Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sāncensis
sāncensis -ša, v.
sāncense -es, dsk. ģen. -šu, s.
Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
PiemēriŠie jaukie zēni jau bija uzvarētāji, jau bija apsteigusi sāncenšus par vairākiem punktiem!
  • Šie jaukie zēni jau bija uzvarētāji, jau bija apsteigusi sāncenšus par vairākiem punktiem!
  • Pēc Grauda dziļākās pārliecības bija pilnīgi skaidrs, ka jaunais darbu vadītājs viņu kā savu sāncensi vēlējās nopelt, pazemot, padarīt par nejēgu.
  • Nojauta par sāncensi, par otru sievieti kā elpu aizraujošs kritiens izjauca jau mierīgi kļuvušo domu plūdumu.
  • pārn. ..arī redzes ziņā pūcei nav sāncenša. Dažām pūču sugām ir tā izveidotas acis, ka tās vislabāk redz naktī.
  • pārn. Katrs grib peldēt ātrāk, tālāk, ilgāk, reizēm aizmirstot, ka ūdens var būt ne tikai labs draugs, bet arī bīstams un viltīgs sāncensis.
Avoti: 7-1. sējums