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
- džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> džinkstēt.
- gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2).
- iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (3).
- klukstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot [1].
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1).
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2).
- kurciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt.
- kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
- māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
- parkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1).
- pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
- pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt (1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt (1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt (1).
- rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
- rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
- rukšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt.
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt (1).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt (2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (1).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (3).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt [1] (4).
- skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt [1].
- smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
- sparkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt.
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
- stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2).
- šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
- trikšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt.
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa → zviegt (1).
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa → zviegt (2).
- ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņas --> ņaudēt (1).
- lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
- ņurdiens Īslaicīga, vienreizēja skaņa --> ņurdēt (1).
- čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
- dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
- gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gargt.
- grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1). Dārdiens (1).
- grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut [2] (1).
- iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
- klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
- klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
- klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
- krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
- kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
- krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
- kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
- parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
- plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
- plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
- plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
- plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt (3).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt (4).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
- skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt. Krakšķiens.
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt. Skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt. Skrapstiens.
- skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt. Kraukšķiens.
- skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
- sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt. Sprakšķiens.
- sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt. Sprakstiens.
- spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt. Arī sprakšķiens.
- šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
- šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļupstēt.
- šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
- šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
- šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
- šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
- šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
- šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
- švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
- tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
- tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
- žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļakstēt.
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļarkstēt (1).
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļarkstēt (2).
- žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļurkstēt.
- žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žņerkstēt.
- žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žņirkstēt.
- žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvadzēt.
- žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
- žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
- žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvīkstēt.
- blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- pušķzariņš Īss augļu zariņš ar vienu centrālu pumpuru.
- iebļāviens Īss, aprauts bļāviens.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
- nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
- padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstēt (1).
- padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstīt (1).
- palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- noraugāties Īsu brīdi, vienu reizi atraugāties.
- nobaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
- nobauroties Īsu brīdi, vienu reizi baurot. Nomauroties (1).
- noblakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
- noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
- noblarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
- noblaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blaukšķēt.
- noblēt Īsu brīdi, vienu reizi blēt.
- noblīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt.
- nobliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi bliukšķēt.
- noblūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšķēt.
- nobrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšķēt.
- nobrākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brākšķēt.
- nobrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brikšķēt.
- nobrīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brīkšķēt.
- nobūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšķēt.
- nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
- noburbuļot Īsu brīdi, vienu reizi burbuļot.
- noburkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
- nočabēt Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
- nočakstēt Īsu brīdi, vienu reizi čakstēt.
- nočaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi čaukstēt.
- nočerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čerkstēt.
- nočiepstēt Īsu brīdi, vienu reizi čiepstēt.
- nočīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čīkstēt.
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
- nočūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čūkstēt.
- nočurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čurkstēt.
- nodārdēt Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
- nodīkt Īsu brīdi, vienu reizi dīkt.
- nodimdēt Īsu brīdi, vienu reizi dimdēt.
- nodūdot Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
- nodunēt Īsu brīdi, vienu reizi dunēt.
- nodvesties Īsu brīdi, vienu reizi dvest.
- nodvest Īsu brīdi, vienu reizi dvest. Nodvesties.
- nodzalkstīt Īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt.
- nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
- nodžinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi džinkstēt.
- noelsties Īsu brīdi, vienu reizi elst.
- nogārgties Īsu brīdi, vienu reizi gārgt. Nogārgt (1).
- nogārgt Īsu brīdi, vienu reizi gārgt. Nogārgties.
- nogaudoties Īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku).
- nograbēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
- nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
- noguldzēt Īsu brīdi, vienu reizi guldzēt.
- nogurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi gurkstēt.
- noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
- nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem). Nokaukties (1).
- noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
- noklakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšķēt.
- noklankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšķēt.
- noklaudzēt Īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt.
- noklaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt.
- noklepoties Īsu brīdi, vienu reizi klepot.
- nokliegties Īsu brīdi, vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
- noklikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klikšķēt.
- noklinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klinkšķēt.
- noklukstēt Īsu brīdi, vienu reizi klukstēt.
- noklunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klunkšķēt.
- nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
- noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
- noknaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšķēt.
- nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest.
- noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
- nokņudēt Īsu brīdi, vienu reizi kņudēt.
- nokrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšķēt.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
- nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
- nokraukāties Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
- nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
- nokrekšķēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēt (1).
- nokrekšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēties.
- nokrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krikšķēt.
- nokūkot Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
- nokunkstēties Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt. Nokunkstēt (1).
- nokunkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt. Nokunkstēties (1).
- nokurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kurkstēt.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
- nokvankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
- nokviekties Īsu brīdi, vienu reizi kviekt.
- noķērkt Īsu brīdi, vienu reizi ķērkt (par dažiem putniem).
- noķiķināt Īsu brīdi, vienu reizi ķiķināt.
- nomauroties Īsu brīdi, vienu reizi maurot.
- nomauties Īsu brīdi, vienu reizi maut.
- nomurdēt Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
- noņaudēt Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
- noņaudēties Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt. Noņaudēt (1).
- noņirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
- noņurdēt Īsu bridi, vienu reizi ņurdēt.
- noņurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
- nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nopakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
- nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
- nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi parkšķēt.
- nopaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi paukšķēt.
- nopēkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt.
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt. Noplaiksnīties.
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties. Noplaiksnīt.
- noplakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plakšķēt.
- noplākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plākšķēt.
- noplarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt.
- noplaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt.
- noplīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšķēt.
- noplinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plinkšķēt.
- nopliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pliukšķēt.
- noplunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plunkšķēt.
- nopļerkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pļerkšķēt.
- nopogot Īsu brīdi, vienu reizi pogot.
- nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
- nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pukšķēt.
- nopurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi purkšķēt.
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu). Norēkties (4).
- noņerkstēt Īsu bridi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
- nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukties (2).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākt (3).
- nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākties (3).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkt (1).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkties (1).
- norībēt Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
- norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
- norukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt. Norukšķēt.
- norukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt. Norukšķēties.
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
- nosanēt Īsu brīdi, vienu reizi sanēt.
- nosaukties Īsu brīdi, vienu reizi saukt. Arī nosaukt (3).
- nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
- nosīkt Īsu brīdi, vienu reizi sīkt.
- noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt.
- noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
- noskraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
- noskūpstīt Īsu brīdi, vienu reizi skūpstīt.
- nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
- nosmilkstēt Īsu brīdi, vienu reizi smilkstēt.
- nosparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sparkšķēt.
- nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
- nospiegties Īsu brīdi, vienu reizi spiegt.
- nospindzēt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
- nosprakstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakstēt. Nosprakšķēt.
- nosprakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšķēt. Nosprakslēt.
- nospraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt.
- nosprausloties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslāt.
- nospurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spurkšķēt.
- nostenēties Īsu brīdi, vienu reizi stenēt.
- nostirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšķēt.
- nostomīties Īsu brīdi, vienu reizi stomīties.
- nostrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi strinkšķēt.
- nosvilpties Īsu brīdi, vienu reizi svilpt: nosvilpt (1).
- nosvilpt Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
- nošalkt Īsu brīdi, vienu reizi šalkt.
- nošķaudīties Īsu brīdi, vienu reizi šķaudīt.
- nošķindēt Īsu brīdi, vienu reizi šķindēt.
- nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
- nošļākties Īsu brīdi, vienu reizi šļākties: nošļākt (2).
- nošmakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmakstēt.
- nošmaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
- nošmīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
- nošmiukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmiukstēt.
- nošmūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmūkstēt.
- nošņakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņakstēt.
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
- nošņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņerkstēt.
- nošņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
- nošvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt.
- nošvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
- notarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tarkšķēt.
- notikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšķēt.
- notinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tinkšķēt.
- notirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšķēt.
- notrankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trankšķēt.
- notrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trinkšķēt.
- notusnīt Īsu brīdi, vienu reizi tusnīt.
- nourkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi urkšķēt.
- novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
- novaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vaukšķēt.
- novirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi virkšķēt.
- nozibeņot Īsu brīdi, vienu reizi zibeņot.
- nozibsnīt Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
- nozibšņot Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot. Nozibsnīt (1).
- nozlarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi zlarkšķēt.
- nozuzēt Īsu brīdi, vienu reizi zuzēt.
- nozviegties Īsu brīdi, vienu reizi zviegt.
- nožagoties Īsu brīdi, vienu reizi žagoties.
- nožāvāties Īsu brīdi, vienu reizi žāvāties.
- nožļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļakstēt.
- nožļarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļarkstēt.
- nožļerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļerkstēt.
- nožļirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļirkstēt.
- nožļurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļurkstēt.
- nožņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņerkstēt.
- nožņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņirkstēt.
- nožvadzēt Īsu brīdi, vienu reizi žvadzēt.
- nožvakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvakstēt.
- nožvākstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvākstēt.
- nožvarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvarkstēt.
- nožvaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvaukstēt.
- nožvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt.
- nožvinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvinkstēt.
- nožvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvirkstēt.
- madrigāls Itāliešu vienstrolas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
- karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
- izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
- izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- atbrīvot Izdalīt (vielu no kāda savienojuma).
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- Skriet uz vietas Izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- izspļaut Izdarīt spļāvienu.
- nospļauties Izdarīt spļāvienu.
- izšaut Izdarīt šāvienu.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
- Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
- caurdurts Izdurts no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei). Cauri izdurts.
- Iemest (arī izmest) kā ogu Izdzert viena paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
- izmest Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
- Iemest (arī izmest) kā zemeņogu (arī ogu) Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
- šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem). Atskanēt šādam troksnim.
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu.
- pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī pieblīvēt.
- Totālā (arī pilnā) plate Izņemama zobu protēze, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba.
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizuļot.
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizmot, vizuļot.
- spīgot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- spīguļot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni.
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu). Būt lēnam (par vēju).
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
- kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
- balsot Izšķirt kādu jautājumu ar to cilvēku balsu skaitu, kuri aizstāv vienādu viedokli.
- klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem.
- balss Izteiktais viedoklis, apspriežot kādu jautājumu. Skaitīšanas vienība balsošanā.
- pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
- sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu. Saliedēt [2] (2).
- sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu. Apvienot (ko) komplektā.
- nonivelēt Izveidot (kam) vienādu līmeni.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība. Arī saskaņot (2).
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
- savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
- apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
- papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
- izlīdzināt Izvietot gludi, līdzeni, vienādā biezumā.
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
- piejaukt Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam). Arī piemaisīt.
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai). Iemaisīt (1).
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- piejaut Jaujot pievienot (pie kā, kam klāt).
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
- slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
- robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
- Padomju tauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošām tautām.
- padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošām tautām. Padomju tauta.
- Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
- Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
- Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks.
- Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks.
- jodūdeņradis Joda savienojums ar ūdeņradi.
- rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas mērvienība.
- vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
- Metinājuma šuve Josla, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes plaisas, atvērumi.
- čukurs Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne. Kore.
- Iekšējā jūra Jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
- valgums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Sedums.
- sedums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Valgums.
- kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
- tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
- dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
- noliegums Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
- abi Kā viens, tā otrs.
- sakabināt Kabinot savienot.
- tetroksīds Kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem.
- dioksīds Kāda elementa atoma savienojums ar diviem skābekļa atomiem.
- monoksīds Kāda elementa atoma savienojums ar vienu skābekļa atomu.
- novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība. Pēc teritoriālās izcelsmes līdzīgu cilvēku apvienība.
- Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
- Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
- viens Kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
- šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
- titrs Kādas vielas koncentrācija noteiktā šķīduma tilpuma vienībā.
- aproksimācija Kādu lielumu tuvināta izteikšana ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Tuvināšana.
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- sakalt Kājot savienot.
- stakle Kājstarpa. Bikšu staru savienojuma vieta.
- piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
- videokamera Kamera (3) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē.
- toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
- kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
- dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
- Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
- Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
- migrācija Kapitāla pārvietošanās (no vienas valsts uz citu vai no vienas nozares uz citu).
- kartelizācija Kapitālistiskajās valstīs - (parasti rūpniecības uzņēmumu) apvienošana kartelī.
- kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
- kartelēt Kapitālistiskajās valstīs - apvienot karteli (parasti rūpniecības uzņēmumus).
- kombināts Kapitālistiskajās valstīs - dažādu uzņēmumu apvienojums konkurences interesēs.
- Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
- Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
- frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
- manufaktūra Kapitālistiskās ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots: darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
- kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
- matiola Kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
- divīzija Kara flotes augstākā taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
- divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
- Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
- korvete Karakuģis apsardzības un konvoja dienestam (Amerikas Savienoto Valstu, Anglijas kara flotē no 1939. līdz 1945. gadam).
- konvojs Karaspēka apakšvienība (kā) pavadīšanai, apsargāšanai.
- vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām.
- bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām.
- rota Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
- operācija Karaspēka apvienojuma (armijas, frontes) plaša mēroga kauju kopums vienā vai vairākos svarīgos virzienos kopēja mērķa sasniegšanai.
- Armiju grupa Karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos.
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
- arjergards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
- karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnsūru (kvadrātu) veidā.
- Operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons).
- formējums Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība.
- formācija Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība. Formējums.
- Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
- Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām.
- korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm.
- karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
- iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
- armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
- Kaujas darbība Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
- Kaujas iekārta Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai.
- masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- gvards Karavīrs PSRS Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- kardāns Kardānsavienojums.
- puskariete Kariete ar vienu asi.
- pamiers Karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību. Stāvoklis, kad pēc karojošo pušu vienošanās uz laiku ir pārtraukta karadarbība.
- Vienvasaras karpas Karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās vienu gadu.
- cept Karsēt uz uguns taukvielās (parasti vispirms vienu, tad otru pusi).
- cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
- Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
- Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
- stiķis Kāršu spēlē - vienā sitienā iegūtais karšu kopums.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība.
- apakškārta Kārtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- vienpadsmitais Kārtas skait. --> vienpadsmit (11.).
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1). Tāds, kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais
- paketēt Kārtot, apvienot (ko) paketē (2).
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
- Vācu ordenis Katoliska vācu bruņinieku apvienība (no 1198. gada līdz 1525. gadam).
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
- daiva Katra no vienveidīgām, norobežotām daļiņām, kas veido veselo.
- daļa Katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu).
- Katru mīļu dienu (arī dieniņu) Katru dienu. Arī vienmēr.
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- Atslēgas kauls Kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšu kaulu.
- Atslēgas kauls Kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšukaulu.
- sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
- piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt).
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
- sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
- eskadrons Kavalērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
- sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Sotņa.
- stokss Kinemātiskās viskozitātes mērvienība.
- kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā).
- saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
- triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- Daktiliskā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- Sievišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- Vīrišķā klauzula Klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- pieklīst Klīstot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to.
- zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
- liegs Klusināts, vienmērīgs, arī melodisks (par skaņām).
- lēnīgs Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
- lēns Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
- sanēt Klusu, samērā augstu, vienmērīgi skanēt (par skaņām).
- izdzist Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).
- nodzist Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu). Izdzist (4).
- izkust Kļūt arvien klusākam (par skaņu).
- izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbalēt (2). Izzust.
- izbalēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbālēt (2). Izzust.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam. Vairs neizraisīt interesi.
- plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemot aizvien lielāku platību.
- nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu). Arī izdzist (6).
- aptrult Kļūt mazliet trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
- apnikt Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
- samežģīties Kļūt neritmiskam, nevienādam (par soļiem).
- Aiziet partizānos Kļūt par partizānu, pievienoties partizānu vienībai.
- leksikalizēties Kļūt par vārdu (par vārdu savienojumu).
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu). Kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
- atdzist Kļūt vienaldzīgam (pret ko). Pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu. Atsalt.
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
- knābties Knābt (1) vienam otru, citam citu.
- sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt. Kniedējot salabot.
- kalpiņš Koka dēlis ar ieloku vienā galā un nelielu koka paliktni garo zābaku novilkšanai.
- mērkoks Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
- tīraudze Kokaudze, ko veido vienas sugas koki.
- kļava Koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem.
- gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
- pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
- rokasbumba Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ar vienu, roku ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
- piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
- Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
- Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
- komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
- piekomplektēt Komplektējot (kādu kopumu, sistēmu), pievienot (tam kādu vienību).
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- daļa Kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
- Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam).
- Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju un komunistisko organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam)
- vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
- klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
- vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
- autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
- solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists.
- Darba ražīgums Konkrētā darba spēja radīt laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
- Darba ražīgums Konkrētā darba spēja ražot laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
- Sociālistiskais humānisms Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
- Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
- pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kā balstās, kam tiek pievienoti pārējie (kā) elementi, detaļas.
- Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
- konsulāts Konsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām. Arī ļoti daudz.
- simts Kopā aptuveni pa simt vienībām. Arī ļoti daudz.
- tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām. Arī ļoti daudz.
- Tukšā kopa Kopa, kas nesatur nevienu elementu.
- desmits Kopa, kas sastāv no desmit vienībām.
- simts Kopa, kas sastāv no simt vienībām.
- baterija Kopa, ko veido vairāki savā starpā savienoti vienveidīgi elementi, ierīces u. tml.
- padsmits Kopa, kuras vienību skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- vienkopus Kopā, vienā vietā. Vienkop. Vienkopu. Vienviet. Vienuviet.
- vienkopu Kopā, vienā vietā. Vienkop. Vienkopus. Vienviet. Vienuviet.
- vienkop Kopā, vienā vietā. Vienkopu. Vienkopus. Vienviet. Vienuviet.
- vienviet Kopā, vienā vietā. Vienuviet.
- vienuviet Kopā, vienā vietā. Vienviet.
- kopaina Kopēja, vienojoša aina. Kopskats (1).
- kopforma Kopēja, vienojoša forma.
- kopideja Kopēja, vienojoša ideja.
- kopizjūta Kopēja, vienojoša izjūta.
- kopkonstrukcija Kopēja, vienojoša konstrukcija.
- kopnorise Kopēja, vienojoša norise.
- kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā). Kopskanējums (2).
- kopskanējums Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā). Kopskaņa (2).
- kopnoskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa.
- koptonis Kopēja, vienojoša noskaņa.
- koptendence Kopēja, vienojoša tendence.
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
- Brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- Brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
- kopskats Kopējs, vienojošs apskats, aplūkojums.
- kopdekorējums Kopējs, vienojošs dekorējums.
- kopiespaids Kopējs, vienojošs iespaids.
- kopizveids Kopējs, vienojošs izveids.
- kopnosaukums Kopējs, vienojošs nosaukums.
- kopnoskaņojums Kopējs, vienojošs noskaņojums.
- koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos).
- kopraksturojums Kopējs, vienojošs raksturojums.
- koprisinājums Kopējs, vienojošs risinājums.
- kopskats Kopējs, vienojošs skats.
- kopu Kopējs, vienots.
- Plecu pie pleca Kopīgi, arī vienoti.
- Uz vienu roku Kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
- Uz vienu roku Kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
- komplekss Kopums (darbībām, procesiem), kas veido vienotu veselumu. Darbības, procesi, kas veido vienotu veselumu.
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
- komplekss Kopums (vielām, dabas parādībām u. tml.), kas veido vienību, veselumu. Vielas, dabas parādības u. tml., kas veido vienību, veselumu.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- komplekss Kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu. Priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
- savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
- kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
- dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs. Cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā. Izlabot krāsas bojājumus.
- Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- balzamīnes Krāšņumaugi - viengadīgi tropu lakstaugi Spriganes.
- piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt).
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība.
- Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība.
- starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
- kristālhidrāts Kristālisks vielas savienojums ar kristalizācijas ūdeni.
- monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
- independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- Krusta zīme Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls. Krusts (1).
- grimonis Krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- kāposti Krustziežu dzimtas viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles.
- lefkoja Krustziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- tornītis Krustziežu dzimtas zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselāki lapām, bāli dzelteniem ziediem.
- kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
- munsturrullis Kuģa komandas saraksts. Kuģa komandas saraksts, kas vienlaikus ir arī darba līgums.
- Reģistra tonna Kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri.
- Reģistra tonna Kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri.
- karavāna Kuģi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita, un veic vienotu uzdevumu. Ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis.
- katamarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no diviem savienotiem korpusiem.
- trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
- flagmaņkuģis Kuģu grupas, vienības priekšnieka, komandiera kuģis.
- flagmanis Kuģu grupas, vienības priekšnieks, komandieris.
- flote Kuģu kopums, kam ir vienāds uzdevums.
- komodors Kuģu vienības komandieris, kam nav admirāļa dienesta pakāpes (dažās ārvalstu flotēs).
- spāre Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
- vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
- veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
- pirmkultūra Kultūra, ko audzē pirmo no vairākām kultūrām vienā un tai pašā laukā, vienā un tai pašā sezonā.
- monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
- speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- Katrs muļķis (prot, spēj u. tml.) Kurš katrs, ikviens (prot, spēj u. tml.).
- Katrs muļķis prot (arī spēj u. tml.) Kurš katrs, ikviens prot (spēj u. tml.).
- Katrs muļķis spēj (arī prot u. tml.) Kurš katrs, ikviens spēj (prot u. tml.).
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- cietpienes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem un pretējām lapām.
- ilzīte Kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini dalītām lapām.
- plīvot Kustēties lidojumā, parasti vienmērīgi, ar plašiem vēzieniem (par spārniem).
- kūļāties Kustēties šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- krustoties Kustēties, virzīties vienam pār otru, citam pār citu.
- gājiens Kustība no viena galēja stāvokļa līdz otram (mehānisma, ierīces kustīgai daļai).
- panarābisms Kustība par visu arābu valstu savienību.
- ekumenisms Kustība par visu kristiešu apvienošanos.
- Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
- virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi.
- Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
- šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
- luncināt Kustināt asti uz vienu un otru pusi (parasti par suni).
- gāzelēt Kustinot svērt, šķiebt uz vienu un otru pusi.
- iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko). Tikt apņemtam (ar ko sacietējošu).
- sakust Kūstot savienoties, sajaukties.
- Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- Riņķa kvadratūra Kvadrāts, kura laukums ir vienāds ar dotā riņķa laukumu.
- Riņķa kvadratūra Kvadrāts, kura laukums ir vienāds ar dotā riņķa laukumu.
- Imaginārā vienība Kvadrātsakne no mīnus viena.
- Imaginārā vienība Kvadrātsakne no mīnus viena.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
- amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās - dažādu izstrādājumu, ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darba rīkus.
- Skaitīšanas sistēma Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
- skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- skara Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
- prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
- lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- Plecu josla Ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma.
- Translācijas kustība Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
- Īpatnējā siltumietilpība Ķermeņa masas vienības siltumietilpība.
- rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva.
- mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
- dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
- Vienpusējs ķīlis Ķīlis, kam viena mala ir slīpa.
- Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
- Organiskā ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko savienojumu īpašības un pārvērtības.
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
- anhidrīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
- oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- sintēze Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga.
- fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos.
- perhidrāts Ķīmiskais savienojums ar ūdeņraža peroksīdu.
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa.
- tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
- saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties (par vielām, elementārdaļiņām).
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatisms.
- metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatoze.
- Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
- Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
- Cikliskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros atomi ir saistīti ciklos.
- Cikliskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros atomi ir saistīti ciklos.
- Organiskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros galvenais elements ir ogleklis.
- klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām.
- radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
- monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
- polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
- starpsavienojums Ķīmisks savienojums, kas rodas kādā norises starpposmā.
- hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
- skābe Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus.
- Organiskais savienojums Ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni.
- sintēze Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem: komplicētu ķīmisku savienojumu iegūšana no vienkāršākiem savienojumiem.
- izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
- slēgt Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
- salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- stunda Laika mērvienība - 60 minūtes.
- minūte Laika mērvienība - 60 sekundes.
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Šāds laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai). Septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- Sinodiskais mēnesis Laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
- Sinodiskais mēnesis Laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš cilvēka mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš organisma (dzīvnieka, auga) eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
- robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
- laiktelpa Laiks un telpa kā vienots veselums.
- Vasaras laiks Laiks, kad pulksteņa rādītāji pagriezti par vienu stundu uz priekšu.
- Laikmetu laikmetos Laiku laikos, vienmēr.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- vilkmēle Lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
- Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
- Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
- Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
- Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
- Vienkārša lapa Lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
- Vienkārša lapa Lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
- kāts Lapas sastāvdaļa, kas savieno lapu ar stumbru. Stumbra atzarojums, uz kura atrodas zieds. Stublājs, tievs stumbrs.
- lappuse Lapas viena puse (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vienas pašas, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
- Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
- mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
- Lasīt priekšā Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
- Lasīt balsī (arī skaļi) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- Lasīt skaļi (arī balsī) Lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- mērlata Lata, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
- vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs (feodālismā). Feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- kolhozs Lauksaimniecības artelis - sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskās lielražošanas organizēšanai.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- rančo Lauku mājas (Latīņamerikā). Lopkopības ferma (Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
- ārs Laukuma mērvienība - 100 kvadrātmetru.
- Mucas sējums (arī vieta) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- Mucas vieta (arī sējums) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- desetīna Laukuma mērvienība - aptuveni 1,09 hektāri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kvadrātversts Laukuma mērvienība - aptuveni 1,14 kvadrātkilometru (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- akrs Laukuma mērvienība - aptuveni 4000 kvadrātmetru (angļu mērvienību sistēmā).
- morgs Laukuma mērvienība - aptuveni 5600 kvadrātmetru (Polijā).
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā).
- Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
- Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
- Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
- Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs.
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- platība Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
- pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
- poligāmija Laulības forma - viena dzimuma īpatņa kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- vienlaulība Laulības forma - viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve. Arī monogāmija.
- viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti. Arī monogāmija.
- osteosintēze Lauzta kaula galu operatīva savienošana.
- priekšlēca Lēca, ko pievieno uzņemšanas objektīvam, lai mainītu attēla mērogu.
- dioptrija Lēcas vai lēcu sistēmas optiskā stipruma mērvienība.
- pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
- pieliet Lejot pievienot (pie kā, kam klāt).
- salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
- kunkuļot Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību). Arī mierīgs (2).
- mērlente Lente, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
- rumbs Leņķa mērvienība 1/32 no riņķa līnijas garuma.
- grāds Leņķa mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - leņķa stara pilna apgrieziena 1/360 daļa.
- paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
- pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
- palīgleņķis Leņķis, kura lielumu izmanto trigonometrisko vienādojumu atrisināšanai.
- divplāksnis Lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
- vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
- plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (parasti par putniem, kukaiņiem).
- plandēt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- plandīt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- fizelāža Lidmašīnas konstrukcijas pamatdaļa (korpuss), kas savieno vienā veselā lidmašīnas citas daļas.
- planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem). Laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- plivināt Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- slīdēt Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos).
- spireja Līdz 2 metriem augsts vasarzaļš rožu dzimtas krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās.
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa daļām).
- armāda Liela (kara kuģu, tanku, artilērijas vai lidmašīnu) vienība, kas darbojas saskaņoti.
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- novads Liela administratīvi teritoriāla vienība.
- koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
- bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss. Telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
- monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
- plantācija Liela platība (kolhozā, padomju saimniecībā, arī mežsaimniecībā), kur audzē viena veida augus.
- masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
- komitāts Lielākā administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā.
- ēra Lielākā ģeohronoloģiskā vienība.
- burtnīca Lielāka iespieddarba brošēta vienība.
- lielceļmala Lielceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne lielceļa vienā vai otrā pusē.
- Lauka lielgabals Lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā.
- Lauka lielgabals Lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību un daļu atbalstam kaujas laukā.
- ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
- silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus. Drūzma.
- dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda). (Formu, veidu) bagātība. Daudzveidība (2).
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem.
- supermārkets Liels pašapkalpošanās tirdzniecības uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstis).
- kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
- orķestris Liels tembrāli un skaitliski līdzsvarots instrumentāls ansamblis, kura dalībnieki spēlē dažādu grupu instrumentus vai vienas cilmes dažāda veida instrumentus.
- monolīts Liels viengabalains akmens. Liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- plantācija Lielsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs), kur audzē viena veida augus (piemēram, kāliju, cukurniedres, tēju).
- Oksidēšanas pakāpe Lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
- valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
- Nemainīga temperatūra, Nemainīgs lielums Lielums, kas saglabā vienu un to pašu vērtību.
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
- blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- tfu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tpu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- bliukt Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni.
- pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
- nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
- lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1), vienīgi.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- arī Lieto, lai izteiktu pieļāvumu un pievienojumu.
- ir Lieto, lai izteiktu pievienojumu un pastiprinājumu. Arī.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu pievienojumu. Arī [1] (1).
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Manis dēļ (arī pēc) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem).
- tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Arī [1] (3).
- tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs. Droši vien, acīmredzot.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
- prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
- tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
- Bez tam Lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam. Turklāt.
- Bez tam, arī pie tam Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
- īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni. Trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
- pielīgt Līgstot (pie kāda), vienoties, ka saņems (ko) papildus.
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt). Līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
- pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam).
- koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
- jaukt Likt (kopā ar ko), pievienot (kam klāt).
- atvilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) atiet (uz aizmuguri).
- pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- Distributīvais likums Likums, saskaņā ar kuru algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu).
- salīmēt Līmējot savienot.
- kore Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne.
- mērlineāls Lineāls ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
- Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- izolīnija Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām.
- izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
- izoterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- aploce Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta. Riņķa līnija.
- Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
- bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks.
- salipināt Lipinot savienot.
- salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
- Franču balāde Lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
- salīt Līstot, arī plūstot savienoties.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- biedrs Loceklis (organizācijā, biedrībā, apvienībā).
- esesietis Loceklis hitleriskās Vācijas SS karaspēka sevišķajās vienībās, kas izpildīja soda un terora aktus.
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu. Arī ceļgals.
- salodēt Lodējot savienot. Lodējot salabot.
- Dialektiskā loģika Loģikas nozare, kas attīstībā, formas un satura pretrunās un vienībā pētī domāšanu, kura spēj izziņā atspoguļot dabas un sabiedrības dialektiku.
- Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
- Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
- Skatuviskā darbība Loģiski vienots, mērķtiecīgs psihofiziskās darbības process - viena no galvenajām aktiermākslas izpausmēm, līdzeklis mākslinieciska tēla radīšanai.
- konjunkcija Loģjska operācija - divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saikli, kura funkcijas ir līdzīgas saikļa «un» funkcijām.
- grāds Loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - riņķa līnijas 1/360 daļa.
- spirohetas Lokanas spirālveida vienšūnas baktērijas.
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve.
- sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve. Spraislis (2).
- viencēliens Luga, izrāde vienā cēlienā.
- traģikomēdija Luga, kura apvienoti traģēdijas un komēdijas elementi. Attiecīgais drāmas žanrs.
- traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā. Attiecīgais drāmas žanrs.
- spēle Luga, parasti ar vienkāršu saturu.
- viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- komjaunatne Ļeņina Komunistiskā Jaunatnes Savienība.
- komjaunietis Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības biedrs.
- grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru. Līgoties.
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu). Ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
- askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
- askēze Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīves veids.
- sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
- Vesela čupa Ļoti daudz vienkopus.
- ģeniāls Ļoti izcils, vienreizējs.
- nemierīgs Ļoti nevienmērīgs, strauji mainīgs (par parādībām dabā).
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums. Plēksne (1).
- pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
- blakus Ļoti tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita. Līdzās.
- Ābeces gudrība Ļoti vienkārša, elementāra atziņa (ko kāds pauž).
- Ābeces gudrība Ļoti vienkārša, elementāra gudrība (ko kāds pauž).
- primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs. Arī apzināti vienkāršots.
- vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
- pirmatnīgs Ļoti vienkāršs, nesarežģīts, arī nepilnīgs. Primitīvs (2).
- Uz nebēdu Ļoti, cik vien iespējams, no visa spēka (ko darīt).
- metrika Mācība par uzsvērto un neuzsvērto elementu vienmērīgu secību.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
- rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība.
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Vēbers.
- savienotājmaģistrāle Maģistrāle (kādu vietu, objektu) savienošanai.
- svaidīgs Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību).
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu.
- pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu. Arī pārmaiņus.
- pārmīšus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu. Arī pārmaiņus.
- selsins Maiņstrāvas elektriskā mašīna, ar ko nodrošina mehāniski nesaistītu vārpstu vienlaicīgu pagriešanas par vienādu leņķi.
- sinhrondzinējs Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotora griešanās ātrums ir vienāds ar magnētiskā lauka griešanās ātrumu statorā.
- Sinhronā mašīna Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotors griežas vienādā ātrumā ar statora tinuma strāvu radīto rotējošo magnētisko plūsmu.
- skinefekts Maiņstrāvas nevienmērīga sadalīšanās pa vadītāja šķērsgriezumu.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrojums (2).
- mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrs (2).
- mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
- izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā).
- izmaisīt Maisot panākt, ka (vienmērīgi) sajaucas.
- samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisot savienot (piemēram, vielas).
- piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt).
- galva Mājdzīvnieks (kā skaitīšanas vienība).
- ģimene Mājdzīvnieku mātīšu grupa, kuras cēlušās no vienas ciltsmātes.
- formālisms Mākslā - uz subjektīvo ideālismu pamatota teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un par nozīmīgu uzskata vienīgi tās formu.
- kompozīcija Mākslas darbs (parasti skatuves mākslā), kurā apvienoti (daiļdarba, skaņdarba) fragmenti.
- virziens Mākslas metode, stils, kas apvieno māksliniekus ar kopīgu pasaules uztveri, estētiskajiem, mākslinieciskajiem uzskatiem.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
- pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus. Šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- ansamblis Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs.
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
- piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt).
- monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
- Dialektiskais materiālisms Marksistiskās dialektiskās metodes un marksistiskā filozofiskā materiālisma vienība.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram. Reiss.
- Papīra masa Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Papīra masa.
- pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs it tikai viens no vecākiem.
- pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa masa.
- mārciņa Masas mērvienība - aptuveni 0,4 kilogrami (vecajā krievu vai angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 0,5 kilogrami (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs).
- kilograms Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa. Masas kilograms.
- kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - aptuveni no 45 līdz 320 kilogramiem.
- Īpatnējā siltumietilpība (arī siltumkapacitāte) Masas vienības siltumietilpība.
- Īpatnējā siltumkapacitāte (arī siltumietilpība) Masas vienības siltumkapacitāte.
- centners Masas, svara mērvienība - 100 kilogramu (piemēram, Padomju Savienībā) vai 50 kilogramu (piemēram, vācu mērvienību sistēmā).
- Metriskais kvintāls Masas, svara mērvienība - 100 vai 50 kilogramu.
- tonna Masas, svara mērvienība - 1000 kilogramu.
- puds Masas, svara mērvienība - aptuveni 16,4 kilogrami (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
- birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kvintāls Masas, svara mērvienība - aptuveni 46 kilogrami.
- Metriskais kvintāls Masas, svara mērvienība — 100 vai 50 kilogramu.
- spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
- radioamatierisms Masu pašdarbības kustība, kas apvieno dažādu radioaparatūru konstruētājus un radiosporta cienītājus.
- frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
- kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
- rievsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir rievas un izciļņi.
- zobsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir zobveida rievas un izciļņi. Arī rievsavienojums.
- ķīlis Mašīnelements detaļu, elementu nekustīgai savienošanai.
- sajūgs Mašīnu elements vārpstu vai uz tām nostiprinātu detaļu savienošanai.
- pamāt Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt.
- viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- formula Matemātisku simbolu kopa. Divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
- Atskaites sistēma Materiāla sistēma, attiecībā pret kuru nosaka ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
- slēgmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā) ciešai savienošanai, sakļaušanai.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- laiks Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.
- samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot. Šādā veidā izgatavot (ko).
- tapiņa Maza tapveida detaļa apavu sastāvdaļu savienošanai.
- pēlītis Maza, sekli peldoša laiva. Arī vienkocis.
- pants Mazākā (juridiska dokumenta) teksta, parasti numurēta, vienība.
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
- komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
- grupa Mazākā apakšvienība buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
- posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- fonēma Mazākā skaņu vienība, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu.
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- masivizācija Mazāku ražošanas platību, vienību apvienošana lielākās.
- separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpē. Arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
- pamīļoties Mazliet apmīļot vienam otru, citam citu.
- piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt). Mazliet uz vienu pusi.
- iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
- mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns - viens no lapu ķauķiem.
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
- Paralēlas tonalitātes Mažora un minora tonalitātes, kurām ir vienāds skaņu sastāvs un divas kopējas skaņas tonikas trijskaņos.
- kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā.
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- Slīdes berze Mehāniska berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem. Klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru. Ārējā berze.
- konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
- diferenciālis Mehānisms kustības pārnešanai no vienas vārpstas uz divām vārpstām.
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
- Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- Maiņas meistars Meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas).
- piebalss Melodija, kas polifoniskā skaņdarbā tiek pievienota pamatmelodijai.
- kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaicīgi ar doto tēmu.
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā. Arī unisons.
- piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
- piemelst Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
- pellikula Membrāna, kas apņem vienšūņu ķermeni.
- Triumfa arka Memoriāla celtne - brīvi stāvoši vārti ar vienu vai trim ieejas ailām. Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- piemērīt Mērījot pievienot (kam klāt).
- samērīt Mērījot salīdzināt (vienu ar otru, citu ar citu).
- samērīties Mērījot salīdzināt augua garumu (vienam ar otru, citam ar citu).
- triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu. Mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
- krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no diviem vai vairākiem virzieniem.
- šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas. Lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
- krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai - 1,3 metri no zemes.
- voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai.
- balle Mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos.
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā).
- Mēra vienība Mērvienība.
- Mēra vienība Mērvienība.
- dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam.
- Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- Starptautiskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins (Kelvina grāds), kandela un mols.
- Starptautiskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols.
- timpa Metāla naudas vienība. Attiecīgā monēta.
- fluorīds Metāla savienojums ar fluoru. Fluorūdeņražskābes sāls.
- bulta Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
- metalotermija Metālu reducēšana no oksīdiem un citiem savienojumiem. Attiecīgā metalurģijas metode.
- segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
- metalīds Metālu savienojums. Metālu un dažu nemetālu savienojums ar metāliskām īpašībām.
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi. Metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi.
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) Metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
- piemest Metot pievienot (pie kā, kam klāt).
- Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) Metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
- Metriskā mēru sistēma Metriskā mērvienību sistēma.
- audze Meža nogabals ar vienveidīgām bioloģiskām pazīmēm. Mežaudze.
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), kas bija nodota mežsarga uzraudzībā.
- aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs.
- samīcīt Mīcot (ko), panākt, ka (tas) kļūst, parasti pilnīgi, viendabīgs, elastīgs u. tml.; mīcot samaisīt.
- piemīcīt Mīcot pievienot (pie kā, kam klāt).
- četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
- Četrkanšu mieži Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
- divkanšu Mieži ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
- Divkanšu mieži Mieži ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
- Iekšējā migrācija Migrācija vienas un tās pašas valsts robežās.
- mikroorganismi Mikroskopiski augu un dzīvnieku valsts, parasti vienšūnas, organismi.
- amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms - visvienkāršāk organizētais pirmdzīvnieks.
- mikrobs Mikroskopisks, parasti vienšūnas, organisms (izņemot mikroskopiskās aļģes un vienšūņus).
- Rauga sēnes Mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
- Rauga sēnes Mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- mīlēties Mīlēt (1) vienam otru.
- ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
- Bruņinieku ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu, baznīcas pretiniekiem).
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
- halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu. Rūda, no kuras iegūst varu.
- departaments Ministrija (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Ministrs bez portfeļa Ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu, ministriju.
- pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru). Mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
- piemistrot Mistrojot pievienot (augu kopai augus).
- supremātisms Modernisma novirziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs vienkāršāko ģeometrisko formu izmantojums.
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- ortoūdeņradis Molekulārais ūdeņradis, kam abu protonu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
- kapeika Monēta, naudas zīme vienas šādas naudas vienības vai vairāku šādu naudas vienību vērtībā.
- eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Padomju Savienības ziemeļaustrumos.
- korporācija Monopolistiska akciju sabiedrība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- konglomerāts Monopolistiska apvienība (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs).
- koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
- monopolapvienība Monopolistiska apvienība.
- skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
- Cilindru bloks Motora cilindru lējums vienā detaļā.
- motorstunda Motora darbināšanas ilguma mērvienība (stundās).
- mototransports Motorizētu viengrambas transportlīdzekļu (motociklu, mopēdu u. tml.) transports.
- Muitas ūnija Muitas savienība.
- konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- mērs Municipalitātes galva (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā).
- Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
- Barības vads Muskuļaina caurule, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- marabuts Musulmaņu svētais. Musulmaņu mūks vientuļnieks.
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- laiklaikos Mūžam, vienmēr.
- laikmūžos Mūžam, vienmēr.
- efeja Mūžzaļa liāna ar vienkāršām veselām vai daivainām lapām.
- sekvoja Mūžzaļš liels vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā) ar izcili dekoratīvu un izturīgu koksni.
- magnolija Mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
- komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pirmajos pastāvēšanas gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
- antiņš Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
- bērns Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
- pulcēties Nākt kopā, vienuviet (kur) - par cilvēkiem.
- revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- devalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura samazināšana naudas vienībā vai valūtas kursa pazemināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- monometālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir viens metāls (zelts vai sudrabs).
- Zemes cena Naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju.
- rokasnauda Naudas summa, ko viena līgumslēdzēja puse izsniedz otrai par noslēgtā līguma pierādījumu, kā arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penss Naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Sterliņu mārciņa Naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme.
- santīms Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā, Francijā, Luksemburgā, Šveicē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lats Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hellers Naudas vienība (Čehoslovakijā, Ungārijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- franks Naudas vienība (Francijā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Alžīrijā, Kongo un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sū Naudas vienība (Francijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- artava Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
- drahma Naudas vienība (Grieķijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- riāls Naudas vienība (Irānā, Šauda Arābijā, Irākā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lira Naudas vienība (Itālijā, Turcijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- soldo Naudas vienība (Itālijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- jēna Naudas vienība (Japānā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rublis Naudas vienība (Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1922. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- šiliņš Naudas vienība (piemēram, Anglijā, Austrijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peso Naudas vienība (piemēram, Argentīnā, Kubā, Meksikā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- mārciņa Naudas vienība (piemēram, Austrālijā, Ēģiptē, Izraēlā). Attiecīgā naudas zīme.
- krona Naudas vienība (piemēram, Čehoslovakijā, Dānijā, Norvēģijā, Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dinārs Naudas vienība (piemēram, Dienvidslāvijā, Irākā, Tunisijā). Attiecīgā naudas zīme.
- rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piemēram, Spānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- piastrs Naudas vienība (piemēram, Turcijā, Ēģiptē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- marka Naudas vienība (piemēram, Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Vācijas Federatīvajā Republikā, Somijā). Attiecīgā naudas zīme.
- červoncs Naudas vienība (PSRS no 1922. līdz 1947. gadam) - 10 rubļi. Attiecīgā naudas zīme.
- leja Naudas vienība (Rumānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penijs Naudas vienība (Somijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- reihsmarka Naudas vienība (Vācijā no 1924. gada līdz 1948. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sentavo Naudas vienība (vairākās Latīņamerikas zemēs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dongs Naudas vienība (Vjetnamas Demokrātiskajā Republikā). Attiecīgā naudas zīme monēta.
- ēra Naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- guldenis Naudas vienība Holandē. Attiecīgā naudas zīme.
- kapeika Naudas vienība Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā - rubļa simtā daļa.
- grasis Naudas vienība pirmsrevolūcijas Krievijā un citās valstīs. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- grasis Naudas vienība Polijā, Austrijā. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- zlots Naudas vienība Polijā. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
- piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
- piecnieks Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
- simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
- trijnieks Naudas zīme triju vienību vērtībā.
- tūkstošnieks Naudas zīme tūkstoš vienību vērtībā.
- (Jau) kuro (retāk kuru) reizi Ne pirmo reizi, ne vienu vien reizi.
- kurš Ne pirmo, ne vienu vien.
- nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt). Uz vienu pusi. Arī tālāk, savrup.
- Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
- Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
- lāsma Ne visai spožs vai arī spožs nevienmērīgs spīdums.
- stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
- Kalt (biežāk skandināt, dīkt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
- Skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
- Skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
- Frazeoloģisks saaugums Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes. Idioma.
- kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet. Arī klumburot.
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu). Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
- nereiz Nekad, nevienu reizi.
- juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
- Tukša vieta Nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
- Tukša vieta Nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
- Ne šur, ne tur Nekur, nevienā vietā.
- Ne šur, ne tur Nekur, nevienā vietā.
- šuve Nekustīga savienojuma josla (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem).
- šuve Nekustīga savienojuma josla (organisma daļām).
- spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
- prasts Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
- šūniņa Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība.
- kantons Neliela administratīvi teritoriāla vienība (Francijā, Beļģijā).
- miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
- skice Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- iedalījums Neliela daļa, vienība. Iedaļa.
- simfīze Neliela skrimšļa plātne, kas savieno abus kaunuma kaulus.
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru. Caurteka.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
- džips Neliels kravas automobilis (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam. Lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri. Vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
- mitrene Neliels posmkāju tipa vienādkāju kārtas vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās.
- sermulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
- frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu. Ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
- tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu. Rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
- tenderis Neliels vienmasta buru kuģis.
- kameransamblis Neliels vienots (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku. Kamermūzikas ansamblis.
- vienrocis Neliels zāģis ar vienu rokturi. Rokzāģis.
- rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi. Vienrocis.
- staipeknis Neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
- puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- Pārkāpt robežu Nelikumīgi, slepeni doties pāri kādas valsts robežai vai raidīt šāvienus pāri kādas valsts robežai.
- remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- gauri Neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
- Katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- Ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- Katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- Ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
- grozīt Nenoteikti kustināt (no vienas puses uz otru).
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu). Arī ripināt.
- līgums Neoficiāla noruna, vienošanās (parasti starp atsevišķām personām) uz noteiktu laikposmu.
- noruna Neoficiāla vienošanās.
- kuluāri Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu).
- kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa.
- titānskābe Neorganiska skābe, ko iegūst no titāna savienojumiem.
- minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums.
- baumas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās) Tenkas.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē. Saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- Vienā laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti. Arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā. Arī vienkopus, vienā kopumā.
- elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
- Ikkatru acumirkli (arī brīdi, mirkli u. tml.) Nepārtraukti, vienmēr.
- sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums.
- cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru.
- alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām iespējamībām, kuras viena otru izslēdz.
- Būt pretī (arī pretim) Nepiekrist (kam), nebūt vienis pratis (ar ko).
- norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt par pareizu (ko).
- noraidīt Nepievienoties teiktajam, atbildēt noliedzoši.
- konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
- Refleksa loks Nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
- neirons Nervu sistēmas pamatvienība - nervu šūna.
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
- sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
- vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
- Akadēmiskais parādnieks Nesekmīgs students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā vienu vai vairākus eksāmenus, ieskaites.
- perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
- nopūdelēt Netrāpīt (mērķim). Netrāpīt mērķī (parasti šāvienu).
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
- tenterēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
- tenterisks Neveikls, nevienmērīgs (par gaitu, pārvietošanos u. tml.).
- kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.).
- pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
- kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
- kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties. Kūleņot (2).
- iedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- piedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot pieiet, pienākt.
- izdelverēt Nevienādi soļojot, klūpot, iziet, iznākt.
- klāņains Nevienādi, nelīdzeni noaudzis (par lauku, druvu, zelmeni).
- nevienlīdzība Nevienādība (3).
- nevienlīdzīgs Nevienāds (3).
- laukumains Nevienāds (parasti par augu kopumu).
- oreols Neviendabīgs nomelnējums uz fotonegatīva ap spožu vai ļoti kontrastainu objektu attēliem.
- heterogēns Neviendabīgs.
- sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
- lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
- nelīdzens Nevienmērīgs, nelīdzsvarots. Tāds, kas nav ritmisks, noris ar pārtraukumiem.
- drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
- nevienāds Nevienmērīgs.
- Neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele Neviens cilvēks.
- Neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele Neviens cilvēks.
- Nekaunēties ne no kāda (arī viena) darba Nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- Ne reizes Nevienu reizi. Nekad.
- Ne pusvārda Nevienu vārdu (neteikt, nerunāt).
- Ne pušplēsta vārdiņa (arī vārda), arī ne ar pušplēstu vārdiņu (arī vārdu) Nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
- Ne pušplēsta vārda (arī vārdiņa), arī ne ar pušplēstu vārdu (arī vārdiņu) Nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
- Krāsas tonis Nianse (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai) krāsai.
- tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai).
- zars No kāda kopuma atdalījusies grupa, vienība.
- parafīneļļa No naftas iegūla bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus. Vazelīneļļa.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus. Parafīneļļa.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- No (paša) degungala (arī deguna gala, deguna, (pašas) deguna priekšas) No tuvienes. Ļoti veikli, negaidīti.
- No (paša) deguna (arī degungala, deguna gala, (pašas) deguna priekšas) No tuvienes. Ļoti veikli, negaidīti.
- No (paša) deguna gala (arī degungala, deguna, (pašas) deguna priekšas) No tuvienes. Ļoti veikli, negaidīti.
- plunžeris No viena gabala veidots virzulis, kam diametrs ir vienāds ar kāta diametru.
- cauri No viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai (šķērsojot kādu vidi, platību).
- Vienup (un) otrup No viena viedokļa un no otra viedokļa.
- Vienup (un) otrup No viena viedokļa un no otra viedokļa.
- pāri No vienas malas uz otru, no vienas puses uz otru (virzīties, ko virzīt).
- vēršacs No vienas puses apcepta, nesajaukta ola.
- līmlente No vienas puses ar līmvielu pārklāta lente.
- cauri No vienas puses līdz otrai (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.).
- pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
- riņķis No vienas vietas uz citu, arī turp un atpakaļ (virzīties).
- visapkārt No vienas vietas uz citu. No viena pie otra.
- apkārt No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā veidojot it kā apli). No viena pie otra.
- Pēdu pa pēdai No vienas vietas.
- Sprīdi pa sprīdim, arī pa sprīdim No vienas vietas.
- kanoe No viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva.
- steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
- izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
- slēdzējnogrieznis Nogrieznis, kas savieno (kā) galus, galējos punktus.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu.
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- nepievienošanās Nol. darbība, process --> pievienoties.
- nepievienojies Nol. divd. --> pievienoties.
- nesavienojams Nol. divd. --> savienot.
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- samainīt Nolikt, pārvietot (ko) vienu otra, citu cita vietā.
- samīties Nomainīt vienam otru. Rasties, izveidoties kā cita vietā. Krustoties ar kādu citu.
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
- pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
- atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības.
- Iesēsties galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā. Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
- satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu. Sastapties (2).
- sastapties Nonākt saskarē, saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu.
- starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
- tikpat Norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu.
- starp Norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās.
- līdzi Norāda uz ciešu darbības, stāvokļa vienlaicīgumu. Reizē ar.
- starp Norāda uz darbībām, norisēm, ar kurām vienlaikus notiek cita darbība, cits process.
- uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
- Līdz ar to Norāda uz darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
- viss Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu. Bez izņēmuma.
- pēc Norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka.
- nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu. Nevienā vietā.
- nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu. Nevienā virzienā.
- turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
- Pie tam Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam. Turklāt.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- pāri Norāda uz stāvokli, kad kas ir šķērsots kādā virzībā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
- pie Norāda uz to (parasti vielu), kam (ko) pievieno.
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
- pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
- kāds Norāda uz vienu no tiem, kas ir zināmā secībā. Kurš.
- nekad Norāda, ka (darbība, norise, stāvoklis) nenotiek nevienā brīdī, nevienā laikposmā.
- līdzi Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu). Norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
- līdzi Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- līdzās Norāda, ka (kas) darbojas, pastāv kādā saistībā, vienlaikus (ar ko).
- pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
- pāri Norāda, ka (kas) notiek vienā laikā, kopā ar ko (parasti to pārspējot).
- sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
- sa- Norāda, ka darbība tiek veikta vienlaicīgi kopā ar kādu.
- klāt Norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko).
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
- caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
- sa- Norāda, ka vienlaicīgi, kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
- pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
- sanākt Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) - par parādībām, darbībām.
- Iet savu parasto gaitu (retāk gājumu) Norisināties tā, kā vienmēr, kā ir pierasts, ierasts.
- pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām).
- koncentrēt Noritēt (vienā un tai pašā vietā, sistēmā) - par procesu, darbību.
- grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai.
- Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
- Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
- nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu.
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- konsolidācija Nostabilizēšana, nostiprināšana (parasti parādībām sabiedrībā). Apvienošanās, saliedēšanās.
- konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā). Apvienot, saliedēt.
- iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā). Likt atrasties (kādā vienībā, grupā). Arī ieskaitīt.
- grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā. Nogrupējums.
- atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
- locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
- pieturzīme Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums. Virkne (2).
- prasme Noteiktā sistēmā apvienotu cilvēka īpašību un procesu kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai).
- Darba pūriņš Noteikta tilpuma cilindrs (Padomju Savienībā 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- iekārta Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss.
- dzeguļi Noteikta veida atkārtoti elementi būvkoku savienojumu vietās.
- salaist Noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- iedaļa Noteikta, atzīmēta daļa, kas parasti atbilst kādai mērvienībai.
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums. Celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
- kopā Noteiktās, vienojošās attiecības (starp cilvēkiem).
- kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
- kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
- ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
- ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots ceturtdaļai.
- sešdesmitčetrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešdesmit ceturtajai daļai.
- sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai.
- trīsdesmitdivdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai.
- stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu, apvienību).
- Nacionālais apvidus Novada vai apgabala daļa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ar iedzīvotāju vienveidīgu nacionālo sastāvu. Attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība.
- nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
- nolasīt Novākt, ņemot, piemēram, no zemes, parasti pa vienam.
- nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību. Padarīt daudzveidīgu (2).
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus). Padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā. Radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
- metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- sēma Nozīmes vismazākā, tālāk nedalāmā vienība.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
- nukleīds Nukleīnskābes savienojums ar metālu.
- nukleīns Nukleīnskābes un proteīna savienojums.
- uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
- līgt Ņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- lasīt Ņemt (nost no kā), parasti pa vienam.
- līgt Ņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- lasīt Ņemt ārā (no kā), parasti pa vienam.
- lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam.
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā. Tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.).
- parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
- pilsonis Oficiāla uzrunas forma. Šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda vai amata nosaukuma priekšā.
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
- pieņemt Oficiāli atzīt (ko) par kvalitatīvu, atbilstošu (kādām prasībām). Savstarpēji vienojoties, atzīt (ko) par vispiemērotāko (kādam nolūkam).
- salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
- uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
- pieņemt Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt (piemēram, likumus, statūtus, saistības) un akceptēt (tos).
- Pieņemt lēmumu Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt rīkojumu, norādījumu un akceptēt to (par valsts vai administratīvajiem orgāniem, organizācijām).
- noslēgt Oficiāli vienoties (par ko). Savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
- nota Oficiāls dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citas valsts valdībai.
- komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
- notifikācija Oficiāls vienas valsts paziņojums citai valstij (par kādu starptautisku jautājumu).
- metāns Oglekļa atoma savienojums ar četriem ūdeņraža atomiem - degoša gāze bez krāsas un smaržas.
- karbīds Oglekļa savienojums ar metālu, retāk nemetālu.
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
- molekulmasa Oglekļa vienībās izteikta molekulas masa.
- temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
- menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra - ieliekta.
- racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums.
- monokulārs Optisks instruments ar vienu okulāru.
- Kompozīts orderis Orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
- Homologie orgāni Orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- Homologie orgāni Orgāni, kuriem ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- Organiskā skābe Organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgas īpašības.
- Organiskā skābe Organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
- pektīnvielas Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīni.
- pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīnvielas.
- saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem.
- ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā.
- spirāni Organiski savienojumi, kuros katram no diviem cikliem ir viens kopējs atoms.
- ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža.
- amīni Organiski savienojumi, kurus iegūst no amonjaka, aizstājot ūdeņraža atomus ar ogļūdeņražu radikāļiem.
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piemēram, sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
- rūgšana Organisko savienojumu, parasti ogļhidrātu, pārvēršanās par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem dažu mikroorganismu iedarbībā.
- jodoforms Organisks joda savienojums - dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
- olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
- metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
- naftalīns Organisks savienojums - bezkrāsaini kristāli ar asu smaku.
- sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
- kaprolaktāms Organisks savienojums - kaprona izejviela.
- skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
- dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa.
- kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, miešķi, smaržzāle).
- holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela) cilvēka vai dzīvnieku audos.
- polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās.
- krezols Organisks savienojums, ko satur akmeņogļu, kūdras, arī kokogles darva.
- ēteris Organisks savienojums, kurā divi ogļūdeņražu radikāļi saistīti ar skābekļa atomu.
- spirts Organisks savienojums, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie viena piesātināta oglekļa atoma.
- alkohols Organisku savienojumu grupa, kuru sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis. Spirti.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, kad tie evolūcijā pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem.
- kājiņa Organisma veidojumu daļas, kurām ir savienojuma, balsta funkcija.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Monofāgi.
- monofāgi Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Vienēdāji.
- antagonists Organismi, orgāni un vielas ar savstarpēji vai vienpusīgi pretēju (nomācošu) iedarbību.
- koporganisms Organisms, kas izveidojies, vairākiem atšķirīgiem organismiem saliedējoties vienotā bioloģiskā kopumā.
- sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta.
- rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
- mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- palīgamats Organizācija, kas feodālisma laikā apvienoja Rīgā tirdzniecības preču transportā nodarbinātos.
- asociācija Organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
- atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
- apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml. Organizācija, biedrība.
- Nabas saite Orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
- Nabas saite Orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
- dzeguzenes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
- partitūra Orķestrim, korim, ansamblim komponēta skaņdarba visu partiju kopējs fiksējums tā, lai vienlaicīgi izpildāmās notis atrastos uz vienas vertikāles.
- Ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
- jumtiņš Ornamenta elements - divi dažāda virziena stari, kas iziet no viena punkta.
- skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķi savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
- dubulteksemplārs Otrais (ar oriģinālu vienāds) eksemplārs. Dublikāts.
- maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- ozols Ozolu dzimtas koks, retāk krūms ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, plūksnaini daivainām lapām, sīkiem viendzimuma ziediem un augli - zīli.
- divatā Pa diviem, (cilvēkiem) kopā, divi vien.
- parasti Pa lielākajai daļai. Arī vienmēr.
- Stobra galā Pa šāvienam, mērķī.
- pielasīt Pa vienam ceļot no zemes vai raujot (ko), piepildīt (ar to guzu) - par putniem.
- atsevišķi Pa vienam, (katrs) par sevi.
- vienatā Pa vienam. Viens pats.
- Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
- Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi.
- primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu. Arī apzināti vienkāršot (ko).
- racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
- pārtaukot Padarīt pārāk taukainu. Pievienot pārāk daudz taukvielu.
- nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā. Izlīdzināt.
- izlīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā.
- pielīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam).
- atsaldēt Padarīt vienaldzīgu, atsvešināt.
- aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu. Vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
- izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
- faktorija Padomju Savienībā - attālos medību rajonos iekārtots centrs medījumu iepirkšanai un mednieku apgādei.
- doktors Padomju Savienībā - augstākais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- kandidāts Padomju Savienībā - pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- milicija Padomju Savienībā un dažās citās sociālistiskajās valstīs - valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
- Iedzīvotāji darbaspējīgā vecumā Padomju Savienībā: vīrieši 16-59 gadu, sievietes 16-54 gadu vecumā.
- Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija Padomju Savienības Komunistiskā partija (no 1925. gada līdz 1952. gadam).
- Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
- Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
- Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
- politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
- Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
- savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
- Sirpis un āmurs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valsts emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- Mesties (kāda) apkampienos Padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai.
- revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi.
- sagriezt Pagriežot satuvināt, savirzīt kopā (ķermeņa daļas). Pagriežot pavērst vienu pret otru, citu pret citu.
- sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā. Pavērsties vienam pret otru, citam pret citu.
- apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā). Izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- Patērētāju kooperācija (arī biedrība, kooperatīvs) Paju īpašnieku apvienība patēriņa preču iepirkšanai un realizēšanai.
- vienjūgs Pajūgs, kurā iejūgts viens zirgs.
- saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
- izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
- plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
- griezties Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem.
- pielasīties Pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma).
- gradācija Pakāpeniskums, vienmērība (kādā kopumā, norisē).
- pakāpslis Pakāpiens (parasti vienkārši, primitīvi veidots).
- pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
- devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
- revalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) revalvācijai.
- sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
- Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- Krusta (arī cirstais) paksis Paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali.
- izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
- papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus. Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam).
- pagarināt Palielināt (kā) garumu, piemēram, stiepjot (to), pievienojot (tam) kādu detaļu, elementu.
- pielikt Palielināt (maksājuma summu). Pievienot maksājumam (noteiktu summu).
- papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā).
- Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi. Korpuss (piemēram, kuģim, lidaparātam).
- grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstībā.
- atstāt Pamest (kādu) vientulībā.
- sabalsoties Panākt savstarpēji saskanīgu skanējumu. Skanēt saskanīgi, arī vienlaicīgi (ar ko citu skanošu).
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet. Pulcēt.
- pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet. Pulcināt.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
- pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
- pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm. Panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (1).
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (2).
- vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds, arī vienāda veida.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piedalās, pievienojas (piemēram, darbam, pasākumam, organizācijai).
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes.
- izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
- nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
- iemidzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienaldzīgs (pret ko). Panākt, būt par cēloni, ka notrulinās apziņa.
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4).
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, arī vienotība starp (tā) sastāvdaļām. Arī saskaņot (2).
- līdzināt Panākt, ka (kas) kļūst gluds, līdzens, vienādā biezumā.
- nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes). Panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
- sadabūt Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to daļām).
- sakausēt Panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- Pārmainīt rokas Paņemt ko nesamu no vienas rokas otrā, ar otru roku.
- saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
- paparde Paparžaugu klase, kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām.
- nonijs Papildskala (mērierīcēm) mērvienību daļu nolasīšanai.
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba.
- Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
- milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetru papīrs.
- Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
- Papīra rublis Papīra naudas zīme - viens rublis.
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšpapīrs.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē it asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- Aklā zarna Paplašinājums tievās un resnās zarnas savienošanās vietā ar tārpveida izaugumu (apendiksu).
- pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu).
- Sodu kumulācija Par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
- Sodu kumulācija Par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
- dārdēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- dunēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- grandēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- graut Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- rībēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu. Likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
- supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
- poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
- poligīnija Parādība, kad vienā ziedā ir vairākas auglenīcas.
- poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimuma ziedi.
- sinerģisms Parādība, kad vienas vielas iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību.
- haploīdija Parādība, kas šūnās ir vienkārtējs hromosomu skaits.
- pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
- shēma Pārāk vienkāršots, arī sekls (kā) atspoguļojums. Pārāk vienkāršota, arī sekla pieeja (kam).
- shematisks Pārāk vienkāršots, arī sekls.
- rombs Paralelograms, kam visu malu garums ir vienāds.
- ierindnieks Parastais, vienkāršais (kāda darba) veicējs, (kāda kolektīva)loceklis.
- robinsonāde Parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā.
- aizvien Parasti savienojamā ar "vēl": joprojām. Visu laiku.
- piedziedāt Parasti savienojamā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
- pusacs Parasti savienojumā «ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.»: pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
- pusauss Parasti savienojumā «ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml.»: pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
- receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
- seka Parasti savienojumā «augu seka»: kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- ratiņi Parasti savienojumā «bērnu ratiņi»: neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai.
- sadursme Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- celties Parasti savienojumā «celties kājās» vai «celties augšā». Sākt aktīvi darboties.
- šankrs Parasti savienojumā «cietais šankrs»: sifilisa pirmajā stadijā radusies čūla.
- produkts Parasti savienojumā «dabas produkts»: viela, priekšmets, kas veidojas dabā.
- jums Parasti savienojumā «debess jums»: debess velve, debess kupols.
- diametrāls Parasti savienojumā «diametrāli pretējs»: pilnīgi pretējs (par virzieniem).
- pakāpe Parasti savienojumā «dienesta pakāpe»: reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem.
- tēvs Parasti savienojumā «Dievs Tēvs»: Dievs kā pasaules radītājs.
- sakne Parasti savienojumā «funkcijas sakne»: punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas nulle.
- grābt Parasti savienojumā «grābt ciet»: apcietināt.
- kaut Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- iesākt Parasti savienojumā «ko iesākt»: darīt, rīkoties. Darīt tālāk.
- pasākt Parasti savienojumā «ko pasākt»: darīt, rīkoties.
- kovalents Parasti savienojumā «kovalentā saite»: ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- pupuķis Parasti savienojumā «krāšņais pupuķis»: koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu.
- likt Parasti savienojumā «kur likt»: izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
- ķoniņš Parasti savienojumā «kuršu ķoniņš»: kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- sprīdis Parasti savienojumā «laika sprīdis»: posms starp diviem laika momentiem.
- klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: izdot (iespieddarbu). Arī publicēt.
- klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbi).
- šķīvītis Parasti savienojumā «lidojošais šķīvītis»: nepazīstams lidojošs diskveida objekts.
- līst Parasti savienojumā «līst līdumu»: veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
- sakārdināties Parasti savienojumā «ļauties sakārdināties»: ļaut sevi sakārdināt.
- guba Parasti savienojumā «mākoņu gubas»: blīvas, necaurredzamas mākoņu kopas.
- stiebrs Parasti savienojumā «mata stiebrs»: mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
- māsa Parasti savienojumā «medicīnas māsa»: medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- rāmis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmis»: apkāre. Rāmītis (3).
- rāmītis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmītis»: apkāre, arī medus kāre.
- velnoga Parasti savienojumā «melnā velnoga». Beladonna.
- mērdēties Parasti savienojumā «mērdēties badā»: badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ.
- metālpūšams Parasti savienojumā «metālpūšamais instruments». Metāla pūšamais mūzikas instruments.
- redukcija Parasti savienojumā «muižu redukcija»: lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
- klajā Parasti savienojumā «nākt klajā»: tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
- Likt mierā (arī mieru) Parasti savienojumā «nelikt mieru»: izraisīt nemieru, pārdomas.
- Likt mierā (arī mieru) Parasti savienojumā «nelikt mieru»: izraisīt nemieru, pārdomas.
- sacīt Parasti savienojumā «nesacīt nekā, nesacīt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Teikt (3).
- teikt Parasti savienojumā «neteikt nekā», «neteikt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Sacīt (3).
- nolīst Parasti savienojumā «nolīst līdumu»: izveidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- orientēšanās Parasti savienojumā «orientēšanās sports»: sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientierisms.
- paleokontakts Parasti savienojumā «paleokontakta hipotēze»: hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
- skraidulis Parasti savienojumā «pasaules skraidulis»: cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- komplekts Parasti savienojumā «pilns komplekts». Maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem.
- piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt ārā»: ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
- piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt vaļā»: ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
- piņķēties Parasti savienojumā «piņķēties vaļā»: raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
- plakāts Parasti savienojumā «plakāta māksla»: grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu.
- liniņi Parasti savienojumā «pļavas liniņi»: nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
- pussmags Parasti savienojumā «pussmagais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pirmā smagā svara kategoriju.
- pusvidējs Parasti savienojumā «pusvidējais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju.
- pusviegls Parasti savienojumā «pusvieglais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju.
- randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
- rosme Parasti savienojumā «rīta rosme»: rītarosme.
- ro-ro Parasti savienojumā «ro-ro (tipa) kuģis»: rolkeris.
- stilbs Parasti savienojumā «rokas stilbs»: delms (parasti apakšdelms).
- rāmītis Parasti savienojumā «rokdarbu rāmītis»: ierīce, uz kuras nostiprina nostieptu audumu izšūšanai.
- rondo Parasti savienojumā «rondo raksts», «rondo burts»: raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma.
- rota Parasti savienojumā «rotas lieta»: priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotaslieta.
- safari Parasti savienojumā «safari stils»: tērpa stils, kam ir raksturīgs sportisks, praktisks piegriezums un detaļas, gaišs, vienkrāsains kokvilnas audums.
- sērt Parasti savienojumā «sērt riju»: likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai.
- sitenis Parasti savienojumā «sīpolu sitenis»: sīpolsitenis.
- plate Parasti savienojumā «skaņu plate»: skaņuplate.
- sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
- mitriķis Parasti savienojumā «spēka mitriķis»: spēcīgs vīrietis.
- sperties Parasti savienojumā «sperties pretī», «sperties pretim»: pretoties, nepiekrist kādam.
- sterliņš Parasti savienojumā «sterliņu mārciņa»: naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- pūtējs Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- strādāt Parasti savienojumā «strādāt darbu»: veikt darbu.
- trīsvienība Parasti savienojumā «Svētā Trīsvienība»: kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- tēvs Parasti savienojumā «svētais tēvs»: lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- ugunspuķe Parasti savienojumā «šaurlapu ugunspuķe»: naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā.
- šļaugans Parasti savienojumā «šļaugana dūša». Slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- tārtiņveidīgie Parasti savienojumā «tārtiņveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi). Šīs kārtas putni.
- tenteriem Parasti savienojumā «tenteru tenteriem»: neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
- tik Parasti savienojumā «tik, tak»: lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- trijskaitļu Parasti savienojumā «trijskaitļu likums»: kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
- katls Parasti savienojumā «tvaika katls»: iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- neatgriešanās Parasti savienojumā «uz neatgriešanos»: tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- pults Parasti savienojumā «vadības pults»: iekārta, tās daļa ar vadības orgāniem, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai.
- sakne Parasti savienojumā «vienādojuma sakne»: reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
- vīties Parasti savienojumā «vīties cauri»: izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- slieties Parasti savienojumā ar "augšā": celties, parasti pēc gulēšanas.
- aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- apmīļot Parasti savienojumā ar «(ar) acīm», «ar skatienu»: sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
- prātīgs Parasti savienojumā ar «(ne)kas»: vēlams, arī nozīmīgs.
- priecināt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- priecēt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar «acis», «skatiens»: iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- krēms Parasti savienojumā ar «apavu». Ziede apavu kopšanai.
- pagriezt Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi», «uz otru pusi»: apgriezt (uz pretējo pusi).
- griezt Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi»: vērst (uz pretējo pusi).
- ieskanēt Parasti savienojumā ar «ausīs»: kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
- ieskanēties Parasti savienojumā ar «ausīs»: kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
- galifē Parasti savienojumā ar «bikses»: īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
- pārcelt Parasti savienojumā ar «burtiski», «tieši» u. tml.: nekvalitatīvi, pārāk tieši, burtiski pārtulkot.
- pārcēlums Parasti savienojumā ar «burtisks», «tiešs» u. tml.: nekvalitatīvs, pārāk tiešs, burtisks tulkojums.
- traks Parasti savienojumā ar «būt» formām apzīmē ļoti nevēlamu, arī bezjēdzīgu stāvokli.
- stulbs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- muļķīgs Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- kluss Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu. Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt, «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
- trokšņains Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
- garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- skumjš Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapi» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
- priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
- vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
- mitrs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
- silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
- tālu Parasti savienojumā ar «cik», «tik». Norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti.
- elements Parasti savienojumā ar «galvaniskais»: elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
- nošaut Parasti savienojumā ar «garām»: šaujot netrāpīt (mērķī).
- uzlēkt Parasti savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
- piegulēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
- piestaigāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
- piestāstīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
- piestāvēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
- piejokot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
- piekurnēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
- pielāpīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
- pierāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks.
- pieraudāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- piesēdēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
- piežēlot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
- piesnaust Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur». Lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
- elements Parasti savienojumā ar «ķīmiskais»: viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
- nīcināt Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē. Arī likvidēt.
- laist Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: pārstāt turēt (ko savās rokās).
- valkāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi.
- nēsāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu).
- izlaist Parasti savienojumā ar «loks», «līkums», «riņķis» u. tml.: doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- dramaturģija Parasti savienojumā ar «muzikāls»: mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- saprast Parasti savienojumā ar «no»: būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kā veikšanai, vērtēšanai u. tml.).
- beigties Parasti savienojumā ar «nost»: ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- ierasties Parasti savienojumā ar «pasaulē»: piedzimt.
- plāns Parasti savienojumā ar «pirmais», «otrais», «tiešais», «pēdējais»: lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- cirst Parasti savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
- laisties Parasti savienojumā ar «prom», «projām»: doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
- ar Parasti savienojumā ar «sākt» formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā.
- nodzīvot Parasti savienojumā ar «savu laiku», «mūžu»: novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
- rauties Parasti savienojumā ar «sevī»: censties norobežoties no citiem, noslēgties.
- sabeigt Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
- iesāpēties Parasti savienojumā ar «sirds»: īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot. Kļūt žēl.
- lipīgs Parasti savienojumā ar «slimība»: infekcijas slimība.
- pirmpirkuma Parasti savienojumā ar «tiesības»: pirkšanas pirmtiesības.
- koriģēt Parasti savienojumā ar «uguni»: šaušanas laikā konstatēt tēmēšanas kļūdas un labot šaušanas datus.
- pavirzīt Parasti savienojumā ar «uz priekšu»: panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
- pārrakstīt Parasti savienojumā ar «uz vārda»: dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
- atiet Parasti savienojumā ar «vaļā»: atvērties. Atrist, atraisīties.
- nogulēt Parasti savienojumā ar «varēt, spēt»: varēt (spēt) atrasties guļus stāvoklī.
- parakstīt Parasti savienojumā ar «varēt, spēt»: varēt (spēt) rakstīt.
- paadīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) adīt.
- paairēt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) airēt.
- paart Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) art.
- paaust Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) aust.
- pabraukt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) braukt.
- padziedāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) dziedāt.
- paelpot Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) elpot.
- pagriezt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) griezt.
- pagriezt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) griezt.
- pagrozīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu).
- pagrozīties Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) grozīties.
- paiet Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) iet.
- pairt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) irt. Paairēt (4).
- pajāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) jāt.
- pakalt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kalt.
- pakliegt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kliegt.
- pakustēties Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kustēties.
- pakustināt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kustināt.
- palaisties Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) laisties.
- palasīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) lasīt.
- palasīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) lasīt.
- palidot Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) lidot.
- palīst Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) līst.
- palocīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) locīt.
- palocīties Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) locīties.
- panest Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) nest.
- pateikt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) pateikt.
- papeldēt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) peldēt.
- papļaut Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) pļaut.
- paraudāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) raudāt.
- pariet Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) riet.
- parunāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) runāt.
- nosēdēt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) sēdēt.
- paskriet Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) skriet.
- pastaigāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) staigāt.
- nostāvēt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) stāvēt.
- pastumt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) stumt.
- pavelt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) velt.
- pavilkt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) vilkt.
- pagrūst Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt». Varēt (spēt) grūst.
- raugs Parasti savienojumā ar «vecs»: iepriekšējā laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums.
- palaist Parasti savienojumā ar «viegli», «brīvi» u. tml.: atļaut (ko) pavirši, rīkoties brīvi.
- plīties Parasti savienojumā ar «virsū»: mākties virsū. Nelikt mierā.
- ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
- rakt Parasti savienojumā ar «zemē»: novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi.
- ievārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- savārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
- ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
- darbs Parasti savienojumā ar datīvu norāda uz aktīvu darbību, rīcību vai tās nepieciešamību.
- beigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- lēkties Parasti savienojumā ar verba «iet» formām: sacensties lēkšanā.
- vare Parasti savienojumos «ar varēm», «ar vari», «par varēm», «pa varēm», «par vari»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- varīte Parasti savienojumos «ar varītēm», «ar varīti», «par varītēm», «pa varītēm», «par varīti»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību. Vare.
- grābslis Parasti savienojumos «gaisa grābslis», «vēja grābslis»: nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks.
- tumsība Parasti savienojumos «gara tumsība», «garīgā tumsība»: zināšanu trūkums, aprobežotība.
- neatminams Parasti savienojumos «kopš neatminamiem laikiem», «no neatminamiem laikiem», «neatminamos laikos»: ļoti sens.
- neminams Parasti savienojumos «kopš neminamiem laikiem», «no neminamiem laikiem», «neminamos laikos». Ļoti sens. Neatminams (3).
- ļekas Parasti savienojumos «laist ļekas (vaļā)», «laisties ļekās»: ātri bēgt, ātri doties prom.
- pabērns Parasti savienojumos «likteņa pabērns», «dzīves pabērns»: apspiests, ekspluatēts cilvēks. Cilvēks, kam dzīvē neveicas.
- muca Parasti savienojumos «mucas vieta», «mucas sējums»: laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- pušplēsts Parasti savienojumos «ne pušplēsta vārda (vārdiņa)», «ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)»: nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
- ar Parasti savienojumos «reizē ar», «līdz ar»: pastiprina nojēgumu, par darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
- puse Parasti savienojumos «uz labo pusi», «uz kreiso pusi»: viens no diviem pretējiem virzieniem no (kā) centra.
- vienaira Parasti savienojumos «vienairu divnieks», «vienairu četrinieks», «vienairu astoņnieks»: sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
- palaikam Parasti. Arī vienmēr.
- ierinda Parasts, vienkāršs.
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums. Arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
- šablons Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu.
- piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt). Pievienot (kādam kopumam).
- līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
- Laika pārvēršana Pāreja no vienas laika skaitīšanas sistēmas uz citu.
- modulācija Pāreja no vienas tonalitātes citā.
- pagriezties Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laikposmu, laikapstākļiem.
- Krist galējībās Pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju viedokli.
- ieiet Pāriet vienam otrā (par laika posmiem).
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
- metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtu. Pievienot (kam) metālu.
- oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma) virsmu ar kāda savienojuma (piemēram, oksīda, sulfīda) kārtu.
- kaļķot Pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus.
- spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
- senāts Parlamenta augšpalāta vai viena no līdztiesīgām palātām (vairākās kapitālistiskajās valstīs).
- locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- trops Pārnesta nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums.
- pāriet Pārrēķināt (citās mērvienībās). Sākt lietot (citu mērvienību sistēmu).
- pārsedze Pārsegums, parasti (kā) daļu savienošanai.
- piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt).
- pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi).
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- Netiešais pārvaldījums Pārvaldījums (vārdkopā), kurā atkarīgais vārdkopas komponents pievienots neatkarīgajam noteiktā locījumā ar prievārdu.
- Tiešais pārvaldījums Pārvaldījums (vārdkopā), kurā atkarīgais vārdkopas komponents pievienots neatkarīgajam noteiktā locījumā bez prievārda.
- Tiešais pārvaldījums Pārvaldījums (vārdkopā), kurā atkarīgais vārdkopas komponents pievienots neatkarīgajam noteiktā locījumā bez prievārda.
- tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Arī aproksimācija.
- redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršākā formā. Iesaistīšana, arī iesaistījums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršāka kopā, sistēmā. Arī vienkāršošana, vienkāršojums.
- redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums vienkāršā formā.
- Regresīva metamorfoze Pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanas.
- reducēt Pārveidot (ko) vienkāršākā formā.
- reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā. Iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā. Arī vienkāršot.
- pārtulkot Pārveidot (tekstu, datus u. tml.) no vienas zīmju sistēmas citā zīmju sistēmā.
- gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības.
- instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim. Instrumentēt (2).
- dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- diftongizēties Pārvērsties diftongā (par skaņu savienojumu).
- monoftongizēties Pārvērsties monoftongā (par divskani, skaņu savienojumu).
- pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli. Pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- kolonna Pārvietojama darba vienība (parasti celtniecībā, remontdarbos).
- sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
- sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- desantēt Pārvietot (karaspēka vienības, tehniku) desanta veidā.
- celt Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekļiem).
- celt Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru) - par ūdens transportlīdzekļiem.
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
- pārmainīties Pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
- pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā).
- pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
- atkārtot Pasacīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu). Runāt, teikt (vienu un to pašu).
- Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml. Šādu pasākumu kopuma realizēšana.
- Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- Vietējā pretgaisa aizsardzība Pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- Sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam.
- Sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- nomainīt Pastāvēt, atrasties vienam pēc otra, citam pēc cita.
- apcelt Pastāvīgi izmantot (vienu un to pašu) - parasti par dzīvniekiem.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- fistula Patoloģisks vai mākslīgs kanāls, kas savieno dobumu vai dobu orgānu ar ķermeņa virsmu vai citu orgānu.
- salūtpatrona Patrona bez lodes (šāviena imitēšanai).
- Ritma patskanis (arī vokālis) Patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- Ritma patskanis (arī vokālis) Patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- autokrāts Patvaldnieks, neierobežots, vienpersonisks valdnieks.
- sešdesmitčetrdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešdesmit ceturtajai daļai.
- sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
- trīsdesmitdivdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes trīsdesmit otrajai daļai.
- multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
- apvienojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvienot.
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2). Noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā.
- kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
- lodējums Paveikta darbība, rezultāts --> lodēt. Savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot.
- metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt. Metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai. Metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
- piekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt [1]. Kausējot pievienotā daļa.
- piemaisījums Paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt. Tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva.
- pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (1).
- pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (2).
- pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (3).
- sajūgums Paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt (2). Saistījums, savienojums.
- satapojums Paveikta darbība, rezultāts --> satapot. Arī tapsavienojums.
- savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1).
- savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (3).
- slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt. Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- vienādojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (1).
- vienādojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (2).
- vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (2).
- vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (3).
- vienošanās Paveikta darbība, rezultāts --> vienoties (1).
- Nav (ne) (labi) apgriezies, arī nepagūst (ne) (labi) apgriezties Pavisam ātri, drīz vien.
- Sērūdeņraža ūdeņi Pazemes ūdeņi, kuros 1 litrā ir vairāk par 10 miligramiem sēra savienojumu.
- zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
- izteikums Paziņojuma vienība, kurai ir jēdzieniska nobeigtība.
- pazīties Pazīt (1) vienam otru, citam citu. Būt, pazīstamam (ar kādu).
- pazīties Pazīt (2) vienam otru, citam citu.
- ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
- sadalīties Pēc kādām darbībām, pazīmēm u. tml. izveidot (atsevišķas grupas, vienības) - par cilvēku kopumu.
- pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru. Pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību, parasti gramatisko formu, kopums.
- piekārtot Pēc noteiktām kārtulām pievienot (kam jaunu vienību, sastāvdaļu u. tml.).
- šķira Pēc noteiktām kvalitātes pazīmēm veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- kārta Pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa.
- cerēties Pēc savstarpējas vienošanās cerēt uz apprecēšanos, kāzām.
- pieņemt Pēc savstarpējas vienošanās uzskatīt (ko, piemēram, par mērvienību, simbolisku apzīmējumu).
- paaudze Pēc vecuma samērā tuvs vienā un tai pašā laikposmā dzīvojošu cilvēku kopums.
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
- atsprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
- pasprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
- brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
- slāņmākoņi Pelēki, vienmērīgi mākoņu slāņi, kas rada sīkus nokrišņus.
- numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu, ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi.
- līdzatbildētājs Persona, kas ir atbildētāja kopā, vienlaikus ar kādu citu personu (civilprocesā).
- līdzaizbildnis Persona, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu personu veic aizbildnības (1) pienākumus.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežas pārkāpējs.
- Robežas pārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežpārkāpējs.
- banda Personu grupa, kas apvienojušās noziedzīgai darbībai.
- komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu.
- organizācija Personu, sabiedrisku grupu, valstu apvienība, ko vieno kopēja darbības programma, kopējs mērķis, uzdevums.
- komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā). Kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
- dzinums Pieauguma daļa (augam) vienā noteiktā laika posmā. Vasa.
- pietaisīties Piebiedroties, pievienoties (piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai), parasti uzmācīgi.
- sabikstīties Piebikstīt viens otram, cits citam.
- piespraust Piebilst, pievienot (tekstam).
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- Sonetu vainags Piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam.
- pielikt Piejaukt, piebērt u. tml. klāt (piemēram, kādu vielu). Pievienot (3).
- piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
- blakusvāģis Piekabe ar vienu riteni motocikla sānos.
- sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
- adaptēt Pielāgot, vienkāršot (tekstu, parasti svešvalodu mācīšanai).
- vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup. Būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
- klātpielikts Pielikts, pievienots (kam) klāt.
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- konvencija Pieņēmums, nosacīta vienošanās (parasti zinātnē, mākslā).
- lēciens Piepeša pāreja (piemēram, no viena temata uz otru).
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju).
- piepulcēt Piesaistīt, pievienot (kādai cilvēku grupai).
- saskandināt Piesist (ko vienu pie otra) tā, ka rodas skaņa.
- Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- izdalītājpieturzīmes Pieturzīmes, ar kurām izdala vārdus vai vārdu savienojumus (piemēram, iekavas, pēdiņas).
- piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, daļu.
- piepīt Pievienojot (kādu satura elementu, izteikumu, vārdu), papildināt (ar to tekstu).
- sasaldināt Pievienojot (kam) ko saldu, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, salds.
- sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
- sasālīt Pievienojot (kam) vārāmo sāli, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, sāļš. Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai (to) iekonservētu.
- savircot Pievienojot (kam) virces, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša.
- atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam, avotam, iedarbināt (ierīci, tās daļas).
- atšķaidīt Pievienojot ko lieku, samazināt (kā) koncentrētību, organizētību.
- uzkare Pievienojums piekarot, kurā viena ierīce, iekārta u. tml. pilnīgi uzņem otras (piekārtās) ierīces, iekārtas u. tml. masu.
- piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
- piparot Pievienot (ēdienam) piparus.
- vircot Pievienot (ēdienam) virces.
- pieslēgt Pievienot (ierīci, tās sastāvdaļas, parasti elektriskās, enerģijas avotam).
- papildināt Pievienot (kā sastāvam, kopumam) jaunu, atšķirīgu komponentu. Kļūt, arī būt par jaunu, atšķirīgu komponentu (kā sastāvā, kopumā).
- piepulcēt Pievienot (kādai sistēmai, kopumam), attiecināt (uz to).
- piejaukt Pievienot (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
- spirtot Pievienot (kam) spirtu.
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
- sazāļot Pievienot (kam) zāļu līdzekļus. Uzlikt (piemēram, brūcei) zāļu līdzekļus.
- pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai), izveidojot (to) savstarpēju saistību.
- polifonizēt Pievienot (melodijai) vairākas pavadošās, papildinošās balsis.
- harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
- leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- piekarināt Pievienot (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt) papildus.
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot.
- pieslēgt Pievienot (pie kādas ierīces), izveidojot savstarpēju saistību.
- pievilkt Pievienot (piemēram, ar vadiem saistītās iekārtas, ierīces).
- papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
- piekabināt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, ko lieku, neiederīgu).
- piekārt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, parasti ko lieku, neiederīgu).
- Pielikt (ko) no sevis Pievienot (piemēram, stāstījumam) ko savu, izdomātu.
- pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu). Pieskaitīt (1).
- paplašināt Pievienot kādu elementu (piemēram, afiksam, teikumam).
- iepotēt Pievienot potzaru (potcelmam). Uzpotēt.
- piesaistīt Pievienot sev klāt, iekļaut savā sastāvā (par vielām).
- Karināt (arī kārt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
- Kārt (arī karināt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku. Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties. Virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
- pievienoties Pievienot, iekļaut sevi (piemēram, kolektīvā, grupā).
- sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā. Pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu).
- likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (kādu vielu).
- piemetināt Pievienot, piestiprināt (būvkoka galu pie kā, kam klāt).
- piesaistīt Pievienot.
- piebiedroties Pievienoties (cilvēku grupai, cilvēkam).
- piebiedroties Pievienoties (dzīvnieku grupai, dzīvniekam) - par dzīvniekiem.
- atsaukties Pievienoties (kāda) domām, vērtējumam u. tml.
- pielīgot Pievienoties (kāda) līgošanai.
- piebalsot Pievienoties (kāda) radītām skaņām, radot līdzīgas skaņas.
- pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem).
- pieslieties Pievienoties (kādai norisei, darbībai).
- sliekties Pievienoties (kādam viedoklim, uzskatam, arī to paudējiem).
- piebalsot Pievienoties (kādam, kāda teiktajam), izsakot tādu pašu vai līdzīgu domu.
- piejaukties Pievienoties (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
- Nākt klāt Pievienoties (kam jau esošam). Papildināt (ko jau esošu).
- jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
- pieslēgties Pievienoties (piemēram, kopējai darbībai, norisei).
- pienākt Pievienoties, palielinot (kā) daudzumu, apjomu.
- pienākt Pievienoties, papildinot (kā) kopumu.
- piebiedroties Pievienoties, tikt pievienotam (kam citam, parasti līdzīgam).
- ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
- mašīnpiķis Piķis savienojumu vietu noblīvēšanai mašīnās.
- piepilināt Pilinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- identitāte Pilnīga atbilstība. Pilnīgs līdzīgums. Pilnīga vienlīdzība, vienādums.
- identiskums Pilnīga atbilstība. Pilnīgs līdzīgums. Pilnīga vienlīdzība, vienādums. Identitāte.
- reduplikācija Pilnīga vai daļēja (valodas vienības, piemēram, morfēmas, vārda) atkārtošana.
- sinonīmija Pilnīga vai daļēja (valodas vienību) nozīmes līdzība.
- identisks Pilnīgi atbilstošs. Pilnīgi līdzīgs. Pilnīgi vienlīdzīgs, vienāds (ar ko).
- sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam. Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi.
- reduplicēt Pilnīgi vai daļēji atkārtot (valodas vienību, piemēram, morfēmu, vārdu).
- apaļš Pilns, vesels (par mērvienību).
- balss Pilntiesīga pilsoņa politisko tiesību izpausme vēlēšanās. Skaitīšanas vienība vēlēšanās.
- piepilēt Pilot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- oldermenis Pilsētas padomes loceklis (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā administratīvā vienība.
- Policijas iecirknis Pilsētas policijas mazākā adminstratīvā vienība.
- sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
- iepīt Pinot iestiprināt (kur iekšā). Pinot pievienot (kam). Ievīt (1).
- piepīt Pinot piestiprināt (pie kā, kam klāt); pinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- sapīt Pinot savienot, sasaistīt.
- segpinums Pinums, ko veido no diviem vai vairākiem diegiem tā, ka viens diegs pārsedz otru diegu.
- vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
- atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
- ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
- dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
- piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
- plekste Plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē.
- bute Plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē. Plekste.
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- Ievilkts leņķis Plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
- simtkājis Plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns, daudzkāju klases dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
- ekvators Plakne, kas ir perpendikulāra (debess ķermeņa) rotācijas asij un atrodas vienādā attālumā no (tā) poliem.
- diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta. Plakans leņķis. Patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
- radiāns Plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, liem tuvodamās vai no tiem attālinādamās.
- dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras.
- lapa Plāna taisnstūrveida (papīra) plātne. Šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.).
- kalendarizēt Plānot (darbību, pasākumu u. tml. kopumu) pa noteiktām laika vienībām.
- papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- magnētadata Plāns magnēts (izstiepta romba veidā), kas brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsts pret ziemeļiem.
- kalendārplāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendāra plāns.
- Kalendāra plāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendārplāns.
- Kalendāra plāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendārplāns.
- pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša organizācija.
- kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēties Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā. Kooperēties (1).
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti saskaņot (ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- fronte Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
- klajs Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- klajums Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- rekets Plaši organizēta šantāža, naudas izspiešana (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- gadatirgus Plašs tirgus, ko organizē vienu vai dažas reizes gadā, parasti lauku centros.
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
- kāpurķēde Plata, rievota vienlaidu ķēde, ko izmanto (transportlīdzekļu, piemēram, tanku, traktoru) ritošo daļu izveidē.
- Daļējā (arī parciālā) plate Plate, ko gatavo, ja ir saglabājies viens zobs vai daži zobi.
- Pilnā (arī totālā) plate Plate, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba.
- klānis Platība, laukums ar blīvu (vienas sugas) augu kopumu.
- limanda Plekstu dzimtas zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē.
- plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
- plene Plosta daļa, posms, parasti viena baļķa garumā.
- jaukties Plūst kopā, apvienoties (ar ko) - piemēram, par skaņām, smaržām.
- slīdēt Plūst, parasti vienmērīgi (par upi, straumi u. tml.).
- niekkalbis Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
- bars Pļavas vai lauka josla, ko pļāvējs pļauj vienā gājienā.
- koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
- pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (pirmsrevolūcijas Krievijā). Policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā pirmsrevolūcijas Krievijā).
- polismenis Policists (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas. Šīs formas skaņdarbs.
- Tipogrāfiska mēru sistēma Poligrāfijā pieņemta garuma mērvienību sistēma, kuras pamatvienība ir tipogrāfiskais punkts.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojusies visaktīvākā šķiras, sociālās grupas daļa un kura pauž šīs šķiras, sociālās grupas intereses, vada to uz noteiktu mērķu un ideālu sasniegšanu.
- kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
- vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusdaļa Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusposms Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- savienotājposms Posms (kā) savienošanai.
- piepotēt Potējot pievienot, pieaudzēt (ko).
- uzpotēt Potējot savienot divu radniecīgu augu veģetatīvās daļas.
- dubultšahs Pozīcija (šaha spēlē), kurā karalim vienlaicīgi piesaka šahu divas figūras.
- konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- pārnest Precīzi pārrakstīt (kļūdu labojumus) no viena (mašīnraksta, korektūras) eksemplāra citā.
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
- pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību. Pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
- Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
- Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana uz kredīta (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
- Karteļu cena Preču pārdošanas cena, par kuru vienojas kartelī apvienotās firmas.
- sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas ir minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- sapresēt Presējot izmainīt (kā) formu, ievērojami palielināt (kā) blīvumu, arī sasaistīt, savienot (ko).
- pressavienojums Presējot izveidots (kā) savienojums. Spiedsavienojums.
- rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
- balzenis Pretējo slieču mietnes savienojums, saistījums (ragavām, kamanām).
- antinomija Pretruna starp divām tēzēm, kas uzskatāmas par vienlīdz pierādāmām.
- katahrēze Pretrunīgu, nesavienojamu jēdzienu savienojums. Neloģisks izteikums.
- nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu).
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
- prototips Priekšmets, ko izmanto par (mērvienības) etalonu.
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
- vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
- lapegle Priežu dzimtas vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
- tārpgliemji Primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas.
- pazīšanās Process --> pazīties (1). Attiecības, saskare starp cilvēkiem, kas pazīst viens otru, cits citu.
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā. Ražotspēja.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā. Ražošanas jauda.
- garšviela Produkts, kas satur aromātiskas vielas un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap «Enciklopēdiju», ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
- Nepārtrauktā proporcija Proporcija, kuras vidējie locekļi ir vienādi.
- Apgrieztā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais - pamazinās (palielinās).
- unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību. Šīs sektas locekļi.
- Simptomātiskās psihozes Psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
- fronte PSRS Bruņoto Spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
- gvarde PSRS Bruņoto Spēku daļu, vienību goda nosaukums, ko piešķīra Lielā Tēvijas kara laikā.
- eskadra PSRS Jūras Kara Flotes operatīvi taktiskā vienība.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus. Lasīties [2] (1).
- komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu.
- pusdesmit Pulksteņa laika moments: divdesmit viens trīsdesmit minūtes.
- deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms pusnakts. Divdesmit viens.
- trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem.
- viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem. Trīspadsmit.
- viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts.
- vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
- pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: vienpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laika moments: viens trīsdesmit minūtes.
- Pulkstenis iet uz vieniem (diviem utt.) Pulksteņa laiks tuvojas vieniem (diviem utt.)
- Pulkstenis iet (arī nāk) uz vieniem (diviem utt.) Pulksteņa laiks tuvojas vieniem (diviem utt.).
- Pulkstenis iet (arī nāk) uz vieniem (diviem utt.) Pulksteņa laiks tuvojas vieniem (diviem utt.).
- cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu.
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- līga Puslokveida zīme, ar ko saista notis, norādot uz atskaņojuma frāzējumu vai uz divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu saistījumu.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ. Šīs kārtas putni.
- revolūcija Radikāla kvalitatīva pārmaiņa, lēcienveida pāreja no viena stāvokļa otrā.
- cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi. Dzimta.
- radiotelevīziļa Radio un televīzijas sistēmas kopums, apvienojums.
- kirī Radioaktīvā izotopa aktivitātes mērvienība.
- radiotoksīns Radioaktīvs savienojums, kas uzkrājas augos un dzīvniekos un ir tiem kaitīgs.
- šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- blaukšķēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci). Atskanēt šādam troksnim.
- zlarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst). Atskanēt šādam troksnim.
- sanēt Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- zuzēt Radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- zumēt Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm). Atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- dūkt Radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gai otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
- murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
- plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjosas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
- pazemināt Radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā).
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm). Atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
- graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm). Dārdēt (3).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
- šņākt Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem). Atskanēt šādam troksnim.
- šņākt Radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- īdēt Radīt stieptu, vienmuļu, dūcošu skaņu (piemēram, par šāviņiem, ierīcēm).
- rēkt Radīt šā viena troksni (par, parasti vairākiem, artilērijas ieročiem).
- pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt šāviena, sprādziena troksni. Atskanēt šādam troksnim.
- riet Radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem).
- zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- rūkt Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- rūkt Radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Arī dūkt (1).
- dūkt Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- dūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai. Darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā. Darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu. Materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
- metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu.
- apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums. Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
- atraisīt Raisot atbrīvot, atšķirt vienu no otra (ko kopā sasietu).
- setlments Rajons, teritoriāla iedalījuma vienība (koloniju vai puskoloniju pilsētā), kurā dzīvo kapitālistisko valstu pavalstnieki un kuru parasti pārvalda šo valstu administrācija.
- rīse Rakstāmpapīra daudzuma mērvienība - 3000 lapu.
- ligatūra Rakstībā - divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- kopraksts Rakstīšana, savienojot burtus vienlaidus.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- pierakstīt Rakstot (ko) papildus, pievienot (to uzrakstītajam).
- pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- Rozīšu raksts Raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
- Fonogrāfiskais (arī alfabētiskais) raksts Raksts, kurā ar vienu zīmi (burtu), retāk ar burtkopu, apzīmē vienu skaņu, retāk skaņkopu.
- Zilbju raksts Raksts, kurā zīmes apzīmē patskaņu un līdzskaņu savienojumus, kā arī dažus atsevišķus patskaņus un līdzskaņus.
- iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
- figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
- askētisks Raksturīgs askētam, askētismam. Ļoti atturīgs, vienkāršs.
- izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām. Izsacīt (4).
- izsacīt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām. Izteikt (4).
- nosaukt Raksturot ar vārdu, vārdu savienojumu.
- pakāpe Raķetes nesošās daļas (viens) nodalījums.
- sliede Rasēšanas lineāls ar vienā galā noteiktā leņķī piestiprinātu šķērskoku.
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras vienā galā savienotas ar locīklu.
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni). Strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
- izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
- pamisēties Rasties, gadīties kļūdai (parasti vienu reizi).
- tandēms Rati, ko velk divi viens aiz otra iejūgti zirgi.
- atsperrati Rati, kuru kulba un riteņu asis ir savienotas ar atsperēm.
- streņģe Ratu detaļa ilkss savienošanai ar riteņa priekšasi.
- pastreņģe Ratu sastāvdaļa, kas savieno to priekšasi ar ilkss atsēju.
- aizraut Raujot attālināt. _imperf._ Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka. Arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās.
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko). Arī plūkt (1).
- rāvienveidīgs Rāvienveida.
- mājražošana Ražošana mājas apstākļos. Īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
- Sērijveida ražošana Ražošana, kam ir raksturīga vienveidīgas produkcijas periodiska izlaide.
- Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
- Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm).
- stahanovietis Ražošonas pirmrindnieks un novators, kas cīnījās pat visaugstāko darba ražīguma sasniegšanu (Padomju Savienībā).
- Ražošanas veids Ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē.
- Apmaiņas reakcija Reakcija, kurā divi savienojumi apmainās ar saviem joniem.
- jehovieši Reakcionāra kristiešu sekta (ar centru Amerikas Savienotajās Valstīs), kas prasa cilvēku upurus pestīšanas labā. Šīs sektas locekļi.
- panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
- Transcendenti skaitļi Reāli skaitļi, kas nav saknes algebriskiem vienādojumiem ar veseliem koeficientiem (piemēram, π, e, ln 2).
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Krāsu aklums.
- apvienoties Refl. --> apvienot.
- atvienoties Refl. --> atvienot.
- savienoties Refl. --> savienot (1). Tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (2). Tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (3). Tikt savienotam.
- vienādoties Refl. --> vienādot (1). Tikt vienādotam.
- vienādoties Refl. --> vienādot (2). Tikt vienādotam.
- vienkāršoties Refl. --> vienkāršot, tikt vienkāršotam.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai. Šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- simetrija Regularitāte, proporcionalitāte vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
- pavadība Reizē, vienlaicīgi (ar ko), arī tūlīt (pēc kā).
- līdztekus Reizē, vienlaikus.
- kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
- Kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē Reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
- Kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē Reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
- Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
- Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
- Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
- pārrēķināt Rēķinot izteikt (citās mērvienībās).
- viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu. Monoteisms.
- monoteisms Reliģija, kas atzīst tikai vienu dievu. Viendievība.
- modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
- svētceļojums Reliģiska darbība - ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs), kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi. Šīs sektas locekļi.
- kongregacionālists Reliģiska virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Rentgens sekundē Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas jaudas mērvienība.
- rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība.
- viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
- riekstkoks Riekstkoku dzimtas vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem.
- rieties Riet vienam uz otru, citam uz citu (par suņiem).
- Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
- Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
- Pūst vienā stabulē Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
- slota Rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- spīles Rīks, kas sastāv no vienā galā savienotiem, parasti diviem, zariem un ko izmanto (kā) satveršanai, noturēšanai.
- Riņķa kvadrants Riņķa ceturtā daļa. Sektors, kura centra leņķis ir vienlīdzīgs 90 grādiem (aptuveni 1,571 radiānam).
- Riņķa kvadrants Riņķa ceturtā daļa. Sektors, kura centra leņķis ir vienlīdzīgs 90 grādiem (aptuveni 1,571 radiānam).
- dzenāt Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- slīdēt Ritēt, velties pa (kā) virsmu, parasti vienmērīgi (par pilieniem, lāsēm u. tml.).
- kvartole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot četrās vienlīdzīgās daļās.
- kvintole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot piecās vienlīdzīgās daļās.
- septole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot septiņās vienlīdzīgās daļās.
- sekstole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
- triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļās.
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- pierīvēt Rīvējot pievienot (pie kā, kam klāt).
- sadura Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem).
- elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus. Rokas daļa pie šīs locītavas.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
- vēriens Rokas vēziens no vienas puses uz otru.
- fuksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi.
- izvilkums Rokdarbu tehnika - izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
- rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
- darbīgs Rosīgs, enerģisks, vienmēr gatavs darboties, rīkoties (par cilvēku).
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to. Šādi veidots mākslas darbs.
- Bērnu rotaļa Rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
- slēpšanās Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies. Paslēpes.
- košļāties Rotaļājoties viegli kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem.
- remontantroze Roze, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
- pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem.
- spīde Rūda, minerāls, kas sastāv no metāla savienojuma ar, piemēram, sētu.
- aports Rudens šķirnes ābele ar lieliem, vienā pusē sārtiem āboliem.
- stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
- runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
- sarunāt Runājot vienoties (ar kāda par ko vajadzīgu, parasti par kādu rīcību).
- sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
- sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai).
- piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
- piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
- frāze Runas vienība, vārdu savienojums (parasti teikums).
- gremot Runāt (vienu un to pašu), domāt (par vienu un to pašu).
- Jaukties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Maisīties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Jaukties (arī maisīties sar.) pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Pūst vienā un tajā pašā stabule Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
- Pūst vienā un tajā pašā stabulē Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
- Pūst vienā un tajā pašā stabulē Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
- motorūpnīca Rūpnīca, kur ražo motociklus, mopēdus u. tml. viengrambas spēklatus.
- motorūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver motociklu, mopēdu u. tml. viengrambas spēkratu ražošanu.
- firma Rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un valsts reģistrā ierakstīts nosaukums.
- Vienvirziena izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
- sabadīties Sabadīt vienam otru, citam citu.
- sabārties Sabārt vienam otru, citam cita.
- kārta Sabiedrības grupa (verdzības un feodālisma iekārtā, daļēji arī kapitālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to sociālā stāvokļa sabiedrībā un juridiskās vietas valstī.
- socioloģisms Sabiedrības parādību Ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
- arodbiedrība Sabiedriska masu organizācija (Padomju Savienībā), kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- klubs Sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktu aprindu, vienas profesijas, arī kopīgu idejisku interešu cilvēkus, lai organizētu kopīgus pasākumus. Kultūras un izglītības iestāde komunistiskās audzināšanas darbam, kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai.
- narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (pirmsrevolūcijas Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
- Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu
- Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu.
- hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
- panslāvisms Sabiedriski politisks ekspansionistisks virziens (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- Virves vilkšana Sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
- divcīņa Sacensības starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
- viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā.
- Klātienes sacensības Sacensības, kurās visi dalībnieki startē (sacenšas) vienā un tajā pašā vietā.
- Klātienes sacensības Sacensības, kurās visi dalībnieki startē (sacenšas) vienā un tālā pašā vietā.
- kārta Sacensību posms (parasti sporta spēlēs), kurā katra komanda izspēlē vienu spēli, katrs spēlētājs - vienu partiju. Spēļu kopums, ko izspēlē šajā posmā.
- neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
- pārziepjot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu.
- izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu).
- iedalīt Sadalīt sīkāk (mazākās mērvienībās).
- saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās.
- izklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm).
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
- izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
- sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi.
- sagaidīties Sagaidīt (1) vienam otru, citam citu.
- dublēt Sagatavot un izmantot (rezerves ierīci) kāda uzdevuma veikšanai vienā un tai pašā sistēmā.
- kokaudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē augļu koku, meža koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus.
- zvēraudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē kažokzvērus.
- zirgaudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē šķirnes zirgus.
- sēklaudzētava Saimniecība, saimniecības vienība, kurā sagatavo vērtīgu šķirnes augu sēklas materiālu.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē.
- tik Saista divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to līdzīgumu.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē. Nevis.
- jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
- vai Saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis «vai».
- tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
- tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
- vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu. Tik [4] (3), tikai (3).
- tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu. Tikai (3).
- tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
- tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
- tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
- tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tādēļ», «tāpēc»), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tāpēc», «tādēļ»), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik» kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu «tāds», un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo altieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas precizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- tāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- tādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
- tālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
- te Saista salikta teikuma patstāvīgas daļās vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ne Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
- un Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot vārda vai izteikuma nozīmi.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu. Turpretī, turpretim.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli «vai» ievadītā palīgteikumā.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- un Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, izsakot pievienojumu.
- tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to nozīmju pretstatu, neatbilsmi.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tāpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojama sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu. Ne - ne.
- te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (1).
- nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
- drīz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- gan Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- sindesmoze Saistaudains kaulu savienojums.
- cīpsla Saistaudu veidojums, kas (mugurkaulniekiem) savieno muskuļus ar skeleta daļām.
- novācija Saistības izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un tās aizstāšana ar jaunu saistību.
- piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- saskaņot Saistīt (valodas vienības) saskaņojumā (4).
- pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
- kombinēt Saistīt, apvienot (ko).
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu). Šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- kopums Saistīta, vienota (kā) grupa.
- vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) apvienošanu, saliedēšanu noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai), šādai apvienošanai, saliedēšanai raksturīgs.
- reduktīvs Saistīts ar (kā) samazināšanu, vienkāršošanu, tām raksturīgs.
- organisks Saistīts ar ķīmiskiem savienojumiem, kuros galvenais elements ir ogleklis, šādiem savienojumiem raksturīgs.
- moto Saistīts ar motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem.
- padome Saistīts ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību, tai raksturīgs.
- trīsvienīgs Saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām, tām raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml., šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju. Tāds, kam ir tikai viena dimensija - garums.
- Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
- Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
- Kā āži uz laipas Saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- Kā āži uz laipas Saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- Dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- Piedzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- (Pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- Kā pielipis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- Iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par cilvēku, kas ko dara vienmērīgā ritmā.
- Bērnu spēle Saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu.
- Bērnu spēle Saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu.
- Katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns var (arī māk, prot, zina) pateikt Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns var (arī prot, māk, zina) pateik Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Nevainīgs (kā) jērs (arī jēriņš) Saka par naivu, vientiesīgu cilvēku.
- Pie apaļā galda Saka par sanāksmi, sarunām u. tml., kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības.
- Kurš kuru Saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
- Ne silts ne auksts, arī ne silti ne auksti Saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
- Viens kā pirksts Saka par vientuļu cilvēku.
- Viens kā koks (arī pirksts) Saka par vientuļu cilvēku.
- Viens otram (kā) radīti Saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram.
- Acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- Skatieni (arī skati) sastopas (arī saduras) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- Skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- Skati (arī skatieni) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- Dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) Saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas.
- Dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) Saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas.
- Dusmas kāpj kaklā Saka, ja dusmas kļūst arvien spēcīgākas.
- Dievs ar viņu (arī to) Saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
- Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne caku, retāk ne caku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
- Ne čiku, ne čaku, retāk ne čaku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
- Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne čaku Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
- (Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- Pārmaiņas dēļ (arī pēc) Saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
- Nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) Saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka.
- Nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) Saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko).
- Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
- Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
- Ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
- Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
- Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
- Ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
- Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- Sirds (pār)met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds pārmet kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- (Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- (Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- Kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
- Kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
- Viens no diviem Saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
- Viens no diviem Saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
- Velns ar viņu (arī to) Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
- Vilks ar viņu (arī to) Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots teiciens (arī izteiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- saliedēt Sakausēt (parasti metālus). Cieši savienot ar saistvielu.
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļās) atrodas vēlamajā stāvoklī.
- centralizēt Sakopot, koncentrēt (piemēram, vienā vietā, punktā, sistēmā).
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- koncentrēt Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- sakosties Sakost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda). Vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
- pamatnozīme Sākotnējā (valodas vienības) nozīme. Visbiežāk izmantotā, arī ārpus konteksta parasti uztveramā (valodas vienības) nozīme.
- pamatslimība Sākotnējā slimība, kas izraisījusi citas slimības, galvenā no slimībām, ar kurām kāds vienlaicīgi slimo.
- pirmnozīme Sākotnējā, vissenākā (valodas vienības) nozīme.
- piebiedroties Sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei).
- pasākt Sākt regulāri, vienmēr (ko darīt).
- iedziedājums Sākuma posms (kora dziesmai), ko parasti izpilda viens (solo) dziedātājs.
- salamāties Salamāt vienam otru, citam citu.
- arhipelāgs Salas vai salu grupas (jūrās, okeānos), kas tiek uzskatītas par vienu veselu.
- plombīrs Saldējums, ko gatavo no putu krējuma (parasti pievienojot piedevas).
- kliņģeris Salds, trekns rauga mīklas cepums, parasti divu savienotu apļu formā.
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību. Šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
- salīkt Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- atlīgt Salīgstot, vienojoties paturēt sev (daļu).
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis «vai».
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
- Kopulatīvie salikteņi Salikteņi ar sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem.
- Kopulatīvie salikteņi Salikteņi ar sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem.
- kompozīts Salikts, savienots.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
- sašalkties Salkt vienlaikus (parasti par vairākiem, daudziem augiem).
- krakovjaks Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē. Sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju.
- stannāti Sāļi, kuru anjonus veido alvas (IV) savienojumi.
- samīties Samainīties (vienam ar otru, citam ar citu).
- samistrot Samaisīt, sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
- redukcija Samazināšanās, arī samazinājums attīstības gaitā (orgānam) pēc apjoma. Uzbūves vienkāršošanās, arī vienkāršojums attīstības gaitā.
- sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu.
- saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
- plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
- maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
- slikti Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena.
- truls Samērā stiprs, neass, vienmērīgs, parasti ilgi neatslābstošs (par sajūtām, parasti sāpēm).
- pastūrains Samērā straujš, saraustīts, nevienmērīgs (par kustībām).
- sekta Samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem.
- pāržmauga Samērā šaura sauszemes josla, kas savieno plašākas sauszemes daļas (piemēram, pussalu ar kontinentu).
- līdzās Samērā tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita. Blakus.
- pelēcīgs Samērā vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
- salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
- samīļoties Samīļot (vienam otru, citam citu).
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- sadoties Sanākt kopā, apvienoties (vienam ar otru, citam ar citu), parasti kopīga uzdevuma veikšanai.
- ziepjukoks Sapindu dzimtas koks ar viendzimuma ziediem.
- nolasīties Sapulcēties, sagadīties vienkopus (parasti par ko līdzīgu pēc kādas pazīmes).
- sarāties Sarāt vienam otru, citam citu. Sabārties.
- nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu).
- nervozs Saraustīts, nevienmērīgs.
- padespaņs Sarīkojumu deja, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām. Šīs dejas mūzika.
- Vest sarunas Sarptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- norunāt Sarunā vienoties (ko darīt, par ko).
- Runāt dažādās valodās Sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
- Runāt dažādās valodās Sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
- transakcija Sarunas, arī vienošanās (ekonomikā, politikā). Plašs (parasti finansiāls) darījums.
- saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus).
- saķēdēt Sasaistīt, savienot ar ķēdi vai ķēdēm.
- savažot Sasaistīt, savienot ar važu vai važām.
- auroties Sasaukties (brēcot, kaucot u. tml. vilinot vienam otru) - par dzīvniekiem pārošanās laikā.
- tilts Sasijās daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- rokrokā Saskaņā, vienotībā (ko darīt, veikt).
- unisons Saskaņa, vienotība.
- nesaskaņa Saskaņas, vienprātības trūkums.
- Vienā ritmā Saskaņoti, vienlaicīgi.
- Vienā ritmā Saskaņoti, vienlaicīgi.
- punktsazobe Saskare starp pārvadu elementiem vienā punktā.
- kontakts Saskaršanās (starp elektriskās ķēdes vadiem). Savienojums šādas saskares vietā.
- sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus). Padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- sastapties Sastapt (1) vienam otru, citam citu: satikties (1).
- riba Sastāvdaļa, elements (piemēram, karkasam, celtnei, priekšmetam), kas reizumis ir lokveidīgi izliekts un balsta vai savieno (ko). Arī parasti lokveidīgi izliekts, izcilnis.
- sasist Sastiprināt, savienot (ko) ar naglām.
- sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
- Sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) Sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot «labrīt» («labdien», «labvakar», «dievs palīdz» u. tml.).
- raukums Sašaurinājums vienā (augļa) galā.
- kakls Sašaurināta (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
- pārtece Sašaurināta vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
- kakliņš Sašaurināta, neliela (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
- sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- satikties Satikt (1) vienam otru, citam citu. Sastapties (1).
- satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem).
- saukāties Saukāt (1) vienam otru, citam citu.
- saukties Saukt vienam otru, citam citu (par ko).
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem). Šī augļa sēkla, kodols.
- sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni.
- skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
- riekstiņš Sauss neveronis ar vienu sēklu un samērā cietu augļa apvalku.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, kavalērijas) taktiskā apakšvienība, kurā ietilpst, piemēram, vairākas baterijas, vairāki eskadroni.
- Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
- Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
- divīzija Sauszemes karaspēka taktiskā pamatvienība.
- uzlasīt Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem).
- apkopot Savākt vienkopus, apvienot.
- sakopot Savākt vienkopus, savienot, sagrupēt kādā veselumā.
- renegātisms Savas līdzšinējās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
- bloks Savienība (starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- asinsbrālība Savienība starp cilvēkiem, kas apliecināta ar asinīm īpašā rituālā.
- alianse Savienība, apvienība, kurā ietilpst valstis.
- ūnija Savienība, apvienība.
- koalīcija Savienība, vienošanās un sadarbība (starp politiskām partijām kapitālistisko valstu parlamentos).
- ir Savieno divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus, norādot uz to līdzīgo raksturu: kā - tā, gan - gan.
- platsliežu Savienojamā ar «dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu, galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem.
- sēža Savienojamo elementu, detaļu virsmu savstarpējās piekļaušanās atbilstība.
- starploceklis Savienojoša detaļa, elements, kas atrodas starp citām detaļām, elementiem.
- loceklis Savienojoša detaļa, elements, savienojoša (kā) daļa.
- posms Savienojoša, pievienojoša (kā) daļa, detaļa, elements.
- kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
- noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
- mest Savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- simtlapu Savienojumā "simtlapu roze": savvaļas roze ar parastiem vai kupliem ziediem.
- šā Savienojumā "šā (un) tā": tā, kā ir iespējams, tā, kā var. Kaut kā.
- translācija Savienojumā "translācijas kustība": ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
- celis Savienojumā «..ceļiem»: klēpī.
- olimpisks Savienojumā «(antīkās) olimpiskās spēles»: sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā. Saistīts ar šādām spēlēm, tām raksturīgs.
- septiņjūdžu Savienojumā «(ar) septiņjūdžu soļiem»: ļoti ātri.
- apspaidīties Savienojumā «(ne)ļaut(ies) apspaidīties»: (ne)ļaut(ies) sevi apspaidīt.
- apsmieties Savienojumā «(ne)ļauties apsmieties»: (ne)ļaut sevi apsmiet.
- zvaigznīte Savienojumā «alpu zvaigznīte»: ēdelveiss.
- zaldātiņš Savienojumā «alvas zaldātiņš»: rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs.
- neapbruņots Savienojumā «ar neapbruņotu aci»: tikai ar redzi, bez optiskiem palīglīdzekļiem.
- ziepjusakne Savienojumā «ārstniecības ziepjusakne»: Latvijā augošs neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā.
- asarveidīgs Savienojumā «asarveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas.
- ķermenītis Savienojumā «asins ķermenītis»: asinsķermenītis.
- austies Savienojumā «austies cauri»: būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā). Vīties cauri.
- treponēma Savienojumā «bālā treponēma»: mikroorganisms, kas izraisa sifilisu.
- kārkliņš Savienojumā «bebru kārkliņi»: bebru kārkliņi.
- bet Savienojumā «bet gan» izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- gan Savienojumā «bet gan» izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- ne Savienojumā «bet ne» - saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- bet Savienojumā «bet ne», «bet nevis» pastiprina pretstatu.
- nevis Savienojumā «bet nevis» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- bet Savienojumā «bet tad» lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
- bet Savienojumā «bet tomēr» piešķir pretstatījumam pieļāvuma raksturu.
- cece Savienojumā «cece muša»: Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piemēram, miega slimības izraisītājus.
- triacetāts Savienojumā «celulozes triacetāts»: viela, no kuras iegūst tekstilšķiedras. No šīs vielas iegūtās tekstilšķiedras.
- daudzplakņu Savienojumā «daudzplakņu kakts»: telpas daļa, ko ierobežo vairākas plaknes, kurām ir kopējs punkts.
- puse Savienojumā «debess puse»: debespuse.
- divpadsmitpirkstu Savienojumā «divpadsmitpirkstu zarna»: tievās zarnas daļa, kas atrodas aiz kuņģa.
- simtenis Savienojumā «gadu simtenis»: gadsimts.
- izcirtējs Savienojumā «gaļas izcirtējs»: cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- bet Savienojumā «gan - bet» norāda uz pretstatu iepriekšējai parādībai.
- izdzert Savienojumā «izdzerta balss»: neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas).
- izejams Savienojumā «izejamā diena»: brīvdiena.
- izkāpt Savienojumā «izkāpt bites»: izņemt kāres (bitēm).
- izsauksmes Savienojumā «izsauksmes vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Interjekcija.
- ja Savienojumā «ja arī»: saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- jaungrieķu Savienojumā «jaungrieķu valoda»: grieķu valoda tās vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām.
- arī Savienojumā «kā arī» saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, izsakot pievienojumu.
- lukturītis Savienojumā «kabatas lukturītis»: neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce. Kabatas laterna.
- pamesls Savienojumā «kāju pamesls»: kājpamesls.
- kāpt Savienojumā «kāpt debesīs»: sniegties pretī debesīm. Arī atspīdēt debesīs.
- kāpt Savienojumā «kāpt uz augšu»: virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
- pamieži Savienojumā «kāpu pamieži»: kāpukvieši.
- karpveidīgs Savienojumā «karpveidīgās zivis»: zivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, ālanti, līņi, plauži, vimbas, karūsas.
- lapiņa Savienojumā «kaujas lapiņa». Neliela formāta izdevums (parasti vienā eksemplārā), kas atspoguļo aktuālus jautājumus kāda kolektīva darbībā.
- kādi Savienojumā «kaut kādi»: kaut kā.
- klājenisks Savienojumā «klājeniska trajektorija»: trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- kluburu Savienojumā «kluburu kluburiem»: ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
- klumburu Savienojumā «klumburu klumburiem»: ātrā, neveiklā gaitā.
- klunkuru Savienojumā «klunkuru klunkuriem»: ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
- koreāls Savienojumā «koreālas saistības»: solidāras saistības (civiltiesībās), par kuru izpildīšanu ir atbildīgi visi parādnieki kopā un katrs no tiem atsevišķi.
- kritizētājs Savienojumā «kritizētājs reālisms»: reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- krustvārdu Savienojumā «krustvārdu mīkla». Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- cauri Savienojumā «laist cauri»: neaizturēt.
- laponoīds Savienojumā «laponoīdā rase». Eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (samiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- lapsenīte Savienojumā «laputu lapsenītes»: plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis. Šīs dzimtas kukaiņi.
- saeima Savienojumā «Latvijas Tautas saeima»: likumdošanas varas orgāns Latvijā (1940. gadā no 21. jūlija līdz 25. augustam, kad tas sevi pasludināja par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstāko Padomi).
- lauzt Savienojumā «lauzt vaļā»: ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
- lēkšana Savienojumā «lēkšana no tramplīna»: ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna.
- lēkt Savienojumā «lēkt ārā»: neiederēties (kur).
- lēļveidīgs Savienojumā «lēļveidīgie putni»: putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, lēlis.
- līdakveidīgs Savienojumā «līdakveidīgās zivis»: īsto kaulzivju virskārtas kārta, kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
- likt Savienojumā «likt kopā»: montēt kopā (mašīnu, mehānismu u. tml.).
- linča Savienojumā «linča tiesa»: cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- grūdējs Savienojumā «lodes grūdējs»: sportists, kas specializējies lodes grūšanā.
- grūšana Savienojumā «lodes grūšana»: sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- pierunāties Savienojumā «ļauties pierunāties»: ļaut sevi pierunāt.
- pols Savienojumā «magnētiskais pols»: pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- mazsaru Savienojumā «mazsaru tārpi». Posmaino tārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
- mediāls Savienojumā «mediālā kārta»: vidējā kārta.
- saitīte Savienojumā «mēles saitīte»: gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
- mencveidīgs Savienojumā «mencveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, mencas, vēdzeles.
- mētāt Savienojumā «mētāt ēnas»: vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
- ložņa Savienojumā «mizu ložņa»: mizložņa.
- mongoloīds Savienojumā «mongoloīdā rase»: rase, kuras pārstāvjiem raksturīga plakana seja ar stipri izvirzītiem vaigu kauliem, tumsnēja, bieži dzeltenīga āda, taisni, cieti un tumši mati.
- morganātisks Savienojumā «morganātiska laulība»: laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kartes privilēģijas (feodālismā).
- mušveida Savienojumā «mušveida divspārņi»: divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
- mēnestiņš Savienojumā «naga mēnestiņš»: gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- ne Savienojumā «ne - bet» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- tik Savienojumā «ne tik», parasti teikumos ar noliegtu verbu: norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz pievienojumu.
- tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikai Savienojumā «ne tikai»: norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
- tikvien Savienojumā «ne tikvien - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību. Ne tikai - bet arī.
- tikvien Savienojumā «ne tikvien»: ne tikai.
- vien Savienojumā «ne vien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- negroīds Savienojumā «negroīdā rase»: lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas. An lielā ekvatoriālā rase.
- nekatrs Savienojumā «nekatra dzimte»: dzimte, kurā nav nojēguma par dzimuma atšķirībām.
- traucēties Savienojumā «nelikties traucēties». Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- neogalēnisks Savienojumā «neogalēnisks preparāts»: attīrīts izvilkums no augiem.
- nobrīnīties Savienojumā «nevarēt nobrīnīties»: nevarēt beigt brīnīties.
- nodusmoties Savienojumā «nevarēt nodusmoties»: nevarēt beigt dusmoties.
- noerroties Savienojumā «nevarēt noerroties»: nevarēt beigt erroties.
- nogausties Savienojumā «nevarēt nogausties»: nevarēt beigt gausties.
- nogremzties Savienojumā «nevarēt nogremzties»: nevarēt beigt gremzties.
- noklausīties Savienojumā «nevarēt noklausīties»: nevarēt beigt klausīties.
- nolasīties Savienojumā «nevarēt nolasīties»: nevarēt beigt lasīt (parasti ko interesantu).
- nolielīt Savienojumā «nevarēt nolielīt»: nevarēt beigt lielīt.
- nolielīties Savienojumā «nevarēt nolielīties»: nevarēt beigt lielīties.
- nopriecāties Savienojumā «nevarēt nopriecāties»: nevarēt beigt priecāties.
- nopukoties Savienojumā «nevarēt nopukoties»: nevarēt beigt pukoties.
- nosirdīties Savienojumā «nevarēt nosirdīties»: nevarēt beigt sirdīties.
- noslavēt Savienojumā «nevarēt noslavēt»: nevarēt beigt slavēt.
- nosodīties Savienojumā «nevarēt nosodīties»: nevarēt beigt sodīties.
- nostāstīt Savienojumā «nevarēt nostāstīt»: nevarēt beigt stāstīt.
- nosūkstīties Savienojumā «nevarēt nosūkstīties»: nevarēt beigt sūkstīties.
- nosūroties Savienojumā «nevarēt nosūroties»: nevarēt beigt sūroties.
- nošausmināties Savienojumā «nevarēt nošausmināties»: nevarēt beigt šausmināties.
- nošķendēties Savienojumā «nevarēt nošķendēties»: nevarēt beigt šķendēties.
- notīksmināties Savienojumā «nevarēt notīksmināties»: nevarēt beigt tīksmināties.
- nevis Savienojumā «nevis - bet» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- nominālistisks Savienojumā «nominālistiskā naudas teorija»: buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- tad Savienojumā «nu tad»: lieto, lai pavājinātu rosinājuma kategoriskumu.
- nulle Savienojumā «nulle nulle» aiz diennakts stundas nosaukuma: norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
- ņirgt Savienojumā «ņirgt zobus»: rādīt, atsegt zobus, parasti aiz niknuma.
- odveida Savienojumā «odveida divspārņi»-, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi. Šīs apakšārtas kukaiņi.
- olimpisks Savienojumā «olimpiskās spēles»: visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
- kreiss Savienojumā «pa kreisi» - tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- labs Savienojumā «pa labi»: tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- pakavēt Savienojumā «pakavēt laiku»: neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi. Neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut (kādam) brīvi neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib.
- palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- palīdzīgs Savienojumā «palīdzīga roka»: palīdzība (1).
- palīdzīgs Savienojumā «palīdzīgas rokas»: palīgs, arī palīgi.
- palielināts Savienojumā «palielinātā skaņkārta»: skaņkārta, kurā visi trijskaņi visās pakāpēs ir palielināti par pustoni.
- palikt Savienojumā «palikt bez»: tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
- staipeknītis Savienojumā «palu slaipeknītis»: staipekņu dzimtas augs ar nelieliem ložņājošiem dzinumiem, adatveida lapām.
- pamazināts Savienojumā «pamazinātā skaņkārta»: skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija.
- panākt Savienojumā «panākt vaļā»: mazliet atdarīties, atvērties. Arī atirt, atraisīties.
- papagaiļveidīgs Savienojumā «papagaiļveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder drukni putni ar īsu kaklu, īsu, izliektu knābi, spilgtu apspalvojumu.
- parasimpātisks Savienojumā «parasimpātiskais nervs»: nervs, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus. Savienojumā «parasimpātiskā nervu sistēma»: veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus.
- pārēm Savienojumā «pāri pārēm»: pārpārēm.
- sālsstabs Savienojumā «pārvērst sālsstabā»: padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu).
- pēcledus Savienojumā «pēcledus laikmets»: pēcleduslaikmets. Holocēns.
- peļveidīgs Savienojumā «peļveidīgie grauzēji»: grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji. Šīs apakškārtas dzīvnieki.
- pieniņš Savienojumā «peru pieniņš»: darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- piešķirt Savienojumā «piešķirt nozīmi»: uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
- platspīļu Savienojumā «platspīļu vēzis»: vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles. Upes vēzis.
- plekstveidīgs Savienojumā «plekstveidīgās zivis»: zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
- politipisks Savienojumā «politipiska suga»: suga, kas sastāv no vairākām pasugām.
- postglaciāls Savienojumā «postglaciālais laikmets»: pēcleduslaikmets. Holocēns.
- prejudiciāls Savienojumā «prejudiciāls jautājums»: tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- verifikācija Savienojumā «programmas verifikācija»: matemātiska metode programmu pareizības noteikšanai.
- puskoka Savienojumā «puskoka lēcējs»: cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
- pussabrukšana Savienojumā «pussabrukšanas periods»: laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
- pussairšana Savienojumā «pussairšanas periods»: pussabrukšanas periods.
- rādāms Savienojumā «rādāmais pirksts»: rādītājpirksts.
- rēzus Savienojumā «rēzus faktors»: īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām.
- rostrāls Savienojumā «rostrāla kolonna»: brīvi stāvoša kolonna, kas ir rotāta ar rostrām (1).
- sabrukt Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- sacirsties Savienojumā «sacirsties pretī»: stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
- sadoties Savienojumā «sadoties rokās», «sadoties rokām»: pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
- sadoties Savienojumā «sadoties rokās», «sadoties rokām»: saistīties (vienam ar otru, citam ar citu).
- sadoties Savienojumā «sadoties rokas»: pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- safrāns Savienojumā «safrāna krokuss»: krokuss ar aromātiskām, oranžsarkanām drīksnām.
- safrāns Savienojumā «safrāna pepiņš»: ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem koniskiem vai olveida dzeltensarkaniem aromātiskiem augļiem. Šīs šķirnes ābeļu auglis.
- sasniegt Savienojumā «sasniegt rokas»: sadot rokas.
- sasniegties Savienojumā «sasniegties rokās», «sasniegties rokām»: sadoties rokās (rokām).
- saspļaut Savienojumā «saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās»: uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
- sapulce Savienojumā «satversmes sapulce»: vēlēts pārstāvības orgāns, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums parasti ir konstitūcijas izstrāde.
- granulācija Savienojumā «Saules granulācija»: teleskopā uz Saules virsmas redzamais granulu (2) tīkls.
- nodaba Savienojumā «savā nodabā»: netraucēti, savā tempā, parasti bez steigas.
- septiņjūdžu Savienojumā «septiņjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
- serbhorvātu Savienojumā «serbhorvātu valoda»: slāvu valoda - serbu, horvātu, melnkalniešu, bosniešu valoda.
- seškanšu Savienojumā «seškanšu mieži»: mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, kuras ir uz vienāda gamma kātiņiem.
- virsis Savienojumā «sila virsis» - eriku (viršu) dzimtas 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu.
- siļķveidīgs Savienojumā «siļķveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, reņģes, brētliņas, laši, taimiņi.
- simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- simtjūdžu Savienojumā «simtjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties. Septiņjūdžu.
- simtlauciņu Savienojumā «simtlauciņu dambrete»: dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
- skaitlis Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
- skeletains Savienojumā «skeletainā augsne»: augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants).
- dūdas Savienojumā «somu dūdas» vai «soma dūdas» daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- vainags Savienojumā «sonetu vainags»: piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- spert Savienojumā «spert kāju»: pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
- spert Savienojumā «spert soli», «spert soļus»: pārvietojoties veidot soli, soļus.
- stagarveidīgs Savienojumā «stagarveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, stagari.
- staipekņveidīgs Savienojumā «staipekņveidīgo klase». Paparžaugu nodalījuma klase, kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
- starpledus Savienojumā «starpledus laikmets»: starpleduslaikmets.
- starpsasaluma Savienojumā «starpsasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi starp sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma zonā.
- sālsstabs Savienojumā «stāv kā sālsstabs»: saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
- storveidīgs Savienojumā «storveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga.
- subatiantisks Savienojumā «subatlantiskais laiks»: tagadējais holocēna klimatiskais periods, kas sācies pirms 2800 gadiem.
- subboreāls Savienojumā «subboreālais laiks»: halocēna klimatiskais periods pirms 4700-2800 gadiem.
- suņgalvas Savienojumā «suņgalvas pērtiķis». Suņgalvis.
- svaigs Savienojumā «svaigā veidā»: tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- sviest Savienojumā «sviest ēnu»: radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- šā Savienojumā «šā (un) tā»: ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams. Arī pavirši. Kaut kā.
- šā Savienojumā «šā vai tā», retāk «tā vai šā». Vienalga, kā.
- šā Savienojumā «šā vai tā». Tik un tā.
- šad Savienojumā «šad (un) tad»: reizēm, brīžiem.
- šaursliežu Savienojumā «šaursliežu dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem.
- šur Savienojumā «šur (un) tur»: vietumis, dažviet, arī vairākās vietās.
- tā Savienojumā «tā kā»: lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu.
- tāds Savienojumā «tāds kā»: norāda uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu.
- tāds Savienojumā «tāds kā». Norāda uz (kā) aptuvenu, pavājinātu līdzību (kam).
- tamboru Savienojumā «tamboru rati»: tamborrati.
- piesēdētājs Savienojumā «tautas piesēdētājs». Ievēlēts padomju sabiedrības pārstāvis, kas piedalās tiesas sastāvā.
- priekšmets Savienojumā «teikuma priekšmets»: teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- virsloceklis Savienojumā «teikuma virsloceklis»: teikuma loceklis, kas veido teikuma gramatiskās uzbūves pamatu.
- tējhibrīdu Savienojumā «tējhibrīdu roze»: tējasroze.
- tenteru Savienojumā «tenteru tenteriem»: neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
- toskānisks Savienojumā «toskāniskais orderis»: doriešu ordera paveids, kam raksturīgas masīvas kolonnas un rotājuma vienkāršība.
- transurāna Savienojumā «transurāna elements»: radioaktīvs ķīmiskais elements, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs).
- uzskate Savienojumā «uzskates līdzeklis»: tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- vads Savienojumā «vada zars»: koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu. Vadzars.
- vadozs Savienojumā «vadozie ūdeņi»: pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
- ne Savienojumā «vai ne»: lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- vajāšana Savienojumā «vajāšanas mānija»: slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- izeja Savienojumā «vēdera izeja»: izkārnījumu izvadīšana no organisma. Defekācija.
- prese Savienojumā «vēdera prese». Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, samazinās vēdera dobuma tilpums.
- pūta Savienojumā «vēja pūta»: vēja pūsma.
- vējzivjveidīgs Savienojumā «vējzivjveidīgo kārta»: kaulzivju kārta, kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos.
- šobaltdien Savienojumā «vēl šobaltdien». Līdz pašreizējam laikposmam. Arī joprojām.
- venerisks Savienojumā «veneriskās slimības» - slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
- pamatmaiņa Savienojumā «vielmaiņas pamaimaiņa»: minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai.
- vienis Savienojumā «vienis prātis»: vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi. Vienisprātis.
- prātis Savienojumā «vienis prātis». Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi. Vienisprātis.
- vienpersonas Savienojumā «vienpersonas verbs»: verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju. Bezpersonas verbs.
- vienpiedzimušais Savienojumā «vienpiedzimušais Dēls»: Jēzus Kristus.
- otrais Savienojumā «viens otrs»: dažs, kāds.
- viens Savienojumā «viens otrs»: dažs, kāds.
- otrais Savienojumā «viens otrs»: tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms. Dažs (3), kāds (8).
- vienvasaras Savienojumā «vienvasaras karpas»: karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās vienu vasaru.
- virsmaktīvs Savienojumā «virsmaktīvās vielas»: vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
- virssasaluma Savienojumā «virssasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
- vilkšana Savienojumā «virves vilkšana»: sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
- zem Savienojumā «zem rokas» - saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, turēt).
- zemsasaluma Savienojumā «zemsasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi zem sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
- puķīte Savienojumā «zilā puķīte»: zilā vizbulīte.
- zobkarpveidīgs Savienojumā «zobkarpveidīgās zivis»: zivju kārta, pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos.
- piesēdētājs Savienojumā «zvērinātais piesēdētājs»: koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības.
- apcelties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcelt (l, 2).
- apcirpties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcirpt.
- aizkliegt Savienojumā ar "ausis": ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- abi Savienojumā ar "divi": izsaka pastiprinātu nojēgumu "kā viens, tā otrs".
- aizbadīt Savienojumā ar "garām": badot neskart.
- aizdurt Savienojumā ar "garām": darot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis.
- aizknābt Savienojumā ar "garām": knābjot neskart.
- aizmīt Savienojumā ar "garām": sperot soli, nolikt (kāju) garām.
- acumērs Savienojumā ar "pēc": aptuveni, bez mērīšanas.
- aizskriet Savienojumā ar "priekšā": aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.).
- aizaugt Savienojumā ar "priekšā": augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā).
- aizsteigties Savienojumā ar "priekšā": steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā. Nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem.
- aizmigt Savienojumā ar "uz mūžu", "mūžīgā miegā", "uz visiem laikiem" u. tml.: nomirt.
- apvārdoties Savienojumā ar «(ne)ļaut», «(ne)ļauties». (Ne)ļaut sevi apvārdot (2).
- apmulsināties Savienojumā ar «(ne)ļauties»: (ne)ļauties tikt apmulsinātam.
- divi Savienojumā ar «abi»: izsaka pastiprinātu nojēgumu «..viens, tā otrs».
- iemest Savienojumā ar «acs», «skatiens»: ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- lēkt Savienojumā ar «augšā», «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
- ļipiņa Savienojumā ar «auss». Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
- nobēdāt Savienojumā ar «bēda», «bēdas»: pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas.
- bēdāt Savienojumā ar «bēda», «bēdas»: raizēties (par ko svarīgu).
- bēdāties Savienojumā ar «bēda»: raizēties (par ko svarīgu).
- biezin Savienojumā ar «biezs», «biezi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- dumjš Savienojumā ar «būt» formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli.
- solīties Savienojumā ar «būt» formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- ērts Savienojumā ar «būt» formām: smalkjūtīgi, pieklājīgi.
- dzestrs Savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
- iespējams Savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kad (ko) var veikt vai (kas) vai īstenoties.
- neomulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- saspiests Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
- omulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
- auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
- bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- pabail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
- baigs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm.
- tumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
- patumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
- patīkams Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku.
- salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- dairs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
- krēslains Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
- auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
- pārstāt Savienojumā ar «būt»: nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija.
- laist Savienojumā ar «cauri», «garām»: neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- izburties Savienojumā ar «cauri»: ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
- urbties Savienojumā ar «cauri»: censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
- laist Savienojumā ar «cauri»: ļaut publicēt, iestudēt u. tml. (parasti par cenzūru).
- izurbties Savienojumā ar «cauri»: pilnīgi izlasīt, izskatīt, arī apgūt.
- jūtis Savienojumā ar «ceļa»: krustceles.
- izbraukt Savienojumā ar «ceļš». Paveikt braucienu (pa kurieni).
- staigāt Savienojumā ar «ceļu, taku» u. tml.: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
- staigāt Savienojumā ar «ceļu»: darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.).
- iet Savienojumā ar «ceļu»: virzīties uz priekšu (kādu gabalu).
- dambēt Savienojumā ar «ciet»: aizsprostot (tecējumu) ar dambi.
- laist Savienojumā ar «darbā»: izmantot aktīvā darbībā (sava ķermeņa daļas, ķermeni).
- darītājs Savienojumā ar «darba»: strādātājs, strādnieks.
- laist Savienojumā ar «darbā». Izmantot aktīvā darbībā (piemēram, darbarīku, mašīnu).
- daudzum Savienojumā ar «daudz», «daudzi»: norāda uz lielu daudzumu.
- caurkomponēts Savienojumā ar «dziesma»: tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika.
- dvaša Savienojumā ar «dzīva»: dzīva būtne.
- izbeigt Savienojumā ar «dzīve», «mūžs» u. tml.: nonāvēt, arī nomirt.
- beigt Savienojumā ar «elpot», «ciest» u. tml.: mirt.
- atvilkt Savienojumā ar «elpu»: elpot. Ieelpot (bieži pēc kādu šķēršļu pārvarēšanas).
- finīts Savienojumā ar «forma»: verba personas forma.
- celt Savienojumā ar «galdā» vai «priekšā»: sniegt, pasniegt (ēdienu, dzērienu).
- laist Savienojumā ar «garām»: neizmantot (stāvokli, iespēju u. tml.).
- garum Savienojumā ar «garš» formām izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- līst Savienojumā ar «iekšā», arī «vēderā»: būt tādam, ko var ieēst, apēst.
- ilgum Savienojumā ar «ilgs», «ilgi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- cūciņa Savienojumā ar «jūras»: neliels grauzēju kārtas dzīvnieks.
- krītams Savienojumā ar «kaite»: epilepsija.
- pielēkt Savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties.
- pakārt Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- uzkārt Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- kārt Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu.
- karināt Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu. Kārt.
- trešais Savienojumā ar «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- laist Savienojumā ar «klajā»: izdot (iespieddarbu). Arī publicēt.
- laist Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- laisties Savienojumā ar «klāt», «tuvumā»: ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem). Neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
- salaist Savienojumā ar «kopā»: apvienot (platības, telpas).
- savest Savienojumā ar «kopā»: panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
- ierakstīt Savienojumā ar «lappuse». Veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu, vienreizīgu.
- mest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
- sviest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost). Mest (3).
- raisīt Savienojumā ar «laukā»: attaisot (ko), ņemt laukā (no tā).
- iekalt Savienojumā ar «ledū»: aizsaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu.
- iekalties Savienojumā ar «ledū»: aizsalt (par upi, ezeru u. tml.).
- darbuzņēmums Savienojumā ar «līgums»: līgumsaistības, ar ko viena no pusēm apņemas izpildīt otrai kādu darbu par noteiktu samaksu.
- atliku Savienojumā ar «likām»: vairāk, nekā vajadzīgs. Pārpilnam..
- vērā Savienojumā ar «likt», «ņemt», «(pa)turēt»: ievērot.
- likām Savienojumā ar «liku», «atliku»: vairāk, nekā vajadzīgs. Pārpilnam.
- ierunāties Savienojumā ar «ļauties»: ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
- pavesties Savienojumā ar «ļauties»: ļaut sevi pavest (3).
- sārmzemju Savienojumā ar «metāli»: Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
- salīgt Savienojumā ar «miers»: panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- līgt Savienojumā ar «miers»: savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- lēkt Savienojumā ar «mugurā», «sedlos» u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
- nobeigt Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
- pabeigt Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
- beigt Savienojumā ar «mūžs», «gaitas» u. tml.: mirt. Pavadīt pēdējo mūža posmu.
- viens Savienojumā ar «no»: kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
- griezt Savienojumā ar «nost», «ārā», «laukā»: stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
- griezt Savienojumā ar «nost», «klāt» u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
- raisīt Savienojumā ar «nost»: sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
- mest Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
- sviest Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
- ieradums Savienojumā ar «pa». Kā parasts.
- kapteinis Savienojumā ar «pirmā ranga», «otrā ranga» vai «trešā ranga»: dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpes, kas attiecīgi atbilst pulkveža, apakšpulkveža vai majora dienesta pakāpēm Padomju Armijā). Karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
- īss Savienojumā ar «pirms», «pēc»: pavisam neilgi pirms vai pēc (kā).
- cirsties Savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst.
- mest Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
- sviest Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
- iet Savienojumā ar «prom», «projām»: atstāt, pamest.
- labs Savienojumā ar «puse»: iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: kreisā puse.
- kreiss Savienojumā ar «puse»: virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: labā puse.
- gāju Savienojumā ar «putni»: gājputni.
- raibin Savienojumā ar «raibs»: ļoti raibs.
- uzplēst Savienojumā ar «rēta», «brūce, «vaina» u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- pārdzīvot Savienojumā ar «savu laiku»: kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- atpakaļ Savienojumā ar «sen», «nesen», «ilgi», «neilgi» u. tml.: pastiprina tā vārda nozīmi, kurš norāda, ka darbība, process noticis pagātnē.
- izpaust Savienojumā ar «sevi»: izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas, talantu).
- ierauties Savienojumā ar «sevī»: norobežoties no citiem, noslēgties.
- ievilkties Savienojumā ar «sevī». Norobežoties no citiem, noslēgties (sevī). Ierauties (2).
- klauves Savienojumā ar «sirds». Sirdsklauves.
- miksolidisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi.
- frīģisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar pazeminātu otro pakāpi.
- eolisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors.
- otrais Savienojumā ar «šķira», «kategorija» norāda, uz (kā) zemāku kvalitāti salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu.
- pirmais Savienojumā ar «šķira», «kategorija» u. tml.: norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- trešais Savienojumā ar «šķira», «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- tilpe Savienojumā ar «ūdens»: ūdenstilpe.
- kolorado Savienojumā ar «vabole»: vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem.
- laist Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot, atlaist (no darba).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
- laisties Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēties (pie kā).
- sprukt Savienojumā ar «vaļā»: pēkšņi, negaidīti norisēt (par šāvienu).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: sākt darbināt, ieslēgt (piemēram, ierīci, mašīnu).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: sākt spēcīgi veidot (skaņas).
- laist Savienojumā ar «vaļu»: ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
- laist Savienojumā ar «vaļu»: neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- arvien Savienojumā ar «vēl»: visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
- ierādīt Savienojumā ar «vieta», «loma»: piešķirt (ievērojamu) nozīmi.
- ierādītājs Savienojumā ar «vieta». Darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas.
- ierādīt Savienojumā ar «vieta». Noradīt, noteikt vietu (kādam).
- bāzties Savienojumā ar «virsū»: plīties, mākties virsū. Nelikt mierā.
- brukt Savienojumā ar «virsū»: strauji doties uzbrukumā (par cilvēkiem).
- ātrums Savienojumā ar «zibens», «bultas», «vēja» u. tml.: ļoti ātri (piemēram, virzīties).
- diakritisks Savienojumā ar «zīme»: papildu zīme vienādu rakstu zīmju sīkākai diferencēšanai.
- dzenītis Savienojumā ar «zivju»: mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
- bez Savienojumā ar adj. vai apst.: ļoti, ārkārtīgi.
- lielum Savienojumā ar adjektīva «liels» formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- pilnum Savienojumā ar adjektīva «pilns» formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
- plānum Savienojumā ar adjektīva «plāns» formām vai apstākļa vārdu «plāni» izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu.
- vecum Savienojumā ar adjektīva «vecs» formām izsaka īpašības pastiprinājumu. Ļoti vecs.
- pa- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
- ie- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu.
- pār- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
- ne- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- bez- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- tik Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda uz īpašības, pazīmes, tās izpausmes, parasti augstu, pakāpi.
- ļoti Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē.
- pārāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas tik pastiprināti, tik augstā pakāpē, ka ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- samērā Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- daudz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme ir ievērojami palielināta, pastiprināta.
- visvairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
- mazliet Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā.
- vairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu).
- maz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme vāji izpaužas.
- krietns Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- ne- Savienojumā ar adjektīvu, kas apzīmē fizikālu lielumu, norāda, ka šis lielums ir samērā mazs.
- ne- Savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu.
- pa- Savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pazīmes pamazinājumu, nepilnīgumu.
- dārzs Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs (parasti audzējams dārzā).
- māja Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs.
- ļauns Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs nevēlami, kaitīgi iedarbojas.
- maurs Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
- novārta Savienojumā ar auga sugas nosaukumu: necilāks, neievērojamāks, salīdzinot ar citiem šīs sugas augiem.
- būt Savienojumā ar darbības vārda nenoteiksmi lieto, lai izteiktu vajadzību.
- bez Savienojumā ar daudzuma apzīmējumu norāda uz kā iztrūkumu līdz kādam daudzumam.
- puse Savienojumā ar debespuses nosaukumu: attiecīgā debespuse, arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo debespusi.
- puse Savienojumā ar diennakts daļas (parasti rīta, vakara) nosaukumu: attiecīgā diennakts daļa, šīs daļas sākums.
- ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-oms», «-oms», norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-ts», norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- dārzs Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks sastopams dārzos, parkos u. tml.
- māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
- māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieku audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
- galds Savienojumā ar ēdienreizes nosaukumu: maltīte, arī šai maltītē pasniegtais ēdiens.
- puse Savienojumā ar gadalaika nosaukumu: attiecīgais gadalaiks, tā sākums.
- iekāpt Savienojumā ar gadu skaita apzīmējumu lokatīvā: sasniegt attiecīgo vecumu.
- dziļums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu starp vietu (kur iekšā) un (kā) virsmu.
- tālums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu.
- dziļums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu ievirzījumu kur iekšā.
- attālums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu šādas līnijas garumu.
- tālu Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu attālumu.
- atstatu Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: noteiktajā attālumā.
- attāls Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds (objekts, vieta), kas atrodas norādītajā attālumā.
- biezs Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: Tāds, kam ir norādītais caurmērs, šķērsgriezums.
- garš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts attālums no viena gala līdz otram.
- dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ievirzījums kur iekšā.
- plats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam šķērsvirzienā ir noteikts attālums no vienas malas līdz otrai.
- atstats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas noteiktā attālumā.
- dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
- aprīlis Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- augusts Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- decembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- februāris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- janvāris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- jūlijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- jūnijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- maijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- marts Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- novembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- oktobris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- septembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- piens Savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai. Laktācija.
- bez Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
- vecs Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu (kā) eksistēšanas, pastāvēšanas ilgumu.
- garš Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums.
- pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
- ne- Savienojumā ar lietvārda lokatīva formu norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
- at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
- at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz attālu, nomaļu vietu.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
- pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds. Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz nodalītu vietu.
- ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu vai arī uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakļautības pakāpi.
- ap- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz teritoriālu norobežojumu.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir cieši saistīts ar ko lielāku, galveno.
- ap- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir kam apkārt.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas atrodas kā lejas daļā, zem kā.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas plešas lejup pa to, ko izsaka pamatvārds.
- aiz- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kam nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- ie- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas kādā priekšmetā.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- aizsarg- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- sen- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko apzīmē pamatvārda sakne.
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu to, kas papildina ko lielāku, galveno.
- smags Savienojumā ar masas, svara mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta masa, noteikts svars.
- pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kaš atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
- liels Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība. Savienojumā ar, parasti laukuma, garuma, mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- tik Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz daudzuma pakāpi.
- ļoti Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi.
- visai Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi. Arī ļoti.
- ne- Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz samērā mazu skaitu, daudzumu.
- pārāk Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz tik palielinātu daudzuma pakāpi, ka tā ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- Tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- Tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- mūžam Savienojumā ar noliegtu verbu vai ar partikulu «ne»: nekad.
- Dienu mūžu Savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
- Savu mūžu Savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
- Dienu mūžu Savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
- pār- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz darbības subjekta kļūdīšanos darbībā.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu, kā arī uz tās norisi ilgākā laikā.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.).
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka darbības subjekts izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka kopīgā darbībā iegūst prasmi šo darbību saskanīgi veikt.
- puse Savienojumā ar skait.: apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- opuss Savienojumā ar skait.: lieto, lai apzīmētu komponista norādīto skaņdarba vai skaņdarbu grupas hronoloģisko secību viņa daiļradē. Arī skaņdarbs.
- turpat Savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst.
- pulksten Savienojumā ar skaitļa vārdu norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
- reiz Savienojumā ar skaitļa vārdu vai skaitļa vārda nozīmē lietotu vārdu: norāda uz darbību, stāvokli kādā kvantitatīvā sistēmā, skaitīšanas secībā.
- pus- Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.
- silts Savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
- vecs Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- jaunākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- jauns Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- juniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu. Jaunākais.
- vecākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- seniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu. Vecākais.
- palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
- aizkviekt Savienojumā ar vārdu "ausis": ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- alktin Savienojumā ar verba "alkt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dzīšus Savienojumā ar verba "dzīt [1]" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- augtin Savienojumā ar verba «augt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bārtin Savienojumā ar verba «bārt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bāztin Savienojumā ar verba «bāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bēgtin Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgšus (2).
- bēgšus Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgtin.
- bērtin Savienojumā ar verba «bērt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- brišus Savienojumā ar verba «brist» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- celšus Savienojumā ar verba «celt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- cirtin Savienojumā ar verba «cirst» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Ciršus.
- ciršus Savienojumā ar verba «cirst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dietin Savienojumā ar verba «diet» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dzītin Savienojumā ar verba «dzīt [1]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Dzīšus.
- gāšus Savienojumā ar verba «gāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- grūšus Savienojumā ar verba «grūst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ilgot Savienojumā ar verba «ilgoties» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- klupšus Savienojumā ar verba «klupt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- krišus Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- kristin Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Krišus (2).
- laistīt Savienojumā ar verba «laistīties [2]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lēktin Savienojumā ar verba «lēkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēkšus (3).
- līšus Savienojumā ar verba «līst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lūgtin Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgšus (1).
- lūgšus Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgtin.
- lūztin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūzin.
- lūzin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūztin.
- mešus Savienojumā ar verba «mest» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- nešus Savienojumā ar verba «nest» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- rāpus Savienojumā ar verba «rāpot» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- rītin Savienojumā ar verba «rit» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- vilkšus Savienojumā ar verba «vilkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- gadīties Savienojumā ar verba nenoteiksmi norāda, ka darbība notiek reizumis, dažkārt.
- ņemties Savienojumā ar verba nenoteiksmi: sākt darīt un darīt (ko).
- kas Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu «-dams» un «lai»: norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- lēkšus Savienojumā ar verbu «lēkt», «lēkšot» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēktin.
- steigtin Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
- steigšus Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda darbības attālināšanos vai darbības virzību, kas saistīta ar noteiktu galapunktu, mērķi.
- no- Savienojumā ar verbu norāda darbības virzību uz noteiktu mērķi, vietu.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības atkārtošanos.
- ap- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības ierobežojumu - uz darbības daļēju, nepilnīgu norisi.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības ierobežojumu: darbības sākumu, darbības īslaicīgumu (ar verbu refleksīvajā formā), darbības daļēju norisi.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības iesākumu, aizsākumu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, vienreizējumu, arī pēkšņumu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības lielāku intensitāti.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības nepilnīgumu, vājinātu intensitāti.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- ap- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pilnīgumu.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības sākumu vai īslaicīgumu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības veikšanu līdz apnikumam, pārmēram.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam), retāk pār (ko), pāri (kam).
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību garām (kam), arī gar (ko).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību iekšā (piemēram, telpā, teritorijā, vidē).
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību lejā, zemē (no kurienes).
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību nost (no kurienes).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību uz citu vietu.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību uz izejas punktu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību zem (kā), arī (kam) apakšā.
- tik Savienojumā ar verbu norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
- vairāk Savienojumā ar verbu norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- daudz Savienojumā ar verbu norāda uz ilgu, biežu, intensīvu darbību.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz kā daudzuma papildināšanu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību.
- maz Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, neproduktīvu, arī neintensīvu darbību, procesu.
- ne- Savienojumā ar verbu norāda uz pamatvārdā nosauktās darbības vai stāvokļa noliegumu.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz pārspēšanu kādā darbībā.
- padaudz Savienojumā ar verbu norāda uz samērā ilgu, biežu, intensīvu darbību.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz telpā ierobežotu darbības virzību.
- visvairāk Savienojumā ar verbu norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu attālumu, ceļa gabalu.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu darbības objekta vai darbības subjekta virsmu vai tās lielāko daļu.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu darbības objektu.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu laikposmu.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi.
- ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek kam apkārt.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ar darbības objektu vai darbības subjektu (piemēram, ar to virsmām) notiek kāda pārmaiņa.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko iegūst.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izgatavo, izveido.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izlieto, patērē.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko nolieto, kas nolietajās vai ko ievaino.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai ko ietvertu, apņemtu.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz izejas punktu vai uz aizmuguri).
- ļoti Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti spēcīgi, intensīvi.
- pārāk Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas tik pastiprināti, tik intensīvi, ka ir nevēlams, nepiemērots, traucējošs.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības gaiļa tiek iegūta zināma veiklība, prasme.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekta vai darbības subjekta virsma tiek klāta (ar ko).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas izveidojas, top (piemēram, kādā priekšmetā, virsmā).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas no iekšpuses pārklājas (ar ko).
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pielāgojot izveidots vēlamajā formā.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek piepildīts, piepildās.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pilnīgi vai daļēji pārklāts, pārklājas (ar ko).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas ievainojums.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts papildina iepriekšējo tekstu.
- ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, vai arī, ka darbība aptver daudzus objektus.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek ēsts vai dzerts pie kā klāt.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek pievienots, pievienojas pie kā, kam klāt.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek saistīts, saistās pie kā, kam klāt.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka kustība vērsta šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka tiek ierosināts kādas darbības, stāvokļa sākums.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda, ka verba izteiktās darbības rezultātā tiek radīts kāds šķērslis.
- pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar «ko nu», «ko tur» lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
- pār- Savienojumā ar verbu, kas ir atvasināts no lietvārda, norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
- pa- Savienojumā ar verbu, kas parasti saistīts ar «varēt», «spēt»: norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
- ņemties Savienojumā ar verbu: izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ne- Savienojumā ar vietniekvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
- sevišķs Savienojumā ar, parasti pārtikas, produkta nosaukumu, lieto, lai norādītu uz kādu produkta šķirni.
- iz- Savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- kaktiņš Savienojuma vieta organismā (parasti plakstiņiem, lūpām). Organisma daļa ap šo vietu.
- glicerāti Savienojumi, kas rodas, glicerīna spirta grupās ūdeņradi aizstājot ar metālu.
- arī Savienojumos „kaut arī", „lai arī": saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām. Kaut gan. Lai gan.
- arī Savienojumos „ne vien - bet arī", „ne tikai - bet arī", ne tikvien - bet arī", „tiklab - kā arī" saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, pretstatot otro locekli vai kopu pirmajam loceklim vai kopai.
- bet Savienojumos «..- bet», «nevis - bet» sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
- dzimums Savienojumos «..dzimuma», «..dzimumam»: no piedzimšanas brīža.
- bet Savienojumos «..vien - bet arī», «..tikai - bet arī», «..tikvien - bet arī» vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz saistījuma iespējamību.
- bēdas Savienojumos «bēdu ļaudis», «bēdu dienas», «bēdu ziņas», «bēdu laiki» u. tml.: tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
- zudība Savienojumos «iet zudībā», «aiziet zudībā»: tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- lēkšana Savienojumos «izpletņu lēkšana», arī «izpletņa lēkšana»: kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni. Izpletņlēkšana.
- jau Savienojumos «jau gan», «jau nu gan»: lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- gan Savienojumos «jau gan», «nu gan», «jau nu gan» lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- grāmatiņa Savienojumos «kabatas grāmatiņa», «piezīmju grāmatiņa»: neliela formāta piezīmju klade, bloks.
- ar Savienojumos «kopā ar», «līdz ar»: norāda uz darītāju savstarpējo saistību.
- gan Savienojumos «lai gan», «kaut gan» saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- gan Savienojumos «laikam gan», «liekas gan», «ticamāk gan» u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
- lēkšana Savienojumos «lēkšana no tramplīna», «lēkšana ar slēpēm»: sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
- transmisija Savienojumos «mantošanas transmisija», «mantojuma transmisija»: mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- mest Savienojumos «mest acis», «mest skatienu»: ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- ne Savienojumos «ne vien - bet arī», «ne tikai, - bet arī», «ne tikvien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- apklausīties Savienojumos «nevar ne apklausīties», «nevar vien apklausīties»: atklausīties.
- pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko). Būt pārsvarā (par ko citu).
- pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.).
- pamāt Savienojumos «pamāt sveicienu», «pamāt sveikas», «pamāt ardievas»: mājot sveicināt, atvadīties.
- sālsstabs Savienojumos «pārvērsties sālsstabā», «pārvērsties par sālsstabu»: kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma).
- retzemju Savienojumos «retzemju elementi», «retzemju metāli»: ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst skandiļs, itrijs, lantāns un lantanoīdi.
- rēzus Savienojumos «rēzus makaks», arī «rēzus pērtiķis»: samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām.
- sniegt Savienojumos «sniegt koncertu», «sniegt priekšnesumus» u. tml.: publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
- sniegt Savienojumos «sniegt palīdzību», «sniegt atbalstu» u. tml.: palīdzēt, atbalstīt.
- šā Savienojumos «šā (un) tā», «gan šā, gan tā»: dažādi. Visādi.
- tā Savienojumos «tā arī», «tā vien»: lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
- ugunsvēmējs Savienojumos «ugunsvēmējs kalns», «ugunsvēmēja kalns», «ugunsvēmējs krāteris»: vulkāns.
- uzdot Savienojumos «uzdot balsi», «uzdot toni»: vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot (korim, dziedātāju grupai u. tml.) izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas.
- viens Savienojumos «viens otru», «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- otrais Savienojumos «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml. Lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- diezin Savienojumos.
- nezin Savienojumos.
- mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot. Ciešs iesējums (piemēram, pavedienā). Savilkta cilpa.
- ķīļsavienojums Savienojums ar ķīli.
- kardānsavienojums Savienojums kustības pārnešanai starp divām vārpstām, kuru asis krustojas.
- tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos.
- pārlaidsavienojums Savienojums, kas ir veidots, uzliekot vienas detaļas galu, malu otrai.
- posmsavienojums Savienojums, kas sastāv no posmiem (2).
- hidroksīds Savienojums, kas satur hidroksiljonus.
- hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
- sastats Savienojums, kurā ietilpst, parasti krasi, atšķirīgas sastāvdaļas.
- kombinācija Savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā (savstarpēji nosacītiem, parasti viendabīgiem, priekšmetiem, parādībām, to sastāvdaļām).
- kombinācija Savienojumu grupa, kurā viens savienojums no otra atšķiras tikai ar pašiem elementiem.
- paugurknābja Savienojurnā «paugurknābja gulbis»: gulbis, kam ir raksturīgs garens izcilnis knābja augšdaļa. Attiecīga gulbju suga.
- metināt Savienot (būvkoku) galus.
- šķeterēt Savienot (divus vai vairākus pavedienus), vienlaikus tinot (tos) uz spoles.
- sasaistīt Savienot (ko, parasti ar kādu saistvielu).
- līmēt Savienot (ko) ar līmi.
- iesiet Savienot (parasti būvkokus), iestiprinot robā.
- satauvot Savienot (parasti ūdens transportlīdzekļus) ar tauvām, trosēm u. tml.
- pīt Savienot (piemēram, vārdus, nojēgumus), parasti nepareizi, arī nevajadzīgi.
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piemēram, izteikumu, tā daļu. Būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piemēram, izteikumā, tā daļā.
- saenkurot Savienot ar enkuru (2).
- saklūgot Savienot ar klūgām.
- kniedēt Savienot ar kniedēm (1). Veidot (savienojumu) ar kniedēm (1).
- līmēt Savienot ar līmi (kā) malas, galus u. tml.
- naglot Savienot ar naglām. Savienojot ar naglām detaļas, elementus, veidot (ko).
- sakabināt Savienot ar sakabes (1) palīdzību.
- satapot Savienot ar tapu vai tapām.
- iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
- sabloķēt Savienot noteiktā kompleksā, sistēmā, blokā (piemēram, celtnes, ierīces, iekārtas).
- sajūgt Savienot, iekļaut vienotā sistēmā (piemēram, mehānismus, konstrukcijas, to daļas).
- kniedēt Savienot, rotāt ar kniedēm (2).
- saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
- saliedēt Savienot, saistīt (piemēram, parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
- apvienot Savienot, saistīt. Saliedēt.
- sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas). Izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
- satecēt Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, takām u. tml.).
- uzgriezties Savienoties ar cita virziena ceļu, taku (par ceļu, taku).
- kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pāroties (par dzīvniekiem).
- saķepēt Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu).
- saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā. Savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
- kopulatīvs Savienots, saistīts.
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
- sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā. Ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
- nogrupējums Savrupa (cilvēku) grupa, vienība (kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā).
- derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- līkopi Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos un cienasts, mielasts par godu šādam darījumam, saistībām.
- Pārveduma rublis Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes valstu kolektīvā valūtas vienība.
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panāk. Savstarpēju vienošanos.
- saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību. Iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
- krustoties Savstarpēji krustot [1] (2) (vienam otru, citam citu).
- skaņkārta Savstarpēji pakārtotu skaņu sistēma, kuras apvieno tonika.
- pārkrustoties Savstarpēji pārkrustot (2) vienam otru, citam citu.
- saķerties Savstarpēji pasniegt un satvert (vienam otra, citam cita roku).
- organisms Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu, sastāvdaļu sistēmiska vienība. Arī sistēma.
- sametināt Savstarpēji savienot (būvkoku) galus, parasti pilnīgi.
- apdāvināties Savstarpēji vienam otru apdāvināt.
- Līgt (arī derēt) mieru Savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību. Laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana. Ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības.
- saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums. Saistība (2), saikne.
- pievilkties Savu fizikālo lauku mijiedarbības rezultātā pievirzīties vienam pie otra, citam pie cita.
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- šuve Secīgu dūrienu virkne, arī šūtu materiālu savienojuma vieta.
- krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.
- viendīgļlapji Segsēkļu klase, kurā ietilpst augi, kuru dīgļiem ir viena dīgļlapa. Šīs klases augi.
- pasāža Segta savienojuma eja starp celtnēm. Plaša segta galerija ar tirgotavu rindu.
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- punktsēja Sēja, kuru veic ar precīzām izsējas mašīnām, kas visas sēklas ievieto augsnē vienādā attālumā vienu no otras.
- sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai minerālmēslu vienmērīgai izkaisīšanai.
- piesēt Sējot pievienot klāt (citu augu) sēklas.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
- Izsējas norma Sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platības vienībā.
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks. Arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus.
- nomainīt Sekot vienam pēc otra, citam pēc cita (par laikposmiem).
- selenīds Selēna savienojums ar kādu metālu.
- specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība - aptuveni 70 kubikdecimetri.
- sprīdis Sena garuma mērvienība - aptuveni 18 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu). Arī samērā neliels attālums.
- šnore Sena garuma mērvienība - aptuveni 45 metri.
- Lielais sprīdis Sena garuma mērvienība.
- pūrvieta Sena laukuma mērvienība - aptuveni 0,37 hektāri.
- asmīte Sena laukuma mērvienība (zemes platības mērīšanai) - viena astotdaļa arkla. Attiecīga lieluma lauku saimniecība.
- talents Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants (3).
- talants Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants.
- mārka Sena naudas vienība (piemēram, Baltijā no 12. gadsimta līdz 17. gadsimtam) - sudraba stienis ar noteiktu masu.
- reiss Sena naudas vienība (Portugālē, Brazīlijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dukāts Sena naudas vienība. Attiecīgā (sudraba vai zelta) monēta.
- vērdiņš Sena naudas vienība. Attiecīgā monēta.
- mieturaini Sena segsēkļu rinda, kurā ietilpst kosām līdzīgi bezlapu koki ar vienkāršu vadaudu uzbūvi. Šīs rindas koki.
- stops Sena tilpuma mērvienība - aptuveni 1,3 kubikdecimetri.
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs. Imperatora gvardes karavīrs. Karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
- podijs Senajā Romā - tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos. Trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai.
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā). Goda tituls (impērijas laikā). Cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- prototips Senākais, vienkāršākais (kā vēlāk attīstīta) veidojums.
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
- kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
- Zemāk attīstītās sēnes Sēnes, kuru ķermeni veido viena šūna.
- Zemāk attīstītās sēnes Sēnes, kuru ķermeni veido viena šūna.
- Doriskais stils Sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgs spēks, vienkāršība.
- satīrs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- olimpietis Sengrieķu mitoloģijā - ikviens no divpadsmit galvenajiem dieviem.
- ciklops Sengrieķu mitoloģijā - milzis ar vienu aci.
- koris Sengrieķu traģēdijā un komēdijā - izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu.
- spēle Sens mūzikas, parasti stīgu, instruments ar samērā vienkāršu uzbūvi.
- alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
- koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai).
- rievsiena Siena, kas ir veidota no elementiem, kurus savieno ar rievu un ierievi.
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā).
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus).
- sasieties Sienot ko, izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- sasiet Sienot savienot (kā) galus, stūrus u. tml. Sienot savienot (kā galus, stūrus u. tml.).
- Baru siet Siet viena vāla labību.
- Baru siet Siet viena vāla labību.
- plenēt Siet, savienot (kokmateriālus) plosta plenēs.
- sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
- zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm.
- zeķubikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals — zeķes kopā ar biksēm.
- Vārda māsas Sievietes, kam ir vienāds vārds.
- Vārda māsas Sievietes, kam ir vienāds vārds.
- piesijāt Sijājot pievienot (pie kā, kam klāt).
- ciklops Sīki airkāju kārtas saldūdens vēži ar vienu aci.
- amatniecība Sīkražošana, kam pamatā roku darbs un vienkārši darba rīki.
- radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
- silīcijūdeņraži Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silāni.
- silāni Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silīcijūdeņraži.
- silicīds Silīcija savienojums ar metāliem.
- Starptautiskā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - 4,1868 džouli.
- Starptautiskā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - 4,1868 džouli.
- Mazā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- Mazā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
- Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
- kalorija Siltuma daudzuma mērvienība.
- siltumelektrocentrāle Siltumelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle.
- Zodiaka zīme Simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus.
- Zodiaka zīme Simbols vienai no Zodiaka joslas daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus.
- pārnesums Sintaktiski cieši vienotas frāzes turpinājums nākamajā dzejas rindā.
- ritulis Sirpim līdzīga ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā galvenās ass pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
- ihtiols Sīrupveida šķidrums, kas satur organiskos sēra savienojumus un ko lieto par antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli.
- sisties Sist vienam otru, citam citu. Kauties (1).
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienādiem, bet pretējas zīmes lādiņiem, kuri atrodas viens no otra noteiktā attālumā.
- Mērvienību sistēma Sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
- kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums.
- paradigmatika Sistēmisko attieksmju kopums starp valodas vienībām.
- kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti koka vāciņi.
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
- robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem.
- trioksīds Skābekļa savienojums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 3. Ķīmiskā elementa (III) oksīds.
- pentoksīds Skābekļa savienojums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 5. Elementa (V) oksīds.
- hidroksilgrupa Skābekļa un ūdeņraža atomu vienvērtīga grupa, kas ietilpst, piemēram, spirtu sastāvā.
- atommasa Skābekļa vienībās izteikta atoma masa.
- atomsvars Skābekļa vienībās izteikts atoma svars. Atommasa.
- neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības. Skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
- ducis Skaita mērvienība - 12 gabalu. Kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
- gross Skaita mērvienība - 144 gabali.
- kāls Skaita mērvienība - 30 gabalu.
- šoks Skaita mērvienība - 30 gabalu. Kopa, kurā ir 30 (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
- pusducis Skaita mērvienība - 6 gobāli. Kopa, kurā ir seši (parasti vienveidīgi) priekšmeti.
- Decimālā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kura katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
- Decimālā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
- Binārā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no divām zemākajām vienībām.
- Binārā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no divām zemākajām vienībām.
- padsmitnieks Skaitlis robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē vieninieka daļu vai vairākas vienādas vieninieka daļas.
- Vidējais ģeometriskais lielums Skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
- Vidējais ģeometriskais lielums Skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
- Iracionāls skaitlis Skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis. Bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
- Iracionāls skaitlis Skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis. Bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
- skaitītājs Skaitlis, kas rāda kādas sadalītas vienības vienādo daļu skaitu.
- saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
- Daļskaitļa saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts vieninieks.
- Daļskaitļa skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādo daļu ir ņemts.
- Apgriezts skaitlis Skaitlis, ko dabū, dalot vieninieku ar doto skaitli.
- Apgriezts skaitlis Skaitlis, ko iegūst, dalot vieninieku ar doto skaitli.
- kvintiljons Skaitlis, ko raksta ar deviņpadsmit cipariem krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā vai ar trīsdesmit vienu ciparu vācu, angļu skaitīšanas sistēmā.
- Kopuma skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
- Kopuma skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
- (Savstarpēji) pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- Savstarpēji pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- (Savstarpēji) pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- vērtība Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
- kompilēt Skaitļošanas tehnikā - kārtot iepriekš translētus segmentus, apakšprogrammas vai standartprogrammas vienotā programmā.
- Ģeometriskā progresija Skaitļu virkne, kurā attiecība starp diviem locekļiem, kas seko viens otram, ir nemainīga.
- Ģeometriskā progresija Skaitļu virkne, kurā attiecība starp diviem locekļiem, kas seko viens otram, ir nemainīga.
- pieskaitīt Skaitot pievienot (pie kā, kam klāt), iekļaut (kādā kopumā).
- skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
- fons Skaļuma mērvienība.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs). Nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
- drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- pavadīt Skanēt vienlaicīgi (ar ko).
- saplūst Skanot vienlaikus, kļūt par vienotu skanējumu, arī kļūt neatšķiramam citam no cita (par skaņām, izteikumiem u. tml.).
- palīgskaņa Skaņa, ko pievieno kādai melodijas skaņai tās bagātināšanai.
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- sons Skaņas skaļuma mērvienība.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums. Skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- ansamblis Skaņdarba vienots, saliedēts izpildījums.
- maršs Skaņdarbs ar enerģisku, noteiktu ritmu un stingri vienmērīgu, ar soli saskaņotu tempu. Attiecīgais mūzikas žanrs.
- svīta Skaņdarbs, kas sastāv no vairākām patstāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika, mākslinieciskā iecere.
- Simetriskās skaņkārtas Skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
- alternācija Skaņu mija vienas saknes vārdos.
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- monotonija Skaņu, to grupu vienveidīgums.
- neaizmirstule Skarblapju dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos.
- saskarties Skart vienam otru, citam citu (parasti par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām, priekšmetiem).
- vizūra Skatījums vienā noteiktā virzienā.
- rinda Skatītāju zāles vietu kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē), kuras ir sakārtotas vienā līnijā.
- blenzt Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā).
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- skaujas Skāvieni.
- skavas Skāvieni.
- iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
- jaunarmietis Skolēnu Vissavienības militāro sporta spēļu «Kāvi» dalībnieks.
- rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
- Laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes Skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
- Laist, ko māk, arī laist (arī skriet), ko nagi (arī kājas) nes Skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
- sinhondroze Skrimšļains kaulu savienojums.
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūni, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi.
- tupelītes Skropstaiņu klases vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas.
- saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt. Skrūvējot salabot.
- Skrūvju savienojums Skrūvsavienojums.
- sērdienīgs Skumīgs. Arī vientulīgs, pamests.
- skūpstīties Skūpstīt vienam otru.
- nitrīds Slāpekļa savienojums ar kādu citu elementu, attiecībā pret kuru slāpeklis ir oksidētājs.
- amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums.
- slēdzis Slēdzējierīce (kā) galu, malu u. tml. savienošanai.
- slēgs Slēdzējierīce (kā) galu, malu u. tml. savienošanai. Slēdzis (2).
- slēdzējs Slēdzējierīce (kā) galu, malu u. tml. savienošanai. Slēdzis (2). Slēgs (1).
- šleperis Slēdzene, kuras bulta ir savienota ar atsperi un slēdz automātiski. Aizkritņa slēdzene.
- analoģija Slēdziena forma, kurā no divu priekšmetu vienu pazīmju līdzības izdara secinājumu par šo priekšmetu citu pazīmju līdzību.
- dilemma Slēdziens, kas satur divas premisas, kuras izslēdz viena otru.
- mafija Slepena antifeodāla savienība (19. gadsimtā Sicīlijā).
- sazvērestība Slepena apvienošanās kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai.
- kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija (Amerikas Savienotajās Valstīs), kas vajā nēģerus un progresīvus darbiniekus.
- sazvērēties Slepeni apvienoties kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai.
- slēpnis Slepens apsardzības postenis, kura uzdevums ir novērot bīstamas pieejas karaspēka apakšvienībai.
- pieveddzelzceļš Sliežu ceļš, kas savieno (kādu citu sliežu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
- pievedceļš Sliežu ceļš, kas savieno (kādu citu sliežu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli. Pieveddzelzceļš.
- beri-beri Slimība - avitaminoze, ko izraisa BI vitamīna trūkums organismā, piemēram, ja uzturā lieto vienīgi pulētos rīsus.
- pavadslimība Slimība, kas norisinās vienlaikus ar pamatslimību.
- Melnais darbs Smags, arī vienmuļš (parasti fizisks) darbs.
- Melnais darbs Smags, arī vienmuļš (parasti fizisks) darbs.
- Rupjais darbs Smags, arī vienmuļš (parasti fizisks) darbs.
- vienkāršs Smags, arī vienmuļš, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību (par, parasti fizisku, darbu).
- žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
- vēsma Smarža, kas izplatās kādā vidē, parasti vienlaikus ar šādu gaisa plūsmu, vēju.
- kramzeme Smiltis, kristāli u. tml., kas sastāv no silīcija dioksīda un skābekļa savienojuma.
- netaisnība Sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība.
- taisnība Sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība. Arī taisnīgums (1).
- mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko buržuāziskajā, aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām.
- Lauksaimniecības artelis Sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskas lielražošanas organizēšanai. Kolhozs.
- Pārveduma rublis Sociālistisko valstu valūtas vienība.
- stannīti Soļi, kuru anjonus veido alvas (II) savienojumi.
- Viengrambas (arī divgrambu, trīsgrambu) spēkrati Spākrati, kas pārvietojoties atstāj vienu grambu (divas grambas, trīs grambas).
- ražotne Specializēta (ražošanas apvienības, uzņēmuma vai nerūpnieciskas organizācijas) juridiski un saimnieciski nepatstāvīga vienība, kas ir teritoriāli nošķirta vai tehnoloģiski atšķirīga un kur noris tiešais ražošanas process.
- blīve Speciāls ielikums, starplika, kas veido ciešu divu detaļu savienojumu.
- dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- dārdēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
- grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.). Dārdēt (4).
- dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs motoru, ierīču troksnis.
- dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, kas skan kādā vietā, telpā.
- dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs.
- dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons, arī ūdeņi.
- graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons. Dārdi (1).
- dārdi Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
- grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons. Dārdi (1).
- Muzikālā dzirde Spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību.
- daudzauglība Spēja vienā atnešanās reizē dot vairāk nekā vienu pēcnācēju (par dzīvniekiem).
- dimorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas. Divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- trīmorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot trīs formas. Triju formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- ņūtonsekunde Spēka impulsa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- kilograms Spēka mērvienība - 9,80665 ņūtoni. Spēka kilograms.
- ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- dins Spēka mērvienība.
- ņūtonmetrs Spēka momenta mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- cīkstēties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt. Cīnīties.
- Vilkt krampjus Spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
- Vilkt krampjus Spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
- spiediens Spēks, kas perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
- natūrfilozofija Spekulatīva dabas skaidrošana, neņemot vērā konkrētus dabaszinātņu sasniegumus vai attiecinot kādas vienas zinātnes nozares atziņas uz visu dabas izzināšanu.
- vienspēle Spēle (piemēram, tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
- Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
- Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
- vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
- Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
- Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
- saspēlēt Spēlēt vienam ar otru, citam ar citu (sporta spēli, galda spēli).
- dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
- vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm).
- vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- Fizikālā atmosfēra Spiediena mērvienība - 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- atmosfēra Spiediena mērvienība.
- bars Spiediena mērvienība.
- Dzīvsudraba staba milimetrs Spiediena mērvienība.
- Dzīvsudraba staba (arī stabiņa) milimetrs Spiediena mērvienība.
- Dzīvsudraba (arī ūdens) stabiņa (arī staba) milimetrs Spiediena mērvienība.
- Dzīvsudraba (arī ūdens) staba (arī stabiņa) milimetrs Spiediena mērvienība.
- tors Spiediena mērvienība.
- paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- pjeza Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība.
- mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
- piespiest Spiežot augļus, pievienot (iegūto šķidrumu pie kā, kam klāt).
- sašķaidīt Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums.
- ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina, metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
- spirillas Spirālveida baktērijas ar vienu vītni vai vairākām vītnēm.
- vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- fūzeļeļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu.
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu. Fūzeļeļļa.
- Malārijas plazmodiji Sporaiņu klases vienšūņi - asiņu parazīti, kas izraisa malāriju.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā - metāla lode, ko tērauda trose savieno ar metāla rokturi.
- turnīrs Sporta sacensības, kurās dalībnieki vai komandas pēc kārtas cīnās viens ar otru.
- aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
- beisbols Sporta spēle ar bumbiņu (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- motosports Sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta, sērijveida motocikliem, retāk ar mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem.
- komanda Sportistu grupa, kurā ietilpst vienas un tās pašas profesijas, uzņēmuma u. tml. pārstāvji.
- Svaru kategorija Sportistu grupējuma vienība pēc viņu ķermeņa masas.
- Svara kategorija Sportistu grupējuma vienība pēc viņu ķermeņa svara.
- dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši).
- dzirkstīt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstēt (1).
- dzirkstēt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstīt (1).
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu). Būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
- lamberis Spožuma mērvienība.
- kompakts Spraigs, intensīvs, arī vienots (par procesu, darbību). Tāds, kurā (kas) noris spraigi, intensīvi.
- saspraudīt Spraudāt savienot, sastiprināt.
- aizspraust Spraužot aizdarīt. Spraužot savienot (parasti drēbes malas). _imperf._ Spraust ciet.
- saspraust Spraužot savienot, sastiprināt.
- Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt pareizs, bet otrs ir aplams.
- Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt patiess, bet otrs ir aplams.
- protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa ir vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
- frazeoloģisms Stabils vārdu saistījums, kam ir vienota nozīme. Frazeoloģiska vienība.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums. Vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds. Arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības.
- staipeknis Staipekņveidīgo klases dzimta, kurā ietilpst vienādsporu augi ar ložņājošu stumbru.
- sastampāt Stampājot sasmalcināt. Stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu.
- Dozas jauda Starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
- Dozas jauda Starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
- īsslēgums Starpfāžu savienošanās, arī vienas fāzes vai vairāku lāžu savienošanās ar zemi sistēmās ar zemētu neitrāli.
- internacionāle Starptautiska apvienība, savienība, biedrība.
- landesvērs Starptautiska kontrrevolūcijas militāro spēku vienība cīņai pret padomju varu Baltijā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
- nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt).
- Pirmā Internacionāle Starptautiska strādnieku apvienība (no 1864. gada līdz 1876. gadam).
- Pirmā Internacionāle Starptautiskā strādnieku apvienība (no 1864. gada līdz 1876. gadam).
- Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- Vest sarunas Starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- servitūts Starptautiskajās tiesībās - vienas valsis teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- protokols Starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
- Teritoriālā integritāte Starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
- konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā).
- pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme.
- Garais stāsts Stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
- tapstatnis Statnis (apavrūpnlecībā) tapveida detaļu štancēšanai un to pievienošanai.
- pakarams Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai. Arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
- uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai. Arī viens no šiem āķiem, vadžiem. Pakaramais.
- vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
- divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaicīgi valda divu pretēju šķiru vara katra savā organizatoriskajā formā.
- Nepieciešamības stāvoklis Stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
- Nepieciešamības stāvoklis Stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
- nesaderība Stāvoklis, kad (cilvēki) nav piemēroti, atbilstoši viens otram (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- vienatne Stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, pagasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjuta.
- vienatne Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
- vienpatne Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienatne.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko). Stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir, norisinās vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- sinhronija Stāvoklis, kad (kas) noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā.
- vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai. Pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
- divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
- trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
- vairākvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
- vienvalodība Stāvoklis, kad (valstī) tiek lietota viena valoda.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī), parasti ar vienlīdzīgām tiesībām, tiek lietotas vairākas vai daudzas valodas.
- vienvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot tikai vienu valodu.
- konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
- pakārtotība Stāvoklis, kad kāda valodas vienība ir pakārtota citai valodas vienībai.
- pretruna Stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
- atrautība Stāvoklis, kad nav saskaņotības, vienotības (starp ko).
- nesaprašanās Stāvoklis, kad nav vienprātības, savstarpējas izpratnes.
- klusums Stāvoklis, kad neviens (no klātesošajiem) nerunā, nedzied, nesmejas u. tml.
- pamestība Stāvoklis, kad par kādu neviens neinteresējas, nerūpējas, arī vientulība.
- Dubultā grāmatvedība Stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir patiesībai atbilstoša, bet otra fiktīva.
- Dubultā grāmatvedība Stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir patiesībai atbilstoša, bet otra fiktīva.
- divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
- divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
- Suspendēts stāvoklis Stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- redundance Stāvoklis, parādība, kad kādā, parasti informatīvā, sistēmā, vienībā ir elementu virsdaudzums.
- vilcējstienis Stienis, kas pārnes kustību no vienas mehānisma daļas uz otru.
- kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu.
- nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu.
- treiliņš Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai.
- atsēja Stieple, saite, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi).
- asonanse Stilistisks paņēmiens - vienādu patskaņu atkārtošanās (strolā, pantā, frāze u. tml.).
- aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) - vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
- spartisks Stingrs, noteikts. Arī vienkāršs, pieticīgs.
- piešaude Stobra pareizā stāvokļa noteikšana, izdarot izmēģinājuma šāvienus.
- atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu).
- Turēties strīpā Strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
- Turēties strīpā (arī līnijā) Strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
- sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
- vēcināties Strauji kustēties no vienas puses uz otru, šurp turp (piemēram, par rokām).
- kult Strauji maisīt (ko), piemēram, lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā, arī lai (tas) sadalītos.
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā. Strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- iekult Strauji maisot, pievienot (kādam šķidrumam).
- piekult Strauji maisot, pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai).
- lēkt Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - pat uguni, liesmām.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- samest Strauji savienot, arī strauji novietot (kādā stāvoklī, piemēram, apģērba daļas).
- Sist papēžus Strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
- atraut Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
- atrauties Strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari).
- pieraut Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nobrāzties Strauji, nevienmērīgi noplūst (piemēram, par ūdeni).
- brāzt Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
- brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
- berzēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
- rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties. Berzēties (4).
- Sakrist matos Strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem. Sakauties.
- izomorfisms Struktūras vienādība, līdzība pēc formas (divām vai vairākām sistēmām).
- stumdīties Stumdīt vienam otru, citam citu.
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali. Šādas celtnes stūris.
- skrejritenis Stūrējams, ar kāju stumjams rotaļu braukšanas rīks ar plāksni vienas kājas novietošanai.
- pozitīvisms Subjektīvā ideālisma paveids, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
- fenomenālisms Subjektīvi ideālistisks virziens filozofijā, kurš par vienīgo realitāti uzlūko apziņas parādības (fenomenus).
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām, no kurām tie cēlušies.
- pasuga Sugas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- kaulenis Sulīgs auglis, parasti ar vienu sēklu - kauliņu (piemēram, ķiršiem, plūmēm), retāk ar vairākām sēklām.
- griķi Sūreņu dzimtas viengadīga vasarāju nezāle.
- dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- Savienotā padomju sociālistiskā republika, arī savienotā republika Suverēna padomju sociālistiska valsts, kas brīvprātīgi apvienojusies ar citām padomju sociālistiskām republikām Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā.
- Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
- konfederācija Suverēnu valstu savienība, kas parasti izveidota uz starptautiska līguma pamata.
- kūļāties Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- kilograms Svara mērvienība - masas vai spēka kilogramā izteikts ķermeņa svars.
- biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā.
- hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- sveicināties Sveicināt (1) vienam otru, citam citu. Sasveicināties.
- sasveicināties Sveicināt vienam otru, citam citu.
- Pievilkt kāju Sveicinot vai pateicoties mazliet pievirzīt vienu kāju pie otras (parasti par maziem zēniem).
- goze Svelme, kvēle. Savienojumā ar «saule»: saulgozis.
- gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot).
- trijādība Svētā Trīsvienība.
- Svētais gars Svētās trīsvienības trešais elements. Arī dievs.
- Svētais Gars Svētās Trīsvienības trešais veidols.
- sviesties Sviest viens otram, cits citam. Svaidīties (1).
- svārstīkla Svirmehānisma loceklis, kam ir sviras veids un kas šarnīrveidīgi ir savienots ar statni un citiem mehānisma locekļiem.
- krāsns Šādā iekārtā vienā paņēmienā apstrādāto ražojumu kopums.
- milicija Šāda izpildu orgāna darbinieku grupa, apakšvienība, daļa, nodaļa.
- policija Šāda izpildu orgāna darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.
- Skriet uz vietas Šāda veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
- metināt Šādā veidā savienojot ko, veidot (savienojuma vietu).
- lodēt Šādā veidā vienojot detaļas, elementus, gatavot (ko).
- kooperatīvs Šādas apvienības tirdzniecības uzņēmums.
- pagasts Šādas organizācijas formas teritoriāla vienība.
- pagasts Šādas teritoriālas vienības iedzīvotāji.
- mežsaimniecība Šādas vienības pārvalde. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde.
- mežniecība Šādas vienības pārvalde. Celtne, telpa, kurā darbojās šāda pārvalde.
- firma Šāds rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība (kapitālistiskajās valstīs).
- dārdi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- grandi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- graujas Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (dzīvnieku).
- iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
- pavārds Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
- dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles.
- rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārcel pāri karalim un novieto tam līdzās.
- pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
- simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem.
- reketieris Šantāžists, arī gangsteris, kas nodarbojas ar naudas izspiešanu (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
- ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām). Šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe.
- raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.). Izdarīt šāvienu kādā virzienā.
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemes šaurums.
- Zemes šaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemesšaurums.
- Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
- Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
- Zemes šaurums Šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli. Provansas bungas.
- ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
- šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu. Intensīvi, arī ilgāku laiku šaut uz kādu.
- kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
- Tukšs šāviens Šāviens ar salūtpatronu.
- nomadi Šīs etniskās vienības piederīgais.
- arodbiedrība Šīs organizācijas vienība (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
- dalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā (par vienkāršajiem organismiem).
- pārdalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā tā, ka rodas divi atsevišķi organismi (par vienkāršajiem organismiem).
- šķērsoties Šķērsot (1) vienam otru, citam citu.
- Piedurtā siena būvn Šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālo sienu.
- Piedurtā siena Šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālsienu.
- šķērsis Šķērsvirzienā novietota detaļa, elements (piemēram, kā savienošanai, balstīšanai).
- piešķeterēt Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju).
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
- malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
- caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri. Spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā).
- Koncentrēts šķīdums Šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- Koncentrēts šķīdums Šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- Molāls šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja.
- Molāls šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja.
- Molārs šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma.
- Molārs šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma.
- monošķiedra Šķiedra, ko veido viens elements.
- pašķira Šķiras sadalījuma vienība.
- superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu. Galvenais arbitrs.
- starpšķirne Šķirne, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām šķirnēm, no kurām tie cēlušies.
- šļakstīties Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu.
- uzbrucējs Šos (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- Kombinētā štance Štance, kurā apvienotas vairākas operācijas.
- Kombinētā štance Štance, kurā apvienotas vairākas operācijas.
- šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot. Šujot ātri vai pavirši, savienot.
- aizšūt Šujot savienot (kā malas). _imperf._ Šūt ciet. Šujot aizdarīt (caurumu).
- stepēt Šujot savienot audumu un starpkārtu (piemēram, apģērbam).
- sašūt Šujot savienot.
- savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot. Šujot ātri vai pavirši, savienot. Arī sadiegt.
- mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
- vīle Šūtu materiālu (parasti auduma, ādas) savienojuma vieta. Arī šuve.
- jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar «jūs», pie kura vēršas. Divu vai vairāku uzrunāto vai vienas ģimenes cilvēku mājas.
- pāri Tā, ka (kas) atrodas, ir novietots virs kā, uz kā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
- tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu). Tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
- tālu Tā, ka ir maz kopīga, vienojoša (ar ko). Tā, ka nav garīgas saiknes, tuvības (ar ko).
- vidū Tā, ka kas atrodas, pastāv, noris aptuveni vienādā attālumā no (kā) malām, pusēm, galiem. Arī tā, ka atrodas (kā) starpā.
- vidū Tā, ka kas pastāv, noris laikposmā, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- pret Tā, kā nav (kam) vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tā, ka nepievienojas (kam), neatzīst (ko).
- parasti Tā, ka neizceļas ar ko īpašu. Arī tā, kā ir vienmēr.
- (Būt) virspusē Tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu. Tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
- Kā parasti (arī parasts) Tā, kā vienmēr ir pierasts, ierasts.
- Kā parasts (arī parasti) Tā, kā vienmēr ir pierasts, ierasts.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- pašorganizēšanās Tāda pāreja no viena (stabila) stāvokļa citā, kuru pati veic kāda sistēma, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām.
- uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas. Tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu). Pretstats: melnbalts.
- daudzmāju Tāds (augs), kam ir gan viendzimuma, gan divdzimumu ziedi.
- vienmājas Tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi.
- vienacis Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam ir viena acs.
- vienkājis Tāds (cilvēks), kam ir viena kāja.
- aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, - arī vienpusīgs.
- klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- bezpartejisks Tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml. Neitrāls. Neieinteresēts.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
- dūrains Tāds (cimds), kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Intransitīvs.
- intransitīvs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Nepārejošs.
- transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Pārejošs (3).
- pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Transitīvs.
- daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem vai aizstāt vairākus atomus, vairākas atomu grupas ķīmiskos savienojumos.
- vienvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens.
- konsensuāls Tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā).
- pēdējais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko. Pretstats: pirmais.
- sākotnējs Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
- beidzamais Tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko. Pēdējais. Pretstats: pirmais.
- vienvirziena Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā. Tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
- krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti, to elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
- viendiapazona Tāds (radiouztvērējs), kam ir viens frekvenču diapazons.
- imaginārs Tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
- vienzīmes Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vienu ticamu ciparu.
- viencipara Tāds (skaitlis), kas sastāv no viena cipara.
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā.
- četrrocīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts diviem izpildītājiem atskaņošanai ar vienām klavierēm. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji ar vienām klavierēm.
- vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt arī paplašināts ar palīglocekļiem.
- iespraust Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintakstiski neatkarīgs un niansē teikumu saturu.
- iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
- brīvgājiens Tāds mehānisma stāvoklis, kad no viena tā locekļa, kas darbojas, kustība netiek pārnesta uz citu vai citiem mehānisma locekļiem.
- tāls Tāds, ar ko nav garīgas saiknes, tuvības. Tāds, par ko ir maza interese. Arī svešs, vienaldzīgs.
- visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi. Arī dažāds.
- parasts Tāds, kad kas regulāri notiek, atkārtojas, kad ko vienmēr, regulāri dara (par laiku, laikposmu).
- bezstruktūras Tāds, kam atsevišķas daļas nav apvienotas.
- lielains Tāds, kam augšanas apstākļu ietekmē ir radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums stumbra vienā pusē (par skujkokiem).
- nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka. Tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
- analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
- rantains Tāds, kam ir apaļīgi, vienmērīgi zobiņi (par augu lapām).
- jaukts Tāds, kam ir dažāds, nevienveidīgs sastāvs.
- polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes (par valodas vienību).
- rāms Tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps (par runu). Klusināts, vienmērīgs (par skaņu).
- pusakls Tāds, kam ir ļoti vāja redze. Tāds, kam viena acs ir neredzīga.
- miniatūrs Tāds, kam ir neliels apjoms un parasti viena noskaņa (par skaņdarbu).
- nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu). Stings.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- miltots Tāds, kam ir pievienoti milti. Tāds, kas ir apkaisīts ar miltiem.
- spirtots Tāds, kam ir pievienots etilspirts (par alkoholiskiem dzērieniem).
- piparots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu.
- vircots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz virču.
- platdeguna Tāds, kam ir plats deguns, kura nāsis novietotas samērā tālu viena no otras.
- ļodzīgs Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
- posmsecīgs Tāds, kam ir raksturīga viena (norises, procesa) posma pakāpeniska, secīga nomaiņa ar otru.
- līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga šūpošanās (par gaitu). Tāds, kas pārvietojas, vienmērīgi šūpojoties.
- pretfāžu Tāds, kam ir raksturīga, parasti divu, pretēju zīmju elektrisko lielumu vienlaicīga maiņa.
- svārstīgs Tāds, kam ir raksturīgas mainīgas, nepastāvīgas, nevienmērīgas, arī nenoteiktas norises, stāvokļi (par laikposmu).
- straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
- stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi). Tāds, kas ilgi it vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
- plakans Tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums, šauri uzskati, šaura izpratne.
- paliels Tāds, kam ir samērā daudzas sastāvdaļas, vienības.
- garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: īss.
- pagarš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: paīss (1).
- pamazs Tāds, kam ir samērā maz sastāvdaļu, vienību.
- paīss Tāds, kam ir samērā mazs attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: pagarš (1).
- pašorganizējošs Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
- šaurdeguna Tāds, kam ir šaurs deguns, kura nāsis novietotas samērā tuvu viena pie otras.
- viendimensijas Tāds, kam ir tikai viena dimensija.
- viendimensionāls Tāds, kam ir tikai viena dimensija. Viendimensijas.
- viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks.
- monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Viennozīmīgs.
- monosillabisks Tāds, kam ir tikai viena zilbe. Vienzilbes.
- vienacains Tāds, kam ir viena acs.
- viendaļīgs Tāds, kam ir viena daļa.
- vienkājains Tāds, kam ir viena kāja (par cilvēkiem).
- dimensionāls Tāds, kam ir viena vai vairākas dimensijas.
- vienādsporu Tāds, kam ir vienāda lieluma sporas (par augiem).
- izotermisks Tāds, kam ir vienāda vai pastāvīga temperatūra.
- vienādlapu Tāds, kam ir vienādas lapas (par augiem).
- vienādmalu Tāds, kam ir vienādas malas (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- vienlīdzīgs Tāds, kam ir vienādas tiesības ar citiem.
- vienādleņķu Tāds, kam ir vienādi leņķi.
- vienādplecu Tāds, kam ir vienādi pleci (4).
- vienādsānu Tāds, kam ir vienādi sāni (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits. Tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
- vienādvecuma Tāds, kam ir vienāds vecums (ar kādu, ar ko).
- vienpadsmitgadīgs Tāds, kam ir vienpadsmit gadu.
- vienbērna Tāds, kam ir viens bērns.
- viengadīgs Tāds, kam ir viens gads.
- vienkuprains Tāds, kam ir viens kupris (par kamieli).
- vienpola Tāds, kam ir viens pols.
- unipolārs Tāds, kam ir viens pols. Vienpola.
- mazstāvu Tāds, kam ir viens stāvs vai divi stāvi.
- vienējāds Tāds, kam ir viens veids. Tāds, kas izpaužas vienā veidā.
- paklibs Tāds, kam kājas nav pilnīgi vienāda garuma (parasti par galdu, gultu, krēslu).
- vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda skaitliskā vērtība ar ko citu.
- nevienlīdzīgs Tāds, kam nav vienādas tiesības (ar citiem).
- alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk. Nepiepildāms. Negausīgs.
- negausīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Alkatīgs.
- koherents Tāds, kam piemīt koherence. Tāds, kas ir radies no viena un tā paša gaismas avota punkta.
- vienādsānu Tāds, kam sānu malas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- plats Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai. Pretstats: šaurs.
- šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai. Tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: plats.
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs (1), lētticīgs.
- naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
- šaursirdīgs Tāds, kam trūkst iejūtības (pret citiem). Bezjūtīgs, vienaldzīgs, neatsaucīgs.
- remdens Tāds, kam trūkst pietiekamas aktivitātes, degsmes darbībā. Arī samērā vienaldzīgs, neatsaucīgs.
- norobežots Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma. Arī vienpusīgs.
- nedrošs Tāds, kam trūkst stingrības, noteiktības, arī tāds, kas ir nevienmērīgs, nestabils (parasti par soļiem, gaitu).
- apgriezts Tāds, kam viena lieluma palielinājums saistīts ar otra pamazinājumu.
- līdzīgs Tāds, kam viena vai vairākas (retāk visas) īpašības, pazīmes ir, parasti aptuveni, tādas pašas kā (kam) citam (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
- paralēls Tāds, kam virzieni ir vienādā attālumā cits no cita.
- strofisks Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- vienādmalu Tāds, kam visas malas ir vienādas (parasti par trijstūri).
- regulārs Tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru)
- plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tai pašā plaknē.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu). Lāsmains. Tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
- tonnīgs Tāds, kara ietilpība ir viena vai vairākas tonnas.
- saturīgs Tāds, kara sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās. Noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam).
- pamīšs Tāds, kas (parasti kādā secībā) mijas viens ar otru, cits ar citu.
- vienaira Tāds, kas airējams ar vienu airi (par laivu).
- atšķirīgs Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citam (citiem).
- dažāds Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem.
- vienmuļš Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Monotons (1). Vienmuļīgs. Vienmulīgs.
- vienmuļīgs Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Monotons (1). Vienmuļš. Vienmulīgs.
- vienmulīgs Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Monotons (1). Vienmuļš. Vienmuļīgs.
- monotons Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Vienmuļš. Arī garlaicīgs.
- apnicīgs Tāds, kas ātri apnīk. Garlaicīgs, vienmuļš.
- sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas. Tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita (parasti par priekšmetiem). Tāds, kura sastāvdaļas atrodas vienādā attālumā cita no citas.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
- tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropiem [1] (1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
- viengrambas Tāds, kas atstāj vienas pēdas (par spēkratiem).
- spilgts Tāds, kas atšķiras (starp līdzīgiem) ar ko neparastu, vienreizēju (par cilvēku, tā personību). Arī izcils.
- iekšējs Tāds, kas attiecas uz kādu sistēmu, vienību (neatkarīgi no to attieksmēm ar ko citu).
- vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīts viens dalībnieks.
- vissavienības Tāds, kas attiecas uz visu Padomju Savienību.
- reducēts Tāds, kas attīstības gaitā ir samazinājies pēc apjoma (par orgāniem). Tāds, kam attīstības gaitā ir vienkāršojusies uzbūve.
- satuvināt Tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu daļām).
- vienādspēcīgs Tāds, kas darbojas ar vienādu spēku.
- iekšējs Tāds, kas darbojas, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
- vienkoka Tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.).
- vienkoča Tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.). Vienkoka.
- monokulārs Tāds, kas dod iespēju aplūkot tikai ar vienu aci (par optiskām ierīcēm).
- binokulārs Tāds, kas dod iespēju aplūkot vienlaikus ar abām acīm (par optiskām ierīcēm).
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem).
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī vientuļš (1).
- neitrāls Tāds, kas ieņem vienādu nostāju pret abām strīdīgajām pusēm. Objektīvs.
- saistīts Tāds, kas ietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām.
- tautosilabisks Tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē.
- abējāds Tāds, kas ietver abas iespējas. Kā viens, tā otrs.
- vienpadsmitgadīgs Tāds, kas ilgst vienpadsmit gadus. Tāds, kas paredzēts vienpadsmit gadiem.
- viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu, tāds, kas paredzēts vienai dienai. Arī tāds, kas pastāv, ir nozīmīgs neilgu laiku.
- viengada Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
- viengadējs Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
- viengadīgs Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
- atsevišķs Tāds, kas ir (katrs) par sevi, pa vienai vienībai.
- organizēts Tāds, kas ir apvienots, sakārtots (noteiktā veidā, secībā).
- līdzatbildīgs Tāds, kas ir atbildīgs (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
- tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
- nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldu vielu piedevas. Tāds, kam nav pievienotas saldas vielas.
- nesālīts Tāds, kas ir gatavots bez vārāmā sāls piedevas. Tāds, kam nav pievienots vārāmais sāls.
- savienots Tāds, kas ir iekļauts savienībā (3), tāds, kas veido savienību.
- mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
- salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- robains Tāds, kas ir izveidojies ar robiem, tāds, kas nav līdzens, gluds, vienlaidus.
- standarts Tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām). Tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- triviāls Tāds, kas ir ļoti vienkāršs, arī parasts, ikdienišķs. Arī neievērojams.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- monolīts Tāds, kas ir masīvs, tāds, kas ir veidots no viena liela gabala.
- stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots, tiek pārvietots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru. Arī šķērss.
- atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
- pakaru Tāds, kas ir pakārts, piestiprinot to vienā vai vairākās vietās.
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par paraugu, par vienīgo pareizo (piemēram, par tekstu, tekstu kopumu).
- nedalīts Tāds, kas ir pilnīgi koncentrēts, vērsts uz vienu objektu.
- adekvāts Tāds, kas ir pilnīgi vienāds ar otru. Pilnīgi atbilstošs.
- pusotrguļams Tāds, kas ir platāks nekā vienguļams, bet šaurāks nekā divguļams (piemēram, par gultu, dīvānu).
- viensētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs viensētai vai viensētniekam. Tāds, kurā izpaužas kas viensētai vai viensētniekam raksturīgs.
- republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, ir tās kompetencē
- šaurs Tāds, kas ir saistīts tikai ar viena darbības, arī īstenības jomu vai nedaudzām darbības, arī īstenības jomām.
- organizēts Tāds, kas ir saliedēts, apvienots noteiktā kopumā, sistēmā. Tāds, kura izturēšanās, rīcība ir pakļauta noteiktai sistēmai.
- paskops Tāds, kas ir samērā vienveidīgs, kam ir samērā maz īpatnību. Tāds, kam ir samērā maz.
- neatdarināms Tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt.
- vienīgais Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
- šķībs Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies. Tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
- līdzvainīgs Tāds, kas ir vainīgs kopā, vienlaikus (ar kādu).
- viengabala Tāds, kas ir veidots no viena gabala.
- krāsains Tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās. Tāds, kas nav balts, pelēks vai melns.
- vienprātīgs Tāds, kas ir vienādos ieskatos, uzskatos (ar kādu, kādiem).
- neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā). Tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
- solidārs Tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- obligāts Tāds, kas ir vienmēr klāt, vienmēr piemīt.
- pastāvīgs Tāds, kas ir vienmēr, nepārtraukti (par parādībām dabā).
- pelēcīgs Tāds, kas ir vienmuļš, neizteiksmīgs, ikdienišķs. Tāds, kas neizraisa interesi.
- viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām. Tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
- vasarzaļš Tāds, kas ir zaļš tikai vienu veģetācijas periodu (par augu lapām).
- slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
- šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- neldzīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
- izliekt Tāds, kas izveidojies ar vienu vai vairākiem lokveida izvirzījumiem (parasti uz augšu, uz āru)
- kopējs Tāds, kas ko apvieno vienā un tai pašā laikā un vietā (par darbību, norisi).
- kopējs Tāds, kas ko apvieno, saista vienā un tai pašā vietā (piemēram, par celtni, telpu, priekšmetu).
- vientuļš Tāds, kas ko veic vienatnē, bez citiem.
- abpusējs Tāds, kas kopējs kā vienai, tā otrai pusei. Savstarpējs. Tāds, kas atrodas abās pusēs.
- drebulīgs Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
- nedziestošs Tāds, kas laika gaitā neizzūd. Tāds, kas vienmēr saglabājas.
- šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
- monotons Tāds, kas mainās tikai vienā virzienā.
- nekustīgs Tāds, kas maz darbojas, pārvietojas (par cilvēku). Tāds, kas izturas pret visu vienaldzīgi, pasīvi.
- trāpīgs Tāds, kas mēdz bieži, vienmēr precīzi trāpīt (1).
- nepievienojies Tāds, kas miera laikā nav pievienojies nevienam no militārajiem blokiem (par valsti).
- nedalāms Tāds, kas nav dalāms atsevišķās daļās, vienībās.
- vesels Tāds, kas nav dalīts atsevišķās daļās, gabalos. Arī tāds, kura uzbūvē nav dalījuma atsevišķās vienībās.
- nesavienojams Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu). Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- vienpatīgs Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- vienpatnīgs Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatīgs.
- ceļojošs Tāds, kas nav stacionārs, kas neatrodas, nedarbojas vienā noteiktā vietā.
- nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
- saraustīts Tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs. Tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
- bezļaužu Tāds, kas neattiecas uz noteiktām personām, štata vienībām.
- bezpersonu Tāds, kas neattiecas uz noteiktām personām, štata vienībām. Bezļaužu.
- neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās. Tāds, kas izturas vienaldzīgi, pasīvi. Tāds, kas atturas ņemt līdzdalību (kur).
- nesaistīts Tāds, kas neietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām. Brīvs.
- brīvs Tāds, kas neietilpst ķīmiskā savienojumā ar citām vielām. Nesaistīts.
- neuzmanīgs Tāds, kas neizrāda, nepievērš (kam) pietiekamu uzmanību. Arī vienaldzīgs.
- vienaldzīgs Tāds, kas neizraisa interesi, tāds, pret kuru ir vienaldzība.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas). Tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
- lāsmains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsumains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
- saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
- vienlaicīgs Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
- sinhrons Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu).
- sinhronisks Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu). Sinhrons (1).
- pakāpenisks Tāds, kas noris, mainās, tiek veikts vienmērīgi noteiktā secībā, bez krasām pārejām, pārmaiņām, bez krasa pavērsiena.
- neatslābstošs Tāds, kas noris, pastāv visu laiku ar vienādu spēku, vienādu intensitāti, tāds, kas nepierimst.
- vientuļš Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību). Tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
- rāvienveida Tāds, kas notiek rāviena [1] (1) veidā. Tāds, kas atgādina rāvienu.
- simultāns Tāds, kas notiek vienlaicīgi.
- vienguļams Tāds, kas paredzēts vienam gulētājam (par gultu, dīvānu u. tml.).
- monofāgs Tāds, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem).
- vienēdājs Tāds, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem). Monofāgs.
- paralēls Tāds, kas pastāv, noris, darbojas saistībā, vienlaikus (ar ko).
- viegls Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, tāds, kas nav grūti uztverams.
- nosacīts Tāds, kas pēc kādas vienošanās ir pieņemts par pamatu salīdzinošiem aprēķiniem.
- individuāls Tāds, kas pieder vienam. Tāds, ko lieto viens.
- jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar «jūs».
- jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar «jūs».
- vienbalsīgs Tāds, kas pieņemts visu dalībnieku vienprātīgā balsojumā.
- suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes, parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
- brāzmains Tāds, kas plūst strauji, nevienmērīgi (piemēram, par upi, straumi).
- pretīgs Tāds, kas pretojas (kam), kas nav vienis pratis (ar ko).
- monokarps Tāds, kas ražo augļus tikai vienu reizi mūžā un pēc tam iznīkst (par augiem).
- kontakts Tāds, kas rodas, noris saskarē, savienojumā (ar ko) - par procesu, darbību.
- acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi. Īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
- vienbalsīgs Tāds, kas rodas, skanot vienai balsij, arī divām vai vairākām balsīm vienlaicīgi.
- daudzbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot daudzām balsīm.
- tūkstošbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm.
- vairākbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot vairākām balsīm. Arī daudzbalsīgs (1).
- plurāls Tāds, kas sastāv no daudzām vienībām.
- daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no daudziem miljoniem vienību.
- daudztūkstošu Tāds, kas sastāv no daudziem tūkstošiem vienību.
- pakāpe Tāds, kas sastāv no divām vai vairākām pamatos vienādām, bet funkcionāli atšķirīgam daļām.
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām). Pretstats: vienkāršs.
- milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām, parasti viendabīgām, daļām, elementiem.
- mazs Tāds, kas sastāv no nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- liels Tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- prāvs Tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- viencēliens Tāds, kas sastāv no viena cēliena (par lugu, izrādi u. tml.).
- vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena elementa, daļas.
- viensējuma Tāds, kas sastāv no viena sējuma.
- vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena vārda (par gramatiskām formām).
- vienvārda Tāds, kas sastāv no viena vārda.
- vienvārdīgs Tāds, kas sastāv no viena vārda. Vienvārda.
- vienkārtains Tāds, kas sastāv no vienas kārtas.
- viensērijas Tāds, kas sastāv no vienas sērijas.
- vienšūnas Tāds, kas sastāv no vienas šūnas.
- vienzilbīgs Tāds, kas sastāv no vienas zilbes.
- ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu). Tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
- vienprocentīgs Tāds, kas satur vienu procentu (kādas vielas).
- caurviju Tāds, kas savijas, sasaistās ar ko citu. Tāds (motīvs, tēma u. tml.), kas vieno mākslas darba elementus.
- enharmonisks Tāds, kas skan vienādi, bet kam ir dažādi nošu nosaukumi.
- remontants Tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem).
- ciešs Tāds, kas stipri savieno, saista (piemēram, priekšmetus, parādības).
- veltenisks Tāds, kas šķērsgriezumā ir apaļš, bet nav viscaur vienādā diametrā, resnumā.
- vēlreizējs Tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt. Tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
- viengājiena Tāds, kas veic darbu vienā gājienā.
- vienkārtējs Tāds, kas veicis ko vienu reizi. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
- sadrumstalots Tāds, kas veido atsevišķu, samērā izolētu vienību (kādā kopumā).
- vienprocentīgs Tāds, kas veido vienu procentu (no kā). Tāds, kas dod vienu procentu ienākuma.
- vienslāņa Tāds, kas veido vienu slāni. Tāds, kas sastāv no viena slāņa.
- jaukts Tāds, kas veidojies, apvienojoties dažādām sastāvdaļām. Tāds, kam ir dažādas sastāvdaļas.
- krusts Tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- vienlaiduma Tāds, kas veidots no vienlaidu materiāla, arī vienlaidu griezumā.
- vienvalodas Tāds, kas veidots vienā valodā.
- vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma (piemēram, par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
- akls Tāds, kas vienā virzienā noslēgts, izbeidzas bez izejas, atveres.
- elektromagnētisks Tāds, kas vienlaikus saistīts ar elektrību un magnētismu.
- koprepublikānisks Tāds, kas vienlīdz attiecas uz vairākām vai daudzām republikām.
- gaudulīgs Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
- netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies (par dzīvniekiem).
- priekšpēdējais Tāds, kas vienveidīgu, secīgu (laikposmu, parādību, norišu) virknē pastāv, noris pirms pēdējā (laikposma, parādības, norises).
- vienrokas Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku. Vienroču.
- vienroču Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku. Vienrokas.
- vienrocīgs Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku. Vienrokas. Vienroču.
- vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs. Tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
- lāsmains Tāds, kas, atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži spīd.
- sēdošs Tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem). Saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs.
- produktīvs Tāds, ko (attiecīgajā valodas attīstības posmā) izmanto vārdu, arī to savienojumu veidošanai.
- individuāls Tāds, ko atsevišķi veic viens vai daži.
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
- vienreizējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi, vienā reizē. Tāds, kas attiecināts uz vienu reizi, arī tāds, kas noderīgs vienai reizei.
- vienkārtējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi. Arī vienreizējs (i).
- relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu. Pretstats: absolūts.
- saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (par vārdu).
- prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
- pieverba Tāds, ko lieto savienojumā ar verbu.
- netulkojams Tāds, ko nav iespējams ar tieši atbilstošiem vārdiem pārtulkot kādā citā valodā (parasti par vārdu savienojumu).
- neskarts Tāds, ko neviens nav izmantojis, lietojis, patērējis. Tāds, ar ko neviens nav rīkojies.
- vienaldzīgs Tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko). Arī apātisks.
- vienpersonisks Tāds, ko realizē viena persona, arī viena noteikta grupa, organizācija.
- summārs Tāds, ko rezultātā rada divas vai vairākas parādības, darbības u. tml. vai vienas parādības, darbības u. tml. vairākas sastāvdaļas.
- redzams Tāds, ko var pieņemt par iespējamu (pēc kādām pazīmēm). Droši vien.
- rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu). Pretstats: biezs.
- pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: parets.
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: rets.
- neorganisks Tāds, ko veido ķīmiskie elementi un to savienojumi, tāds, kas ir saistīts ar ķīmiskajiem elementiem un to savienojumiem (izņemot lielāko daļu oglekļa savienojumu).
- vienpusējs Tāds, ko veido viena (lietojama, izmantojama) puse. Tāds, kas atrodas, notiek vienā pusē.
- vienkārtīgs Tāds, ko veido viena kārta.
- vīrišķs Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe. Vīrisks.
- vīrisks Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe. Vīrišķs (4).
- vienatoma Tāds, ko veido viens atoms (par molekulu).
- sīks Tāds, ko veido, parasti viendabīgu, neilgu elementu virkne (par norisi, darbību).
- zigomorfs Tāds, ko viena simetrijas ass dala divās simetriskās daļās (par ziedu).
- kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
- divbalsīgs Tāds, ko vienlaicīgi veido, rada divas balsis.
- trīsbalsīgs Tāds, ko vienlaicīgi veido, rada trīs balsis.
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
- parasts Tāds, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
- mistrains Tāds, kur dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi ir apvienoti vienā un tai pašā audzē.
- viengultas Tāds, kur ir viena guļasvieta (par telpu).
- vienpalātas Tāds, kur ir viena palāta (1).
- viensliedes Tāds, kur ir viena sliede.
- vienvalodīgs Tāds, kur ir viena valoda.
- vienvalodas Tāds, kur ir viena valoda. Vienvalodīgs.
- sinhronisks Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- sinhrons Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā. Tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
- mistrains Tāds, kurā (parasti juceklīgi) ir samaisīts, sajaukts, apvienots kas atšķirīgs.
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības. Tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- saistīgs Tāds, kura atsevišķās daļas labi savienojas (par augsni, iežiem u. tml.).
- katalektisks Tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu).
- vientonnīgs Tāds, kura celtspēja ir viena tonna.
- kompakts Tāds, kurā cilvēki ir vienoti (piemēram, uzskatos, centienos), organizatoriski saliedēti (par cilvēku grupu).
- savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai). Arī saliekams (3).
- stings Tāds, kura elementi, detaļas u. tml. ir savienoti tā, ka nav iespējama savstarpēja pārvietošanas.
- padsmitgadīgs Tāds, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit (par cilvēku).
- vienzirga Tāds, kurā iejūgts viens zirgs. Tāds, kas paredzēts vienam zirgam.
- divkāršs Tāds, kurā ietvertas divas vienveidīgas vai līdzīgas parādības, norises.
- vairākkāršs Tāds, kurā ietvertas vairākas vienveidīgas vai līdzīgas parādības, norises.
- šaurs Tāds, kurā ir iekļauti, apvienoti samērā nedaudzi cilvēki (par, parasti sociāla, grupu).
- tīrs Tāds, kurā ir tikai viena un tā paša veida sastāvdaļas, elementi (par kā kopumu).
- vienistabas Tāds, kurā ir viena istaba.
- vienpartijas Tāds, kurā ir viena partija.
- vientelpas Tāds, kurā ir viena telpa.
- vienvietīgs Tāds, kurā ir viena vieta.
- vienādspiediena Tāds, kurā ir vienāds spiediens.
- viendzīvokļa Tāds, kurā ir viens dzīvoklis.
- vienkrāsas Tāds, kurā izmantota viena krāsa.
- nevienlīdzīgs Tāds, kurā izpaužas vienādu tiesību trūkums.
- vienaldzīgs Tāds, kurā izpaužas vienaldzība, neieinteresētība (pret ko).
- slīpjumta Tāds, kura jumtam ir viena vai vairākas slīpēs.
- skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
- galenisks Tāds, kurā kas novietots ar galiem kopā (parasti par savienojumu).
- paralēls Tāds, kura kustībai ir viens un tas pats virziens (piemēram, par intervāliem, balsīm).
- silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi tieši vai ar citu atomu starpniecību ir saistīti ar oglekli (par organiskajiem savienojumiem).
- piesātināts Tāds, kura molekulās starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites.
- mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Arī vienpusīgs.
- nevienlīdzīgs Tāds, kurā nav vienāds, līdzvērtīgs spēku samērs (parasti par cīņu).
- neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām, to rezultātiem).
- neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (par celtni, telpu).
- radioreleju Tāds, kurā noteiktā sistēmā ir apvienotas raidošās un uztverošās radiostacijas
- sintētisks Tāds, kurā noteiktā sistēmā, vienotā veselumā ir saistīti neviendabīgi elementi.
- svinorganisks Tāds, kurā ogleklis ir ķīmiski saistīts ar svina (par metālorganiskiem savienojumiem).
- netaisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu).
- netaisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Netaisnīgs (2).
- taisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem).
- taisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem). Taisnīgs (2).
- grupveida Tāds, kurā piedalās divas vai vairākas personas. Tāds, kurā apvienotas divas vai vairākas vienības.
- reglāns Tāds, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
- vientakts Tāds, kura pilns darba cikls norisinās vienā gājienā. Takts.
- saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
- šņākulīgs Tāds, kurā rodas samērā vienmērīgs, šņācošs troksnis (par norisi, darbību).
- neitrāls Tāds, kurā saskaņā ar starptautisku vienošanos nav tiesības izvietot karaspēku un izvērst karadarbību.
- monometālisks Tāds, kura sastāvā ir viens metāls.
- ciešs Tāds, kura sastāvdaļas ir savienotas vai arī atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetu, parādību).
- naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Naivs (2).
- vesels Tāds, kura skaitliskā vērtība pilnīgi atbilst attiecīgās mērvienības, vērtības mēra u. tml. skaitliskajai vērtībai.
- vienādgraudains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgi vienādi graudi.
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- vientonnīgs Tāds, kurā var iepildīt vienu tonnu.
- tīrasinīgs Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- tīrasiņu Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- divgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu (par augiem).
- viengadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru (par augiem).
- šahveida Tāds, kura veidojums ir līdzīgs vienas krāsas lauciņu izvietojumam šaha galdiņa.
- saskanīgs Tāds, kurā vēlamā veidā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
- vienkapeika Tāds, kura vērtība ir viena kapeika (par monētu).
- viensantīms Tāds, kura vērtība ir viens santīms (par monētu).
- pamīšs Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
- pusotristabu Tāds, kurā viena istaba ir ļoti maza (par divistabu dzīvokli, māju).
- pamīšs Tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem).
- lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
- nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
- viencirkņa Tāds, kuram ir viens cirknis (par auga sēklotni).
- veselīgs Tāds, kuram vienmēr vai parasti ir laba veselība, tāds, kura organisms nepakļaujas slimībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa, detaļas asi. Tāds, kura kādi elementi, detaļas atrodas šāda kustībā.
- pamests Tāds, par kuru neviens neinteresējas, nerūpējas.
- vienvietīgs Tāds, pie kura ir viena vieta.
- varietāte Tādu algebrisku sistēmu klase, kuras aprakstāmas ar vienām un tām pašām identitātēm.
- analoģija Tādu orgānu līdzība, kuriem ir vienādas funkcijas, bet atšķirīga uzbūve un izcelšanās.
- parabola Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumi no dotā punkta un dotās taisnes ir vienādi.
- riša Taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā).
- Gaisa līnijā Taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- Gaisa līnijā Taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- lineāls Taisna, šaura plāksne (parasti ar iezīmētu garuma mērvienību skalu) taisnu līniju novilkšanai, kā arī garuma mērīšanai. Vairākstūru (parasti trīsstūra) veidojums no šādām plāksnēm.
- bisektrise Taisne, kas iet caur leņķa virsotni un dala leņķi divās vienādās daļās.
- pieskare Taisne, kas krusto līkni divos punktos, kuri neaprobežoti tuvojas viens otram.
- Koordinātu ass Taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
- Koordinātu ass Taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
- diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
- diametrs Taisnes nogrieznis, kas savieno divus riņķa līnijas (vai lodes virsmas) punktus un iet caur tās centru.
- horda Taisnes nogrieznis, kas savieno divus riņķa līnijas punktus.
- rādiuss Taisnes nogrieznis, kas savieno riņķa līnijas vai lodes centru ar kādu riņķa līnijas punktu vai lodes virsmas punktu.
- kvadrāts Taisnstūris, kam visu malu garums ir vienāds.
- Vidējais paātrinājums Taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- Vidējais paātrinājums Taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- slūpe Takelējums, kam raksturīgs viens masts ar slīpajām burām.
- rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība.
- eskadra Taktiskā pamatvienība dažās ārzemju kara flotēs.
- kohorta Taktiska vienība senās Romas karaspēkā.
- trīssoļlēkšana Tāllēkšanā - triju citu citam sekojošu lēcienu veikšana pēc vieno, ieskrējiena.
- satamborēt Tamborējot savienot.
- piedeva Tas (parasti kas mazāk nozīmīgs), kas pastāv līdztekus (kam galvenajam), vienlaikus (ar ko nozīmīgāku).
- piedeva Tas (parasti viela), ko pievieno (kam) kādu īpašību radīšanai, arī uzlabošanai.
- mērs Tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko). Arī mērvienība.
- monolīts Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens. Tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
- ūnikums Tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
- kukaiņēdājs Tas (tāds), kas barībai izmanto kukaiņu organisma slāpekļa savienojumus, kukaiņus ķerot ar pārveidotām lapām (par augiem).
- ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
- tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
- tuvbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem (parasti) vienas jūras robežās (par kuģiem).
- monopolists Tas, kam vienīgajam ir īpašas tiesības (uz ko).
- sastāvdaļa Tas, kas (parasti vienlaikus ar ko citu vai citiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- vientulis Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo. Arī vientuļnieks.
- vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem. Arī vientulis.
- standarts Tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- piejaukums Tas, kas ir pievienots, piejaukts (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
- kompozīts Tas, kas ir salikts, savienots.
- vienīgais Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
- par Tas, kas ir vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam var pievienoties, ko var atzīt.
- vienaudzis Tas, kas ir vienādā vecumā (ar kādu).
- vienaudzis Tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē).
- vieninieks Tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem (par cilvēkiem un dzīvniekiem).
- viengadnieks Tas, kas ir vienu gadu vecs (par cilvēku vai dzīvnieku).
- pret Tas, kas nav vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam nevar pievienoties, ko nevar atzīt.
- cepiens Tas, kas vienā reizē izcepts vai cepams (parasti maize).
- kopsaucējs Tas, kas vieno, tas, kas ir galvenais.
- piedeva Tas, ko pievieno (kam) papildus.
- saturs Tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
- zīdtauriņš Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
- kabardieši Tauta, vieni no Kabardas-Balkārijas APSR pamatiedzīvotājiem.
- slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Padomju Savienības Āzijas daļā (piemēram, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovaki, bulgāri).
- burbuļot Tecēt, plūst ar vienmērīgu, guldzošu troksni.
- pielaist Tecinot (ko), pievienot (to pie kā, kam klāt).
- zirgspēja Tehnikā - jaudas mērvienība 735,499 vati vai 745,700 vati (angļu mērvienību sistēmā).
- sovhoztehnikums Tehnikums, kur sagatavo lauksaimniecības speciālistus un kas ar padomju saimniecību veido vienotu saimniecisku kompleksu.
- defise Tehniska rakstu zīme (-). Savienojuma zīme.
- Telegrāfa centrāle Tehnisku iekārtu komplekss telegrāfa tīkla kanālu savienošanai.
- piemetināt Tehnoloģiskā procesā, parasti karsējot, pievienot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- metināt Tehnoloģiskā procesā, piemēram, karsējot, savstarpēji savienot (ko).
- pavaddarbība Teikumā minēta darbība, kas notiek vienlaicīgi ar teikumā minēto galveno darbību.
- pavadapstāklis Teikuma palīgloceklis - apstāklis, kas norāda uz darbību, kura norisinās vienlaikus ar galveno teikumā nosaukto darbību.
- Salikts teikums Teikums, kurā ir divas vai vairākas sastāvdaļas (komponenti), kas pēc uzbūves ir līdzīgas vienkāršiem teikumiem.
- Vienkāršs teikums Teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
- Vienkāršs teikums Teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
- pietecēt Tekot, plūstot pievienoties (pie kā, kam klāt) - parasti par šķidrumu.
- parcelāts Teksta daļa (vārdu savienojums, vārds), kas radusies parcelācijas rezultātā.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā. Vienā līnijā uzrakstītas vai iespiestas zīmes (piemēram, burti, cipari).
- rindkopa Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa.
- refraktors Teleskops ar lēcveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismas stariem lūstot vienā lēcā vai vairākās lēcās.
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar VI. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- telplaiks Telpa un laiks kā vienots veselums. Arī laiktelpa.
- Šķērsas taisnes Telpas taisnes, kas neatrodas vienā plaknē.
- Šķērsas taisnes Telpas taisnes, kas neatrodas vienā plaknē.
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
- telurīds Telūra savienojums ar kādu metālu.
- sadaļa Tematiski apvienota (parasti likuma) teksta daļa, kurā iekļautas vairākas nodaļas.
- rubrika Tematiski apvienota daļa (periodiskā izdevumā).
- nodaļa Tematiski apvienota daļa (tekstā, grāmatā, periodiskā izdevumā).
- albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
- diafilma Tematiski saistītu fotogrāfisku attēlu virkne uz pozitīvas kinolentes (viens no diapozitīvu veidiem).
- lektorijs Tematiski vienotu publisku lekciju cikls.
- grāds Temperatūras intervāla mērvienība (noteiktā temperatūras skalā).
- unitārisms Tendence veidot vienotu valsti no valstu, zemju u. tml. apvienības, nostiprinot centrālo varu.
- launteniss Teniss, ko spēlē zāles laukumā (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- Efemerīdu laiks Teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.
- Efemerīdu laiks Teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- balustrāde Terases vai balkona iežogojums - ar plāksni, šķērskoku u. tml. savienotu stabiņu rinda.
- reihskomisariāts Teritoriāla liela pārvaldes vienība (fašistiskās Vācijas okupētajās zemēs).
- mežniecība Teritoriāla vienība mežsaimniecību sastāvā (līdz 1957. gadam).
- novads Teritorija ar vienādām etnogrāfiskām īpatnībām. Kādas teritorijas centrs kopā ar tā apkārtni.
- Neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- Neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- patiess Terminoloģiskos vaidu savienojumos norāda, ka minētais pilnīgi atbilst īstenībai, kā būtībai.
- kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas).
- termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju. Siltumelektrocentrāle.
- reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
- nogurt Tiekot ilgstoši vienveidīgi izmantotam, kļūt neauglīgam (par augsni).
- sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu (par divām vai vairākām vielām).
- salieties Tiekot lietam, arī plūstot, savienoties.
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
- Plurālais votums Tiesības vienam vēlētājam nodot divas vai vairākas balsis, piemēram, piedaloties vēlēšanās vairākās vietās.
- noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku). Arī īre (1).
- īre Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku).
- Ar seju pret seju Tieši viens otram pretī.
- adata Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā - spraudziņa pavediena ievēršanai.
- pušķis Tievu, vienā galā sastiprinātu elementu kopums (piemēram, darbarīkiem).
- tikvien Tik vien; tikai.
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai). Monosēmija.
- monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai). Viennozīmība.
- tīrsēja Tikai vienas sugas, šķirnes augu sēklu sēja.
- vienvienīgs Tikai viens. Pavisam viens.
- vienvienīgi Tikai, vienīgi.
- iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (sīkākās mērvienībās)
- nostāties Tikt lietotam, atrasties (kādā teksta vietā) - par valodas vienībām.
- pievīties Tikt pievienotam.
- lēkāt Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem). Būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
- pinte Tilpuma mērvienība - 0,57 kubikdecimentri (angļu mērvienību sistēmā) vai 0,47 kubikdecimetri šķidrumam, 0,55 kubikdecimetri beramām vielām (Amerikas Savienoto Valstu mērvienību sistēmā).
- sieciņš Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,13 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sieks Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,26 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- unce Tilpuma mērvienība - aptuveni 29,57 kubikcentimetri (angļu mērvienību sistēmā).
- bušelis Tilpuma mērvienība - aptuveni 36,37 litri (angļu mērvienību sistēmā).
- galons Tilpuma mērvienība - aptuveni 4,55 litri (angļu mērvienību sistēmā), 3,79 litri vai 4,41 litrs (amerikāņu mērvienību sistēmā).
- muca Tilpuma mērvienība - aptuveni 491,96 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- ciešmetrs Tilpuma mērvienība - viens kubikmetrs blīvas koksnes masas.
- litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs.
- čarka Tilpuma mērvienība (šķidruma mērīšanai) - aptuveni 0,12 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā). Attiecīgais šķidruma daudzums.
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
- kubikvienība Tilpuma mērvienība, kuras pamatā ir kubs ar noteikta guruma šķautni.
- tilpummasa Tilpuma vienības masa (piemēram, vielai). Blīvums (2).
- Īpatnējais tilpums Tilpums, kuru aizņem vielas viena masas vienība.
- Tilpuma mērvienības, īpatnējais tilpums Tilpums, kuru aizņem vielas viena masas vienība.
- laidums Tilta daļa no viena balsta līdz otram. Attālums no viena tilta balsta līdz otram.
- virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- punkts Tipogiāfiska mērvienība 0, 376 milimetri.
- Tipogrāfiskais punkts Tipogrāfiska mērvienība - 0,376 milimetri.
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai. Arī zāles.
- birze Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā (sējmašīna - vienā braucienā).
- tītenis Tīteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
- tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
- par To, ka ir (kam) vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tā, ka pievienojas (kam), atzīst (ko).
- Daivaina lapa Topa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu (piemēram, rasaskrēsliņa lapa).
- tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode, pēc kuras punktu stāvokli plānā un augstumu nosaka ar vienu vizūru.
- formula Tradicionāls teksts, vārdu savienojums (piemēram, maģiskām darbībām).
- Vārdu formula Tradicionāls, nemainīgs vārdu savienojums, teksts (parasti reliģijā, maģijā).
- sakramentāls Tradicionāls, plaši pazīstams (parasti par vārdu savienojumu, izteikumu).
- traktorceltnis Traktoram pievienots celtnis.
- traktoriekrāvējs Traktoram pievienots iekrāvējs.
- traktorkrāvējs Traktoram pievienots krāvējs.
- transportapvienība Transporta apvienība.
- tonnkilometrs Transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 kilometra attālumā.
- konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
- ķerra Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
- riča Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem rokturiem. Arī ķerra
- brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
- brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
- trenkāties Trenkāt vienam otru, citam citu.
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību.
- priekšbura Trijstūra bura vai viena no vairākām trijstūra burām, ko uzvelk lokmasta priekšā.
- trīsvienība Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) vienotība.
- triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
- trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimusi vienai mātei.
- kubs Trīs vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe.
- ferīts Trīsvērtīgās dzelzs oksīda savienojums ar citu metālu oksīdiem.
- plīkšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
- pliukšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
- blīkšķis Troksnis, ko rada šāviens, sprādziens.
- mimoza Tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm.
- pipars Tropu lakstaugs vai krūms ar sīkiem bezapziedņa ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla.
- klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
- rokrokā Turot vienam otra roku.
- laidiens Turpināma izdevuma atsevišķa iespiedvienība (burtnīca, krājums).
- arabeska Tuvo Austrumu tautu ornamentācijas veids, kam raksturīgs līniju, ģeometrisku formu, stilizētu augu elementu savdabīgs apvienojums. Šāds ornaments.
- dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
- satuvoties Tuvojoties savirzīties, novietoties tuvu kopā vienam pie otra, citam pie cita.
- Vaigu pie vaiga Tuvu viens otram.
- tandēmtvaikmašīna Tvaikmašīna, kam darba cilindri ir novietoti uz vienas ass, vienā līnijā.
- līnijkuģis Tvaikoņu flotē - viens no lielākajiem karakuģiem.
- Piesātināts tvaiks Tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
- Absolūtais mitrums Tvaiku daudzums gramos, kuru satur viens kubikmetrs gaisa.
- Ūdens caurplūdums Ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā.
- Ūdens caurtece Ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
- Ūdens režīms Ūdens līmeņa, caurplūduma, temperatūras u. tml. raksturojumu maiņas noteiktā laika vienībā.
- hidrants Ūdens ņemšanas ierīce, kas pievienojama ūdensvada caurulei.
- plosts Ūdens transportlīdzeklis, ko veido, sasaistot, parasti vienā kārtā, kādus kokmateriālus.
- Dehidratācijas ūdens Ūdens, ko atdala no kāda savienojuma.
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē. Neliels divu ezeru savienojums. Atzars no upes uz ezeru.
- hidrīds Ūdeņraža un metāla savienojums.
- huculi Ukraiņu etnogrāfiskā grupa Padomju Savienības Austrumkarpatos.
- guculi Ukraiņu etnogrāfiskā grupa Padomju Savienības Austrumkarpatos. Huculi.
- virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
- lielgabalurbis Urbis ar vienu griezējšķautni dziļiem urbumiem (parasti metālā).
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls. Attiecīgais grafikas tehnikas veids.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- Kolektīvais līgums Uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un uzņēmējiem par darba noteikumiem un darba algu (kapitālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un uzņēmējiem par darba noteikumiem un darba algu (kapitālistiskajās valstīs).
- Uz paritātes pamata Uz pušu vienlīdzības pamata.
- tandēms Uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu vienveidīgu mašīnu, ierīču u. tml. vai to daļu secīgs sakārtojums agregātā.
- Hidroelektrostaciju kaskāde Uz vienas un tās pašas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju kopums.
- kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piemēram, virzīties, virzīt).
- arhitektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā). Sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
- tektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā). Sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
- arhitektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
- tektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienotība, saskaņa (celtnē).
- trisekcija Uzdevums, kurā dotais leņķis jāsadala trijās vienādās daļās.
- pretuzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos. Kontruzgrieznis.
- kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
- savienotājuzmava Uzmava (kā) savienošanai.
- uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
- Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
- Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
- komanditsabiedrība Uzņēmums (kapitālistiskajās valstīs), kurā dalībnieku viena daļa ar visu savu īpašumu uzņemas visu ar uzņēmumu saistīto risku, bet otra daļa atbild tikai ar uzņēmumā ieguldīto kapitālu.
- trests Uzņēmumu apvienība, kurā tie ir pakļauti vienotai pārvaldei.
- rinda Uzrakstīti vai iespiesti vārdi, to savienojumi.
- šķirt Uzskatīt (kādu parādību, faktu u. tml.) par atšķirīgu (no kā), nesavienojamu (ar ko).
- Likt vienlīdzības zīmi (starp ko) Uzskatīt par vienlīdzīgiem.
- Likt vienlīdzības zīmi (starp ko) Uzskatīt par vienlīdzīgiem.
- Likt vienlīdzības zīmi (starp ko) Uzskatīt par vienlīdzīgiem.
- aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
- solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
- sasmēķēt Uzsmēķēt kopā (vienam ar otru, citam ar citu).
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- monofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augus vai dzīvniekus.
- saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (piemēram, bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
- ostrublis Vācijas okupācijas varas 1916. gadā izdota naudas vienība okupētajām Krievijas teritorijām. Attiecīgā naudas zīme.
- ostmarka Vācijas okupācijas varas 1918. gadā izdota naudas vienība okupētajām Krievijas teritorijām. Attiecīgā naudas zīme.
- Zobenbrāļu ordenis Vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā (no 1202. līdz 1237. gadam), kuras mērķis bija Baltiasj iekarošana.
- feniņš Vācu naudas vienība. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- nodaļa Vada apakšvienība. Atsevišķa organizēta cīnītāju (neliela) grupa.
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
- komandēt Vadīt (piemēram, cilvēku grupu, ražošanas vienību, kādu darbību).
- komandēt Vadīt (piemēram, karaspēka vienību, daļu, apakšvienību, militāru objektu).
- karogs Vadošā ideja, kas vieno cilvēkus kopīga darbībā, vienotā rīcībā.
- partija Vadošo politiskā marksistiski ļeņiniskā organizācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā - padomju tautas avangards, kas uz brīvprātības pamatiem apvieno Padomju Sociālistisko Republiku Savienības strādnieku šķiras, kolhozu zemniecības un inteliģences labāko, visapzinīgāko daļu.
- neitrāle Vads, kas ir savienots ar nullpunktu.
- izgrozīt Vairāk kārt panākt, ka pagriežas uz vienu un otru pusi (piemēram, transportlīdzeklis).
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- grupējums Vairāki cilvēki, ko apvieno kopīgi mērķi, centieni.
- grupa Vairāki cilvēki, kurus apvieno kas kopīgs (piemēram, darbs, intereses, mērķi).
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
- grozīt Vairākkārt griezt no vienas puses uz otru. Griežot (ko) apkārt, vairāk kārt mainīt (tā) stāvokli.
- grūstīties Vairākkārt grūstīt kādu, vienam otru vai citam citu.
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
- svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru). Mētāties (2).
- knaibīties Vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu).
- kosties Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- šūpoties Vairākkārt kustēties lokveidīgi uz vienu un otru pusi, parasti, nemainot atrašanās vietu (par priekšmetiem ar lokveida pamatni).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- paklapēt Vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru).
- mētāties Vairākkārt mest (viens otram, cits citam).
- izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu un otru pusi (piemēram, ar transportlīdzekli).
- maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
- klejot Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
- lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu). Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
- rūcināt Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
- raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām. Vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
- Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par (ko) jau (sen) zināmu.
- Kult izkultus salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām.
- Kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
- Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
- Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
- ūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū"skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sauktu kādu.
- zvetēties Vairākkārt spēcīgi sist (vienam otru).
- sperties Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
- spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
- kūļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem). Vēcināt.
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
- lēkāt Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
- mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
- svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
- stumdīt Vairākkārt stumt (vienā un tai pašā virzienā vai dažādos virzienos).
- ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
- svaidīties Vairākkārt sviest viens otram, cits citam. Mētāties (1).
- dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
- staipīt Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
- valstīt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
- vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi. Valstīt.
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- Purināt matus Vairākkārt, bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
- dublis Vairākkārtīgs (viena, un tā paša kinofilmas kadra) uzņēmums.
- apbraukāt Vairākos braucienos vai viena brauciena vairākos paņēmienos ierasties (vairākās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus). Braukājot aptvert (visu teritoriju, visas vietas).
- kinoalmanahs Vairāku (parasti pēc temata, žanra tuvu) īsmetrāžas filmu apvienojums pilnmetrāžas filmā.
- žuburs Vairāku ceļu, upes gultņu, alu u. tml. kopums, kas parasti sākas vienā un tai pašā vietā.
- bloks Vairāku detaļu vai elementu apvienojums vienā sistēmā.
- dievs Vairāku dievu kultā - viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā).
- poliekrāns Vairāku ekrānu sistēma vai viens ekrāns savstarpēji saistītu filmas fragmentu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- polimorfisms Vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā.
- flote Vairāku kara kuģu vienību (piemēram, eskadru) apvienojums.
- kongregācija Vairāku klosteru apvienība ar noteiktu vadību.
- ieži Vairāku minerālu, retāk viena minerāla sakopojumi, kas atrodas Zemes vai cita debess ķermeņa garozā kā patstāvīgs masīvs.
- ekonomija Vairāku muižu apvienojums vienā apsaimniekošanas kompleksā (feodālismā).
- polimetrija Vairāku pantmēru apvienojums daiļdarbā.
- Prasību kumulācija Vairāku prasību apvienošana (civilprocesā).
- Prasību kumulācija Vairāku prasību apvienošana (civilprocesā).
- slēgums Vairāku rezistoru savstarpējs savienojums, kas ir pieslēgts pie elektriskās enerģijas avota.
- poliptihs Vairāku satura saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm.
- harmonija Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības.
- orda Vairāku tirku un mongoļu cilšu apvienība, ko vadīja hans. Arī hana mītne.
- zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums. Šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
- tālapkure Vairāku, daudzu objektu apkure no vienas siltumcentrāles.
- raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
- vālot Vākt vienkopus vālā vai vālos.
- kopot Vākt vienkopus, vienot, grupēt.
- lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
- lasīt Vākt, ņemot, piemēram, no zemes, parasti pa vienam.
- lasīt Vākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
- kungs Valdnieks (piemēram, karalis), kam ir vienpersonīga vara.
- vienvaldnieks Valdnieks, kam ir vienpersoniska vara (valstī, organizācijā).
- Monosillabiska valoda Valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
- Monosillabiska valoda Valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
- analoģija Valodas elementa (piemēram, vārda, vārdu savienojuma) veidošana vai maiņa pēc cita elementa parauga.
- prosodēma Valodas prosodijas pamatvienība ar noteiktām akustiskām īpašībām un funkciju (piemēram, akcents, garums).
- patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
- monoftongs Valodas skaņa, kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs. Patskanis.
- okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku, dresētu dzīvnieku.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu. Arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību. Personvārds.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu teritorijas, vides u. tml. objektu.
- semantika Valodas vienības (piemēram, morfēmas, vārda, vārdu savienojuma) nozīme, valodas vienību nozīmju kopums.
- pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības. Valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
- pozīcija Valodas vienības novietojums attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā).
- sintagma Valodas vienību (parasti vārdu, morfēmu) savienojums noteiktās attieksmēs.
- rekcija Valodas vienību (parasti vārdu) saistījums, kurā viena no tām nosaka otras vienības formu.
- sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes. Valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- konstrukcija Valodas vienību (piemēram, vārdu) savienojums (runā, tekstā), kam ir noteiktas gramatiskās īpašības.
- transkripcija Valodas vienību (vārdu, tekstu u. tml.) skanējuma grafisks attēlojums ar noteiktu zīmju sistēmu.
- kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība. Valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
- pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā). Ortoepija.
- ortoepija Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā). Pareizruna.
- saskaņojums Valodas vienību saistījums, kurā tām ir viena un tā pati morfoloģiskā (parasti dzimtes, skaitļa, locījuma) forma.
- pārvaldījums Valodas vienību saistījums, kurā viena (neatkarīgā) valodas vienība nosaka citas (atkarīgās) valodas vienības formu. Arī rekcija.
- sintagmatika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- Polisintētiskās valodas Valodas, kurās raksturīgas izteikuma veida vienības, ko veido, saistot dažāda tipa semantiskus elementus.
- Polisintētiskās valodas Valodas, kurās raksturīgas izteikuma veida vienības, ko veido, saistot dažāda tipa semantiskus elementus.
- semantika Valodniecības nozare, kas pētī valodas vienību nozīmes. Arī semasioloģija.
- savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm, republikām u. tml. ar vienu kopēju valdību.
- prokurors Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
- nepievienošanās Valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- monarhija Valsts forma, kurā vara pieder vienai personai, kas parasti varu manto. Valsts, kurā ir šāda valsts forma.
- totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
- standarts Valsts galvas, karaspēka pavēlnieka, karaspēka vienības u. tml. četrstūrveida, parasti neliels, karogs.
- mežsaimniecība Valsts mežu fonda administratīvi saimnieciska vienība (līdz 1957. gadam).
- valūta Valsts naudas sistēmas vienība un tips (zelta, sudraba nauda, papīrnauda).
- Pozitīva neitralitāte Valsts neiestāšanās pretēju sociālo sistēmu valstu militārajās savienībās.
- Pozitīva neitralitāte Valsts neiestāšanās pretēju sociālo sistēmu valstu militārajās savienībās.
- prokuratūra Valsts orgāns, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
- Tautas komisariāts Valsts pārvaldes centrālais orgāns atsevišķās saimniecības, kultūras un militārās nozarēs (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
- Tautas komisariāts Valsts pārvaldes centrālais orgāns atsevišķās saimniecības, kultūras un militārās nozarēs (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
- absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham. Patvaldība.
- patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai. Vienvaldība, monarhija, tirānija.
- draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām.
- apgabals Valsts teritoriāla vienība, ko izveido speciālā nolūkā.
- delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiska līguma, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs.
- lēmums Valsts vai administratīvo orgānu rīkojums, norādījums. Kolektīva saistība, vienošanās.
- Tautas Komisāru Padome Valsts varas augstākais izpildu un rīcības orgāns (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
- Tautas Komisāru Padome Valsts varas augstākais izpildu un rīcības orgāns (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
- Tautas Komisāru Padome Valsts varas augstākais izpildu un rīcības orgāns (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
- Unitāra valsts Valsts, kuras struktūrā nav citu valstisku veidojumu kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
- Unitāra valsts Valsts, kuras struktūrā nav citu valstisku veidojumu, kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
- sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāra, mērķu sasniegšanu.
- Nāciju sadraudzība Valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
- federācija Valstu savienība, kurai ir vienota teritorija, pilsonība, konstitūcija, valsts orgāni, bruņotie spēki.
- zobvaļi Vaļveidīgo kārtas apakškārta (zobainie vaļi), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kas radusies šādā veidā.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju.
- daudzskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir vairāk nekā viens priekšmets, viena persona u. tml.
- vienskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir viens priekšmets, viena persona u. tml.
- postpozīcija Vārda novietojums aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu.
- prepozīcija Vārda novietojums cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
- afikss Vārda sastāvdaļa, ko pievieno saknei vai celmam (atvasinot jaunus vārdus).
- zilbe Vārda skaņa vai skaņu kopa, ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- prolepse Vārda vai vārdu savienojuma izolēts izvirzījums teikuma sākumā.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) burtiskā nozīmē Vārda, arī vārdu savienojuma tiešā nozīmē.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme Vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- pavadvārdi Vārdi, teksts, ko pievieno kam (piemēram, sūtījumam) un kas parasti izsaka paskaidrojumu, norādījumu.
- Tulkojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.
- Tulkojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.
- Skaidrojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar, parasti definīciju veida, skaidrojumiem.
- Skaidrojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar, parasti definīciju veida, skaidrojumiem.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- blīvējums Vārdrinda, kurā savienoti divi vai vairāki dažādas nozīmes vārdi.
- uzskaitījums Vārdrinda, kurā savienoti vairāki dažādas nozīmes vārdi.
- leksēma Vārds ar visām tā formām un nozīmēm. Vārds kā vārdnīcas vienība.
- uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no bībeles, arī no citiem kristietības rakstiem.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā. Arī abreviatūra.
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus.
- postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu.
- pievārds Vārds, kuru (cilvēks) iegūst, pievieno papildus savam īstajam vārdam.
- poētisms Vārds, vārdu savienojums, kam ir liriska, svinīga emocionāli ekspresīva nokrāsa.
- iestarpinājums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
- iespraudums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un niansē teikuma saturu.
- palindroms Vārds, vārdu savienojums, kas ir vienādi lasāms abos virzienos (piemēram, «aka»).
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- tabu Vārds, vārdu savienojums, kura lietojums ir ierobežots, piemēram, estētisku, ētisku apsvērumu, kādu aizspriedumu dēļ.
- palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi). Iesauka.
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- pavārds Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi). Arī iesauka, palama.
- segvārds Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (parasti cilvēku) konspirācijas nolūkā.
- aizguvums Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas).
- sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi). Šīs vārdšķiras vārds.
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml. Attiecīgā grāmata.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
- izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piemēram, atziņa, secinājums, paskaidrojums.
- Buramie vārdi Vārdu savienojums, kam piedēvē maģisku spēku.
- Buramie vārdi Vārdu savienojums, kam piedēvē maģisku spēku.
- vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars.
- vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponentus saista sakārtojuma sakars.
- vārdsavienojums Vārdu savienojums.
- regresija Vārdu savienojumu lietojums pretējā kārtībā.
- sintakse Vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatiskā struktūra.
- pareizrakstība Vārdu, arī vārdu savienojumu, teikumu pareizas, normām atbilstošas rakstības sistēma (kādā valodā).
- stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
- pievārīt Vārot pievienot (pie kā, kam klāt).
- kardānvārpsta Vārpsta, kurai vienā vai abos galos ir kardānsavienojums.
- pentametrs Vārsma, kas sastāv no četrām daktila un vienas spondeja pēdas.
- strofa Vārsmu, arī divu vai vairāku pantu apvienojums noteiktā kompozicionālā vienībā, kas dzejas darbā atkārtojas.
- zīdkoks Vasarzaļš koks ar vienkāršām lapām un sīkiem ziediem cilindriskās ziedkopās.
- murkšķis Vāveru dzimtas dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām.
- savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu citā.
- jūgs Veca laukuma mērvienība - piemēram, 5603 kvadrātmetri (Vācijā), 3600 kvadrātmetru (Šveicē), 4316 kvadrātmetru (Ungārijā).
- lasts Veca tilpuma mērvienība - aptuveni no 1600 līdz 3200 kubikmetriem (kuģa tilpumam - 5,66 kubikmetri). Veca masas mērvienība - aptuveni 160 kilogrami.
- ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri.
- gads Vecuma skaitīšanas vienība - 12 kalendāra mēneši.
- pusgadsimts Vecuma skaitīšanas vienība - piecdesmit gadi.
- pusgads Vecuma skaitīšanas vienība - seši mēneši.
- nedēļa Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) - septiņas diennaktis.
- dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un kāda iekšējā orgāna vienlaicīga savilkšanās.
- slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņai noteiktā laika vienībā.
- Nošaut divus (retāk trīs) zaķus ar vienu šāvienu Veicot vienu darbu, uzdevumu u. tml., iegūt divkāršu (retāk trīskāršu) rezultātu.
- traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- krusts Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- standartizācija Veidošana, vienādošana pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
- shematizēt Veidot (kā) shēmu (1). Atspoguļot (ko) pārāk vienkāršoti, arī sekli.
- tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām. Virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
- nivelēt Veidot (kam) vienādu līmeni.
- monolitēt Veidot (ko) masīvu, no viena liela gabala.
- stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus gabalus, elementus u. tml. Veidojot ko, stiprināt kopā (atsevišķus gabalus, elementus u. tml.).
- sintezēt Veidot (ķīmisku savienojumu) pēc dabā esoša savienojuma parauga.
- jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- spundēt Veidot (parasti dēļiem) vienā malā izcilni, otrā - rievu.
- ģeometrizēt Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot ģeometrijas abstrakcijas paņēmienus.
- skaldņot Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes.
- kalkot Veidot (vārdu, vārdu savienojumu) pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- parafrāzēt Veidot aprakstošu izteiksmi. Atspoguļot vārda vai vārdu savienojuma nozīmi ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
- dobt Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
- Siet plostu Veidot plostu, ar saitēm, stieplēm u. tml. savienojot kokmateriālus.
- parcelēt Veidot tekstā vārdu savienojumu, vārdu, kas pēc struktūras atgādina teikuma daļu, locekli, locekļu grupu un no pāreja teksta ir atdalīts intonatīvi vai ar gala pieturzīmēm.
- modulēt Veidot, radīt (kā) pāreju no vienas tonalitātes citā.
- standartizēt Veidot, vienādot pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
- zemēt Veikt (elektrisko iekārtu, aparātu) savienošanu ar zemi.
- pavadīt Veikt (kādu darbību) vienlaicīgi ar citu darbību vai tūlīt pēc tās.
- vest Veikt (militāras operācijas). Veicot militāras operācijas, vadīt (karaspēku, tā vienības, apakšvienības).
- dublēt Veikt vienu uzdevumu vienā un tai pašā sistēmā (piemēram, par divām vai vairākām, līdzīgām ierīcēm).
- virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
- vēlreiz Vēl vienu reizi.
- vēlvienreiz Vēl vienu reizi. Vēlreiz.
- šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- kotedžtulpes Vēlīno vienkāršo dārza tulpju grupa. Šīs grupas tulpes.
- stiept Velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, kā (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
- Iedzīšanas brauciens Velosporta disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot pretējās treka pusēs.
- Krusta velve Velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindra velves.
- Krusta velve Velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindriskas velves.
- saitiņa Verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā.
- pievērt Verot pievienot (pie kā, kam klāt).
- Toniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- antiamerikānisks Vērsts pret Amerikas Savienoto Valstu imperiālistisko šķiru ideoloģiju, politiku. Pretamerikānisks.
- savērst Vēršot panākt, ka (kam, piemēram, priekšmetiem) izveidojas noteiktas attiecības telpā vienam pret otru, citam pret citu.
- vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
- Mēroties skatieniem Vērtējot pētījoši skatīties vienam uz otru, citam uz citu.
- pieskaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā).
- punkts Vērtēšanas vienība (sacensībās, konkursos u. tml.).
- Mērīt (retāk mērot) ar vienu olekti Vērtēt (ko) vienādi.
- Mērot (biežāk mērīt) ar vienu olekti Vērtēt (ko) vienādi.
- Mērīt (retāk mērot) ar vienu olekti Vērtēt (ko) vienādi.
- Svērt vienos svaros Vērtēt (ko) vienādi.
- Svērt vienos svaros Vērtēt (ko) vienādi.
- Mērīt (retāk mērot) ar vienu olekti Vērtēt (ko) vienādi.
- Svērt vienos svaros Vērtēt (ko) vienādi.
- acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
- skrūvspārnis Vertikāla starta un vertikālas nolaišanās lidaparāts, kurā apvienotas helikoptera un lidmašīnas īpašības.
- stāvus Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu.
- kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā).
- teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
- pavadvēstule Vēstule, ko pievieno kādam sūtījumam.
- Triviālais nosaukums Vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda").
- Padomju tauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana.
- padomjtauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana. Padomju tauta.
- trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
- tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs.
- vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- videoklips Videominiatūra, kurā popmūzikas skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu.
- alķīmija Viduslaikos - fantastiska gudrības akmens meklējumi, lai ar tā palīdzību pārvērstu vienkāršus metālus dārgmetālos.
- kanoe Viegla sporta laiva, ko airē ar vienu īsu airi.
- jahta Viegla vienmasta buru laiva (sportam).
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās. Viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- baraka Vieglas konstrukcijas vienstāva pagaidu celtne.
- šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti tukšumi ar 1 līdz 2 milimetru diametru.
- kabriolets Viegli, augsti vienjūga divriteņu rati.
- saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra. Viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- līgot Viegli, vienmērīgi šūpot.
- maigs Viegls, vienmērīgs (par kustību, darbību, procesu).
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
- sastāvviela Viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs.
- krāsviela Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu (3) vai kas ar krāsojamo materiālu dod krāsainus savienojumus.
- tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
- modifikators Viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības.
- plastifikators Viela, ko pievieno citai vielai, materiālam, lai palielinātu tā plastiskumu. Mīkstinātājs.
- Ķīmiskais elements Viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
- Radioaktīvā viela Viela, kuras sastāvā ķīmiskā savienojuma vai piejaukuma veidā ietilpst radioaktīvo elementu atomi.
- produkts Viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem
- debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu.
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
- kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
- kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus.
- tandēmlokomotīve Viena 120 lokomotīvēm, kas ir savienotas tandēmā (1).
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā). Skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
- priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu.
- Uguns blīvums Vienā laika vienībā izšauto šāviņu, ložu skaits uz noteikta garuma frontes joslu vai noteikta lieluma laukumu.
- slita Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno atsevišķas sīka dalījuma notis.
- puse Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
- pusaploce Viena no aploces divām vienādajām daļām. Daļa aploces, parasti aptuvena aploces puse.
- pusaplis Viena no apļa divām vienādajām daļām. Daļa apļa, parasti aptuvena tā puse.
- pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidotas viena otrai pretī.
- alternatīva Viena no divām iespējamībām, kas savstarpēji viena otru izslēdz.
- paralēlklase Viena no divām vai vairākām klasēm (vienā skolā), kurās viena mācību gada laikā skolēni apgūst vienu un to pašu programmu.
- līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus apzināti, aktīvi piedalās noziedzīgā darbībā.
- līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus iesaistās civilprocesā.
- sinonīms Viena no divām vai vairākām valodas vienībām, kam nozīme ir pilnīgi vai daļēji līdzīga.
- puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām.
- pus Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām. Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
- migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē.
- puslode Viena no lodes divām vienādajām daļām. Daļa lodes, parasti aptuvena tās puse.
- pusloks Viena no loka divām vienādajām daļām. Daļa loka, parasti aptuvena tā puse.
- taktsdaļa Viena no metriski vienādajām daļām taktī.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- pusriņķis Viena no riņķa divām vienādajām daļām. Daļa riņķa, parasti aptuvena tā puse.
- homoforma Viena no tādām divu vai vairāku vārdu formām, kuru izruna ir vienāda.
- žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
- hiperboloīds Viena no vienkāršākajām liektajām virsmām.
- valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu.
- pusvilnis Viena no viļņa divām vienādajām daļām.
- Pretstatu cīņa Viena no vispalīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- Vienlīdzīgi palīgteikumi Viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- Vienlīdzīgi teikuma locekļi Viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistījumā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- uzreiz Vienā paņēmienā. Arī vienlaicīgi.
- vienup Vienā pusē. No vienas puses. Virzienā uz vienu pusi.
- izotopi Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu paveidi, kuriem ir vienādi kodolu elektriskie lādiņi, bet dažādi masas skaitļi.
- plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu kopums (ķīmisko elementu periodiskās sistēmas vienā un tai pašā vietā).
- paaudze Vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums. Ģenerācija.
- paaudze Vienā un tai pašā tehnikas attīstības posmā izmantojams viendabīgs (mašīnu, iekārtu u. tml.) kopums.
- Zem viena jumta Vienā un tajā pašā ēkā, vienās un tajās pašās mājās.
- Zem viena jumta Vienā un tajā pašā ēkā, vienās un tajās pašās mājās.
- lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu.
- monogāmija Viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve. Vienlaulība. Viensievība.
- vienveidīgs Vienāda veida, vienāda rakstura.
- vienlīdz Vienādi, vienādā mērā.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- vienisprātis Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi. Vienis prātis.
- vienprātīgs Vienāds (par ieskatiem, uzskatiem). Tāds, kurā izpaužas vienādi ieskati, uzskati.
- homologs Vienāds, ar vienādu attieksmi (pret ko).
- porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
- Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
- Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
- daļa Vienas ieroču šķiras administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība (piemēram, motorizēto strēlnieku pulks, atsevišķais sapieru bataljons).
- Valūtas kurss Vienas valsts nauda, kas izteikta citas valsts naudas vienībās.
- seimiks Vienas vojevodistes, viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā).
- melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga (parasti gaismas staru) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga, samērā blīva (sīku priekšmetu, gāzveida vielu u. tml.) plūsma, kas izplatās no viena avota noteiktā virzienā.
- slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību. Horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piemēram, novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
- sīkdadzis Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar viendzimuma ziediem kurvīšos un pamīšus sakārtotām trīsdaivainām vai veselām lapām.
- plikstiņš Viengadīgs parazītisks kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
- kaņepene Viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs dievkrēsliņu dzimtas augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās.
- malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
- pērtiķmutīte Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros.
- sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
- Plūksnaini daivaina lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, ozola lapa).
- Plūksnaini dalīta lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, strutenes lapa).
- fenols Vienkāršākais no šiem savienojumiem (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā.
- svira Vienkāršs mehānisms - statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi.
- laidā Vienkopus, vienā kopumā.
- sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
- sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem).
- paritāte Vienlīdzība, vienāds stāvoklis.
- riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet). Tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- laidens Vienmērīgs, bez pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
- mierīgs Vienmērīgs, lēns (piemēram, par straumi, plūsmu). Tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (par ūdenstilpi).
- riksis Vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens. Brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- truls Vienmuļš, vienveidīgs (parasti par darbību, norisi).
- tubrālības Vienošanās (ko parasti apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena) uzrunāt vienam otru ar «tu».
- konsorcijs Vienošanās, apvienība (starp vairākām bankām vai vairākiem kapitālistiem) kopīgai aizņēmuma izveidošanai vai lielu komerciālu darījumu veikšanai.
- kopaina Vienots, apvienots faktu kopums. Arī kopiespaids.
- unitārs Vienots, apvienots. Tāds, kas veido viena veselumu.
- vienatnība Vienpatība, arī vienatne.
- solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1). Barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
- maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (1). Tas, kas vienā reizē ir samalts vai maļams.
- spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut. Tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
- sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1). Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1). Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2). Arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- apkampiens Vienreizēja, paveikta darbība --> apkampt. Apskāviens.
- Viens pakaļ otram Viens aiz otra, viens pēc otra.
- Goda nozīme Viens no apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir personām, kas ar savu darbību veicinājušas komunisma celtniecību, kultūras attīstību.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- Goda grāmata Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - grāmata, kurā ieraksta atsevišķas personas, kolektīvus par izcilu ieguldījumu komunisma celtniecībā un ilggadēju teicamu darbu.
- Goda grāmata Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - grāmata, kurā ieraksta atsevišķas personas, kolektīvus par izcilu ieguldījumu komunisma celtniecībā un ilggadēju teicamu darbu.
- Goda plāksne Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
- Goda plāksne Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
- Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
- Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
- Goda nosaukums Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.
- Goda nosaukums Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.
- sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
- pustrepes Viens no diviem celtnes stāva kāpņu posmiem, kurus vienu no otra atdala kāpņu laukums. Šāds kāpņu laukums stāva vidū.
- antipods Viens no diviem kādā ziņā pretējiem, nesavienojamiem priekšmetiem, lietām, vielām.
- krustleņķis Viens no diviem leņķiem leņķu pārī, kuri veidojas, krustojoties divām taisnēm tā, ka viena leņķa malas ir otra leņķa malu turpinājums.
- blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kuriem viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
- līdzdalībnieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) dalībniekiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
- līdzmantinieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem mantiniekiem.
- līdznomnieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem nomniekiem.
- līdzprasītājs Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem prasītājiem (tiesas procesā).
- līdzpilsonis Viens no diviem vai vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus.
- līdziedzīvotājs Viens no diviem vai vairākiem (parasti mājas, dzīvokļa) vienlaicīgiem iedzīvotājiem.
- līdziemītnieks Viens no diviem vai vairākiem (parasti mājas, dzīvokļa) vienlaicīgiem iemītniekiem.
- līdzaudzis Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas auguši kopā, vienlaikus.
- līdzgaitnieks Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem.
- līdzdzīvotājs Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo kopā, vienlaikus (kur).
- līdzdarbuzņēmējs Viens no diviem vai vairākiem darbuzņēmējiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
- līdzspēlētājs Viens no diviem vai vairākiem vienas un tās pašas komandas, grupas locekļiem (parasti sporta spēles).
- līdzparādnieks Viens no diviem vai vairākiem vienlaicīgiem (kāda) parādniekiem.
- dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās).
- Garais stāsts Viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
- šiisms Viens no islama pamatvirzieniem, kas atzīst vienīgi korānu.
- funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita. Atkarīgais mainīgais lielums.
- saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
- spieķis Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.
- homofons Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna ir vienāda.
- homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
- homogrāfs Viens no tādiem vārdiem, kuru rakstījums ir vienāds.
- tandēmtraktors Viens no traktoriem, kas ir savienoti tandēmā (1).
- līdzcilvēks Viens no vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo kopā, vienlaikus kādos apstākļos.
- līdzcīnītājs Viens no vairākiem cīnītājiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
- Stiklveida stāvoklis Viens no vielas amorfajiem stāvokļiem, kam raksturīgs struktūras viendabīgums un atomu telpiskā izvietojuma tuvā kārtība.
- priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
- vieninieks Viens sportists (airētājs), kas startē individuāli savā laivā. Laiva ar vienu airētāju.
- vicaiņi Vienšūņu klase, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas. Šīs klases organismi.
- vasaraudzis Vienu gadu, vienu vasaru vecs mājdzīvnieks.
- kopā Vienuviet, vienkopus. Tieši blakus, līdzās.
- garlaicīgs Vienveidīgs, vienmuļš (par apkārtni, ainavu).
- pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
- audi Vienveidīgu šūnu sakopojumi organismā, kuriem ir vienāda uzbūve un līdzīgas funkcijas.
- unificēt Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas šādā (parasti priekšmeta) labajā vai kreisajā pusē, malā. Labā vai kreisā (telpas, laukuma) malējā daļa, puse atšķirībā no (tā) viena vai otra gala.
- vidus Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- Apdzīvota vieta Vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsēta).
- Apdzīvota vieta Vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsētciemats, pilsēta).
- Metinājuma šuve Vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- komandpunkts Vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes).
- svīta Vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienība.
- pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma. Vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
- Trejkrāsu vijolīte Vijolīšu dzimtas viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem.
- savīt Vijot savienot, sasaistīt.
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- hantele Vingrošanas priekšmets - divas ar īsu rokturi savienotas, parasti čuguna, bumbas.
- Vārda brāļi Vīrieši, kam ir vienāds vārds.
- vizītsvārki Vīriešu vienrindas žakete ar pagarinātu, parasti ar ieloci veidotu, ieapaļu muguras daļu.
- hermafrodītisms Vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmju apvienojums vienā organismā.
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātu trošu vai viensliedes ceļš.
- Rotācijas hiperboloīds Virsma, kas rodas, hiperbolai rotējot ap vienu no savām asīm.
- līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija - garums.
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek vienlaikus ar palīgteikumā nosaukto darbību.
- pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
- transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
- pūrisms Virziens (20. gadsimta buržuāziskajā mākslā), kas tēlotājā mākslā un arhitektūrā centās ieviest askētiskas, ģeometriski vienkāršotas formas.
- superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā 20. gadsimta 60.-70.gados), kura pārstāvji, attēlojot ikdienišķus objektus, precīzi, detalizēti un bezpersoniski fiksē vizuālo realitāti.
- nūdisms Virziens, kas sludina kaila ķermeņa kultu (piemēram, Rietumeiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- grābt Virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- tapiņot Virzīt tapiņas (apavu sastāvdaļās), lai (tās) savienotu.
- griezt Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru. Grozīt.
- mainīt Virzīt, pārvietot (ko) no vienas vietas uz citu.
- slīdēt Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi (par mākoņiem, miglu u. tml.).
- slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi, arī vienmērīgi, lēni krist (piemēram, par priekšmetiem).
- slīdēt Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus). Virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
- valstīties Virzoties spēcīgi šūpoties no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem.
- zvalstīties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos.
- zvāļoties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos. Zvalstīties (1).
- saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
- kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties. Virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- Visi (arī abi) vienā maisā bāžami Visi (abi) vienādi nederīgi, slikti.
- sastāvs Visi (cilvēku kopuma) locekļi, kas ir apvienoti pēc noteiktām pazīmēm.
- sastāvs Visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā.
- garderobe Visi vienam cilvēkam piederošie apģērbi.
- motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- molekula Vismazākā vielas daļiņa, kurai piemīt visas attiecīgajam savienojumam raksturīgās ķīmiskās īpašības.
- stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība - nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
- zona Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība (stāva (5) sastāvdaļa), kas atspoguļo noteiktu faunas attīstības posmu.
- nesavienojamība Vispārināta īpašība --> nesavienojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī vienaldzība.
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienādums Vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nevienādība (1).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienādums Vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nevienādība (2).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienlīdzība Vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienlīdzība Vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienādība (1).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienādība (2).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienādība (3).
- vienaldzīgums Vispārināta īpašība --> vienaldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienaldzība.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viendabīgums Vispārināta īpašība --> viendabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Viendabība.
- viendabība Vispārināta īpašība --> viendabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Viendabīgums.
- viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Viengabalainība (1).
- viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Viengabalainums (1).
- viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Viengabalainība (2).
- viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Viengabalainums (2).
- vienkāršotība Vispārināta īpašība --> vienkāršots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršība (l).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršums (1).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršība (2).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršums (2).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršība (3).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršums (3).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršība (4).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršums (4).
- vienkrāsainība Vispārināta īpašība --> vienkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienlaicīgums Vispārināta īpašība --> vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienlaicība.
- vienlaicība Vispārināta īpašība --> vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienlaicīgums.
- vienlīdzība Vispārināta īpašība --> vienlīdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienmērīgums Vispārināta īpašība --> vienmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmērība.
- vienmērība Vispārināta īpašība --> vienmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmērīgums.
- vienmulība Vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmulīgums. Vienmuļība, vienmuļums. Vienmulīgums.
- vienmulīgums Vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmuļība. Vienmuļība. Vienmuļums. Vienmuļīgums.
- vienmuļīgums Vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmuļība. Vienmuļums. Vienmuļība. Vienmuļīgums.
- vienmuļība Vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmuļums. Vienmuļīgums. Vienmuļība. Vienmuļīgums.
- vienmuļums Vispārināta īpašība --> vienmuļš, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmuļība. Vienmuļīgums. Vienmuļība. Vienmuļīgums.
- viennozīmīgums Vispārināta īpašība --> viennozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Viennozīmība.
- viennozīmīgums Vispārināta īpašība --> viennozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienotība Vispārināta īpašība --> vienots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienotība Vispārināta īpašība --> vienots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienotība Vispārināta īpašība --> vienots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienpatīgums Vispārināta īpašība --> vienpatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienpatnīgums Vispārināta īpašība --> vienpatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienpatīgums.
- vienpersoniskums Vispārināta īpašība --> vienpersonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienprātība Vispārināta īpašība --> vienprātība (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienpusīgums Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienpusība (1).
- vienpusība Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienpusīgums (1).
- vienpusīgums Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienpusība (2).
- vienpusība Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienpusīgums (2).
- vienpusīgums Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienpusība (3).
- vienpusība Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienpusīgums (3).
- vienreizējība Vispārināta īpašība --> vienreizējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienreizīgums Vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienreizība.
- vienreizība Vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienreizīgums.
- viensētnieciskums Vispārināta īpašība --> viensētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vientiesīgums Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesība (1).
- vientiesība Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesīgums (1).
- vientiesīgums Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesība (2).
- vientiesība Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesīgums (2).
- vientulīgums Vispārināta īpašība --> vientulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vientulīgums Vispārināta īpašība --> vientulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienveidīgums Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienveidība (1).
- vienveidība Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienveidīgums (1).
- vienveidīgums Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienveidība (2).
- vienveidība Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienveidīgums (2).
- vienvērtība Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Līdzvērtība.
- vienvērtīgums Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienvērtība (1). Līdzvērtīgums.
- vienvērtība Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienzilbīgums Vispārināta īpašība --> vienzilbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienzilbīgums Vispārināta īpašība --> vienzilbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot. Kopumā. Visumā.
- visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot. Vispār. Kopumā.
- kopumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot. Vispār. Visumā.
- pirmsēnes Visprimitīvākās sēnes - mikroskopiski vienšūnas organismi, kas dzīvo mitrā vidē (piemēram, ūdenī uz aļģēm, mitrā zemē vai sauszemes augu šūnās) un kas vairojas ar zoosporām.
- apaļš Viss (par laika vienībām). Vesels.
- boļševiks Vissavienības Komunistiskās (boļševiku partijas biedrs (līdz XIX kongresam). Komunists.
- Politiskā nodaļa Vissavienības Komunistiskas (boļševiku) partijas, vēlāk - Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas politisks orgāns (līdz 1956. gadam), ko nodibināja atsevišķos sociālisma celtniecības iecirkņos, Bruņotajos Spēkos partijas vadības un politiskā darba pastiprināšanai.
- Jaunie ļeņinieši Vissavienības V. I. Ļeņina pionieru organizācijas biedri.
- Jaunie ļeņinieši Vissavienības V. I. Ļeņina pionieru organizācijas biedri.
- Pionieru maršs Vissavienības V. I. Ļeņina pionieru organizācijas masveida sacensība, kam parasti ir tematiska ievirze.
- Pionieru maršs Vissavienības V. I. Ļeņina pionieru organizācijas masveida sacensība, kam parasti ir tematiska ievirze.
- pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas.
- universs Visu pētījamo kvalitatīvi vienveidīgo objektu kopa (parasti matemātiskajā statistikā).
- normālforma Visvienkāršākā matemātiskas izteiksmes forma.
- uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
- kārkls Vītolu dzimtas krūms ar lokaniem zariem, veselām īskātainām lapām un viendzimuma ziediem spurdzēs.
- konstebls Zemākā dienesta pakāpe policijā (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs). Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
- lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
- pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu. Šīs kārtas dzīvnieki.
- auglenīca Zieda daļa (segsēkļiem), kas izveidojas, saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
- gandrene Ziedaugu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi (piemēram, gandrene, pelargonija).
- Vientuļi ziedi Ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
- Vientuļi ziedi Ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
- ķekaronis Ziedkopa (piemēram, vārpa, ķekars, čemurs), kam attīstīta viena galvenā, garumā augoša ass, uz kuras veidojas ziedi no apakšas uz augšu.
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem. Attiecīgais augļu sakopojums.
- čemurs Ziedkopa, kurā atsevišķu ziedu kāti sākas vienā vietā.
- Vairākstāvu ziedkopa Ziedkopa, kurā virs vienas ziedkopas aug vēl viena vai vairākas ziedkopas.
- Vairākstāvu ziedkopa Ziedkopa, kurā virs vienas ziedkopas aug vēl viena vai vairākās ziedkopas.
- Nekārtns zieds Zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām.
- Kārtns zieds Zieds, caur ko var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, no kurām katra to dala divās vienādās daļās.
- Kārtns zieds Zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, kas katra to dala divās vienādās daļās.
- Nekārtns zieds Zieds, caur kuru var novilkt vienu simetrijas plakni, kas to dala divās vienādās daļās.
- zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju). Arī zilums (3).
- Gara zilbe Zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
- Gara zilbe Zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
- metatonija Zilbes intonācijas maiņa vienā un tai pašā morfēmā.
- dubldiēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par vienu toni.
- dublbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni.
- Valsts Kvalitātes zīme Zīme, ko Padomju Savienībā piešķir augstas kvalitātes izstrādājumiem.
- krusts Zīme, ornamenta elements, ko pamatos veido divas līnijas, kuras krusto viena otru.
- komikss Zīmējumu sērija, kurā attēlots komiska stāsta vai piedzīvojumu žanra stāsta saturs un kurai pievienoti attiecīgi paskaidrojumi.
- kartogrāfija Zinātne par dabas un sabiedrības parādību izvietojuma, apvienojuma, savstarpējā sakara (un to izmaiņu laikā) attēlošanu ar speciālām metodēm.
- kosmoloģija Zinātnes nozare, kas pētī kosmosu kā vienotu veselumu.
- asistents Zinātniskais nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējiem.
- enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
- doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma (zinātniskās pētniecības un augstākajās mācību iestādēs Padomju Savienībā).
- inženierzinātnes Zinātņu nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisko problēmu risināšanai.
- jaunzirgs Zirgs no viena līdz trīs gadu vecumam.
- rikšotājs Zirgs, kam ir raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis. Attiecīgā zirgu šķirne.
- aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
- sprūdmehānisms Zobmehānisms turpatpakaļ kustības pārvēršanai vienvirziena rotācijas vai virzes kustībā.
- sprūdrats Zobots rats, kura kustību vienā no virzieniem attur sprūds.
- tralis Zvejas rīks - maisveida tīkls, ko trosēs velk viens vai divi kuģi, laivas.
- flotile Zvejas, sporta vai ekspedīcijas kuģu vienība.
- Vienrindas žakete Žakete ar vienu pogu rindu.
- Vienrindas žakete Žakete ar vienu pogu rindu.
vien citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV