sinhronisks
sinhronisks -ais; s. -a, -ā
sinhroniski apst.
1.Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu). Sinhrons (1).
PiemēriTad zālē iestājās klusums... Noskaņoti tranzistoru uztvērēji, kas sniedz runu sinhronisku tulkojumu.
- Tad zālē iestājās klusums... Noskaņoti tranzistoru uztvērēji, kas sniedz runu sinhronisku tulkojumu.
- ..[raķetes] konusveidīgajā galvas daļā atrodas mērinstrumenti: termometri, manometri, raidītājs, fotoaparāti, kas darbojas sinhroniski.
1.1.tehn. Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
2.val. Tāds, kas aplūko, pētī valodas parādības kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā. Tāds, kas pastāv kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā (par valodas parādībām).
PiemēriSinhroniskā valodniecība.
- Sinhroniskā valodniecība.
- Sinhroniskā dialektoloģija.
- Sinhroniska skaņu sistēma.
- ..leksikoloģija var būt gan aprakstoša (sinhroniska), kas aplūko viena laika posma leksikas materiālu, gan vēsturiska (diahroniska), kas aplūko leksiku vēsturiskās attīstības gaitā dažādos laika posmos.
Avoti: 7-1. sējums