sinhroniskums
sinhroniskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sinhronisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienlaicīgums.
PiemēriAttēla un skaņas sinhroniskums.
2.val. Vispārināta īpašība → sinhronisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriValodas parādību sinhroniskums.
Avoti: 7-1. sējums