kliņģeris
kliņģeris -a, v.
1.Salds, trekns rauga mīklas cepums, parasti divu savienotu apļu formā.
PiemēriSmaržoja kliņģeris un kakao, ciemiņi jautri tērzēja..
- Smaržoja kliņģeris un kakao, ciemiņi jautri tērzēja..
- Gudroju, ko īsti izceps Sabīne man par godu: maizītes vai varbūt - kliņģeri? Ar rozīnēm!
1.1.Šādas formas neliels baltmaizes mīklas veidojums.
PiemēriGluži tukšā jau Spieteniete gandrīz nekad nenāca, atnesdama vienmēr pa kliņģerim vai ābolam.
- Gluži tukšā jau Spieteniete gandrīz nekad nenāca, atnesdama vienmēr pa kliņģerim vai ābolam.
Stabili vārdu savienojumiŪdens kliņģeris.
- Ūdens kliņģeris — Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
Stabili vārdu savienojumiSavilkties (arī saritināties) kliņģerī.
- Savilkties (arī saritināties) kliņģerī — sar. Cieši saritināties.
Avoti: 4. sējums