pārlēkt
pārlēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
1.Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārlēkt pāri strautam.
Stabili vārdu savienojumiPārlēkt sev pāri.
1.1.trans.
Piemēri..viņš.. pārlēca platu grāvi..
2.Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriVisi komandas locekļi pārlēca uz otra kuģa.
2.1.Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) — par liesmām, uguni.
PiemēriUguns sākās no cigaretes izsmēķa. Sīkas liesmiņas kā oranži siseņi pārlēca no stiebra uz stiebru.
2.2.pani. Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
Piemēri..sieva runā steigā un aši pārlec no viena stāstījuma uz otru, it kā baidīdamās klusuma iestāšanās.
Avoti: 6-1. sējums