sinhronisks
sinhronisks -ais; s. -a, -ā
sinhroniski apst.
1.Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu). Sinhrons (1).
PiemēriTad zālē iestājās klusums... Noskaņoti tranzistoru uztvērēji, kas sniedz runu sinhronisku tulkojumu.
1.1.tehn. Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
2.val. Tāds, kas aplūko, pētī valodas parādības kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā. Tāds, kas pastāv kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā (par valodas parādībām).
PiemēriSinhroniskā valodniecība.
Avoti: 7-1. sējums