Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klints
klints klints, dsk. ģen. klinšu, s.
1.Masīva akmens krauja. Ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.
PiemēriSmilšakmens klintis.
  • Smilšakmens klintis.
  • Klinšu alas.
  • ..pats krāšņākais no visa, ar ko Gauja var lepoties, - tās ir klintis..
  • Osetijas kalni ir skarbi.. Klintis, klintis. Milzīgos bluķos tās kraujas cita uz citas, lepnas un grūti pieejamas.
  • Vētras laikā nākdams pie bāzēm, tas [zvejas kuģis] bija uzskrējis salu galā uz zemūdens klints un dabūjis nelielu sūci priekšgalā.
  • Klinšu kāpēju cīņas garu šoreiz pārbaudīja arī nelabvēlīgie laika apstākļi. Slapjš sniegs un ass vējš akmens izciļņus vērta nodevīgi slidenus.
Stabili vārdu savienojumiKlinšu kāpējs.
2.ģen.: klinšu, adj. nozīmē Tāds, kas dzīvo, uzturas klinšainās vietās (par dzīvniekiem). Tāds, kas pielāgojies dzīvei klinšainās vietās.
PiemēriKlinšu ērglis pārtiek no dažāda lieluma zvēriem un putniem..
  • Klinšu ērglis pārtiek no dažāda lieluma zvēriem un putniem..
  • Mazā dienvidrietumu Amerikas iemītniece - klinšu vāvere - pārspēj visus izturības rekordus. Simt dienas tā var iztikt bez pilītes ūdens..
  • ..klinšu kaijas kliedz..
2.1.Tāds, kas parasti aug klinšainās, akmeņainās vietās (par augiem).
PiemēriGāršā [Belovežā] aug tādas retas, Vidusjūras piekrastē sastopamas sugas kā klinšu ozols, efeja, baltegle.
  • Gāršā [Belovežā] aug tādas retas, Vidusjūras piekrastē sastopamas sugas kā klinšu ozols, efeja, baltegle.
  • Biezlapju dzimtas augi ir lapu sukulenti. Daudzi no tiem ir klinšu augi..
Avoti: 4. sējums