sānceļš
sānceļš -a, v.
Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
PiemēriVilnis ar Krišupu nogriezās pa grambainu sānceļu..
- Vilnis ar Krišupu nogriezās pa grambainu sānceļu..
- Pēc pusstundas mašīna, riepām gurkstot sniegā, iegriezās šaurā sānceļā..
- Uz asfalta mašīna sāk īsti joņot, jo izdangātajos sānceļos daudz laika zaudēts.
- pārn. Formas nomaldi ved sānceļos, jo arī formai ir ideoloģiska iedarbība. Pat vissaistošākā materiāla stihisks izklāsta veids nespēj atklāt parādības cēloņus un izpausmes likumsakarības.
Avoti: 7-1. sējums