pārlēkt
pārlēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
1.Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārlēkt pāri strautam.
- Pārlēkt pāri strautam.
- Pārlēkt pāri peļķei.
- Kā puika es.. pārlēcu pāri sētai..
- ..Austra veikli pārlēca pār nožogojuma dēļiem..
- «Uz mežu!» iesaucās šoferis un nākamajā mirklī jau pārlēca grāvim.
Stabili vārdu savienojumiPārlēkt sev pāri.
- Pārlēkt sev pāri idioma — Krasi mainīt savu būtību, spējas, paradumus.
1.1.trans.
Piemēri..viņš.. pārlēca platu grāvi..
- ..viņš.. pārlēca platu grāvi..
2.Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriVisi komandas locekļi pārlēca uz otra kuģa.
- Visi komandas locekļi pārlēca uz otra kuģa.
- No žoga kaķe pārlec uz liepu..
- No koka uz koku pārlēkdamas, aizbēga vāveres.
2.1.Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) – par liesmām, uguni.
PiemēriUguns sākās no cigaretes izsmēķa. Sīkas liesmiņas kā oranži siseņi pārlēca no stiebra uz stiebru.
- Uguns sākās no cigaretes izsmēķa. Sīkas liesmiņas kā oranži siseņi pārlēca no stiebra uz stiebru.
2.2.pani. Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
Piemēri..sieva runā steigā un aši pārlec no viena stāstījuma uz otru, it kā baidīdamās klusuma iestāšanās.
- ..sieva runā steigā un aši pārlec no viena stāstījuma uz otru, it kā baidīdamās klusuma iestāšanās.
- ..Dēdiņš.. tūliņ pārlec uz citu tematu, it kā karstais laiks būtu tā nogurdinājis domas, ka tās nemaz nevar ilgāku laiku risināties vienā virzienā.
Avoti: 6-1. sējums