Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
derības
derības -u, vsk. derība, -as, s.
1.Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
PiemēriSlēgt derības.
  • Slēgt derības.
  • Lauzt derības.
  • «..tu nākošā vaktī izpūtīsi tvaiku, es saukšu duci alus un litru vīna!» - «Un, ja es to nevarēšu, tad saukšu divreiz tik daudz!» Zvans noteica. Viņi sadevās rokās, un Zommers tās izšķīra. Vēsts par šīm derībām ātri aplidoja visu kuģi.
  • ..divas reizes saderēju, ka būs labs loms, un derības vinnēju..
2.novec. Iepriekšēja vienošanās par laulībām.
PiemēriBormanis: Varbūt cienījamām jaunkundzēm būs interesanti iepazīties ar daktera nākamo līgavu, jo par tādu tiek turēta Stūrmaņa jaunkundze. Runā pat, ka tanī vakarā svinēšot derības.
  • Bormanis: Varbūt cienījamām jaunkundzēm būs interesanti iepazīties ar daktera nākamo līgavu, jo par tādu tiek turēta Stūrmaņa jaunkundze. Runā pat, ka tanī vakarā svinēšot derības.
3.parasti vsk.; novec. Noruna.
PiemēriTas ar velnu slēdz derību.
  • Tas ar velnu slēdz derību.
Stabili vārdu savienojumiJaunā derība. Vecā derība.
Avoti: 2. sējums