nopūdelēt
nopūdelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Netrāpīt (mērķim). Netrāpīt mērķī (parasti šāvienu).
Piemēri..Dace nenokavē nevienu nodarbību. Sākumā viņa gandrīz katru šāvienu nopūdelē, bet vēlāk iemanās.
1.1.intrans.
Piemēri..šāviens, protams, sprucis un gājis vaļā, un zaķis novēlies uz vietas beigts, jo nopūdelēt šādos apstākļos varētu tikai akls un tizls..
Avoti: 5. sējums